54% poļu uzskata, ka Polijai vajadzētu pieprasīt no Vācijas reparācijas par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem, liecina pētījumu centra CBOS aptaujas dati.
Tikmēr 36% poļu uzskata, ka reparācijas nebūtu jāpieprasa.
Tajā pašā laikā 45% aptaujāto uzskata, ka Polija varētu vairāk zaudēt, nekā iegūt no reparāciju prasības, bet 31% pieļauj, ka ieguvumi atsvērtu zaudējumus.
Vienlaikus trīs ceturtdaļas respondentu uzskata, ka visi centieni iegūt kompensāciju no Vācijas būs nesekmīgi.
71% poļu arī pauda bažas, ka mēģinājumi panākt kompensācijas kaitētu attiecībām ar Vāciju, liecina aptauju rezultāti.
Jautājums par reparācijām, kas Polijai varētu pienākties par nacistiskās Vācijas nodarījumiem Otrā pasaules kara laikā, gadiem ilgi tika uzskatīts par atrisinātu, taču tas atkal nonāca uzmanības lokā jūlijā, kad to atdzīvināja valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis ekspremjers Jaroslavs Kačiņskis.
Augusta beigās arī Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšavai esot tiesības uz reparācijām no Vācijas.
Reaģējot uz šo paziņojumu, Vācijas valdības pārstāvis Štefans Zīberts norādīja, ka šis jautājums esot jau atrisināts, "kad Polija 1953.gada augustā pieņēma tiesiski saistošu lēmumu (..) atteikties no turpmāku reparāciju prasībām".
Taču Polija norādījusi, ka 1953.gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Otrajā pasaules karā, kas sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gadā, tika nogalināti teju seši miljoni Polijas pilsoņu, bet pati valsts cieta milzīgus materiālos zaudējumus, tika izpostītas baznīcas un citas kultūras vērtības, pat veselas pilsētas.
Vācija, kas atzīst valsts atbildību par to, lai tiku saglabāta piemiņa par nacistu noziegumiem, kompensācijās samaksājusi vairākus miljardus eiro, tomēr pamatā tās saņēmuši holokaustā izdzīvojušie ebreji.
