Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Eksperts: Pievēršot pārāk lielu uzmanību "Zapad", paši sevi nobiedējām

© Sputnik/ SCANPIX

Rietumu amatpersonas un eksperti pievērsa pārāk lielu uzmanību Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad", tādējādi ļaujot Krievijai gūt lielu propagandas uzvaru, šādu viedokli intervijā pauda transatlantiskās drošības eksperts Džims Taunsends.

Taunsends, kurš bijušās ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijā nodarbojās ar Eiropas drošības un NATO jautājumiem, skaidroja, ka "Zapad" manevri ir notikuši jau ilgu laiku, un parasti šīm mācībām Vašingtonas speciālisti nepievērsa gandrīz nekādu uzmanību, tomēr šoreiz "Zapad" bija ļoti pamanāms, pateicoties tam, kas notika Krimā, kas notika Austrumukrainā, un bailēm no tā, ka kaut kas varētu notikt arī šī "Zapad" laikā.

"Tā kā mēs bijām tik nobažījušies, mēs Rietumos visi par to daudz runājām un rakstījām, tādējādi mēs paši pasniedzām Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam lielu propagandas uzvaru, pašiem sevi nobiedējot. Putinam izdevās mūs iebiedēt, pat īsti nenopūloties. Es nepavisam nedomāju, ka tas bija labi, kaut arī es pats rakstīju rakstus, mēs visi to darījām," teica Taunsends, piebilstot, ka tika reaģēts pārmērīgi.

Viņaprāt, šobrīd ir svarīgi, lai valstis, kuras pazīst Krieviju un jau ilgi ir pieredzējušas šādas mācības, analizētu situāciju un palīdzētu analītiķiem Vašingtonā vai NATO to visu izpētīt un novērtēt. Pēc eksperta domām, ir sācies pārdomu laiks, un tajā Baltijas valstis būs ļoti svarīgas, lai palīdzētu Vašingtonai redzēt to, kas īsti ir noticis, kā arī izprast krievu gūtās mācības šo manevru laikā, tāpat kā Rietumu gūtās mācības.

"Mana galvenā mācība ir tas, ka mēs krievu uzdevumu ar šīm mācībām visus iebiedēt padarījām pārāk vieglu, jo mēs visi sēdējām un klaigājām. Tas bija kā tāds Helovīns. Mēs klaigājām medijos, un līdz ar to visi nobijās, kas, manuprāt, viņiem deva lielu propagandas uzvaru," piebilda transatlantiskās drošības eksperts.

Viņš ir pārliecināts, ka Krievija ir ļoti spēcīga dezinformācijā un manipulācijās caur sociālajiem medijiem un tradicionālo presi, radot stāstu pēc stāsta, un šajā ziņā Krievija ir stipra gan darbojoties reģionālā mērogā, gan nacionālā - palūkojoties kaut uz to, ko viņi paveica ASV prezidenta vēlēšanu sakarā. Viņaprāt, aizstāvēšanās spējas kļūst aizvien labākas, tomēr lietot šādus paņēmienus uzbrūkošā manierē nevajadzētu.

Sputnik/ SCANPIX

"Mēs tikai varam censties izglītot sabiedrību un likt tai saprast, ka visapkārt mums ir daudz dezinformācijas. Un tā nebūt nenāk noteikti no Krievijas, tā ir plašāka problēma - viltus ziņas izplata dažādas grupas, arī no ASV. Domāju, ka mēs kļūstam aizvien stiprāki dezinformācijas identificēšanā un izpratnē par to, kā tā darbojas un kā pret to aizsargāties. Pats svarīgākais ir sabiedrības izglītošana šī fenomena sakarā, lai tā kļūtu par gudrāku mediju patērētāju," pārliecību pauda Taunsends.

Eksperts vērsa uzmanību, ka Krievijas spējas ir ierobežotas, tomēr redzams, ka tā ir palielinājusi savas iespējas un spēj paveikt vairāk nekā agrāk. Krimas aneksija, notikumi Ukrainā un konflikts Sīrijā, iespējams, Putina resursus ir ievērojami paplucinājis, līdz ar to viņš vienkārši nevar atļauties uzsākt vēl kaut ko citu. Krievijas prezidents šobrīd demonstrējot militāro spēju pieaugumu, tomēr tas joprojām ir tikai reģionālā līmenī. Īstenojot tādas operācijas kā Sīrijā, Putina iespējas kaut ko pasākt Baltijā samazinās, domā Taunsends.

"Domāju, ka Krievijas ietekmēšanai vēl ir iespējamas daudzas un dažādas sankcijas. Tomēr jautājums ir par to, ko jūs gribat ar šīm sankcijām panākt - tikai sodīt, vai arī motivēt Krieviju veikt konkrētas darbības - un kā tas saskan ar diplomātiju, ar Eiropas un ASV centieniem likt Putinam kaut ko darīt, piemēram, izvest spēkus no Ukrainas. Abi pasākumi jāveic kopā, nedrīkst būt vienas pašas sankcijas," pārliecību pauda Transatlantiskās drošības eksperts.

Putins neko nemainīs tikai sankciju dēļ, tām jāstrādā kombinācijā ar diplomātiju, un tās jāizmanto, lai izdarītu spiedienu tādos jautājumos kā Minskas vienošanās, Normandijas process un citos, uzsvēra Taunsends, piebilstot - varbūt tas ir tieši tas, kur spiediens ir jāpastiprina un jāvienojas par kaut ko tādu, ar ko visi spēj sadzīvot.