Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Pasaulē

Kāda pēc Brexit būs Īrijas un Ziemeļīrijas robeža?

© Scanpix

Apvienotā Karaliste uzskata, ka pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības nebūs jāveido stingri apsargāta un kontrolēta Īrijas un Ziemeļīrijas robeža – tas sacīts Brexit lietu ministrijas sagatavotajā dokumentā, kas vakar nonācis arī uz Brexit sarunu ES komandas vadītāja Mišela Barnjē galda. Principā šādu robežu nevēlas arī Brisele, Dublina un Belfāsta, taču, ja briti, izstājoties no ES, pametīs arī muitas savienību, robežkontroles ieviešana šķiet grūti novēršama.

«Apvienotās Karalistes valdība mēģinās panākt, lai pēc Brexit uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas nenāktos būvēt fizisku robežas infrastruktūru un robežkontroles posteņus,» sacīts AFP citētajā tā dēvētās Brexit lietu ministrijas (DEXEU) paziņojumā. Tajā uzsvērts, ka britu puse vēlas arī saglabāt kopējo ceļojumu zonu (Common Travel Area), kas britu un īru pilsoņiem dod tiesības brīvi, bez jebkādām birokrātiskām formalitātēm un kontroles pārvietoties starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Šie priekšlikumi attiecas arī uz jūras robežu, taču saprotamu iemeslu dēļ lielākā uzmanība tiek pievērsta 500 kilometru garajai sauszemes robežai, ko pašlaik ik dienas šķērso vidēji 30 000 cilvēku. Starp Īriju un Ziemeļīriju tiek pārvadāti arī ievērojami kravu apjomi. Vēsturiski izveidojusies situācija, kad daudziem salas uzņēmumiem ir sarežģītas loģistikas ķēdes un ražotnes, kas izvietotas abās robežas pusēs - izejvielas un detaļas pirms kļūšanas par gatavu produktu vairākas reizes tiek pārvadātas no Īrijas uz Ziemeļīriju un atpakaļ.

Apvienotās Karalistes valdība uzsvērusi, ka nevēlas, lai Brexit radītu liekus sarežģījumus cilvēkiem, kuri bieži ceļo no Īrijas uz Ziemeļīriju vai otrādi. Papildus tam pilnvērtīgas robežas izveidošana, protams, prasītu arī ievērojamus finansiālos ieguldījumus un laiku. Arī Īrijas un Ziemeļīrijas iedzīvotāji, kuri pieraduši pie atvērtās robežas, nevēlas liekas klapatas - dokumentu uzrādīšanu robežsargiem, muitas deklarāciju aizpildīšanu, iespējams, arī stāvēšanu garās rindās. Atšķirībā no vairākiem citiem Brexit procesa aspektiem šajā jautājumā ļoti līdzīga ir arī Briseles nostāja. Taču - nevienam nav skaidrs, kā panākt, lai status quo varētu saglabāties. Līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES Īrijas robeža ar Ziemeļīriju kļūs par savienības ārējo robežu, kurai principā būtu jābūt kontrolētai tikpat stingi kā, piemēram, Polijas - Baltkrievijas vai Latvijas - Krievijas robežām.

ES robežas turpmāko statusu izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm - līdz ar britu izstāšanās rēķina saskaņošanu un vienošanos par Apvienotajā Karalistē dzīvojošo citu savienības valstu pilsoņu statusu. M. Barnjē ne reizi vien uzsvēris, ka sākumā jāatrisina šie jautājumi, bet tikai pēc tam iespējams sākt runāt par to, ar kādiem noteikumiem turpmāk notiks ES un Apvienotās Karalistes savstarpējā tirdzniecība. Terēzas Mejas valdība vēlas, lai abi šie sarunu procesi notiktu vienlaikus, un tam ir arī loģisks un racionāls pamatojums. Pašlaik ES stingrās nostājas dēļ ir izveidojies apburtais loks - sarunu prioritāte ir noteikt Īrijas un Ziemeļīrijas robežas statusu, taču tas ir bezjēdzīgi, kamēr nav skaidrības par abu pušu tirdznieciskajām attiecībām nākotnē. Ja tiek panākta vienošanās par muitas savienību, situācija ir viena, bet ja ne - pavisam cita.

Londona šonedēļ jau nākusi klajā ar jauniem ierosinājumiem - gan par pagaidu muitas savienību, gan jaunām tirdznieciskajām attiecībām starp abām pusēm. Tās paredz divus variantus - vienošanos par muitas tarifiem vai būtiski vienkāršotu muitošanas procedūru. Reuters uzrunātie Eiropas Komisijas pārstāvji, kuri vēlējušies palikt anonīmi, šīs ieceres gan komentējuši diezgan skeptiski, atgādinot M. Barnjē pozīciju, ko atbalsta visa ES - ja reiz briti aiziet no ES un muitas savienības, viņiem vairs nebūs nekādu privilēģiju vienotajā tirgū. Savukārt Eiroparlamenta ieceltais pārstāvis Gajs Verhofstads savā Twitter kontā norādījis, ka britu runas par muitas savienību un neredzamām robežām ir tikai fantāzijas, jo sākumā nepieciešams atrisināt prioritāros jautājumus. Nākamais Brexit sarunu raunds ir ieplānots mēneša beigās.