Grieķija trešdien paziņoja, ka Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska ierosinājums atteikties no obligātām patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir izteikts "nelaikā" un nevar tikt pieņemts ES samitā šonedēļ.
"Donalds Tusks veica bezmērķīgu, nelaikā [notikušu] un bezjēdzīgu iejaukšanos bēgļu jautājumā, un es nedomāju, ka viņa priekšlikumam ir kāda cerība tikt pieņemtam," tvītoja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pirms ES samita, kas ceturtdien un piektdien notiks Briselē.
"Mēs nepieņemsim nevienu frāzi [samita] slēdzienos, kura neatsauksies uz vienlīdzīgu [sloga] sadali," teica Ciprs.
Tusks otrdien vēstulē ES līderiem pauda pārliecību, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas. Viņš atzina, ka ES migrācijas politika ir jāreformē, un aicināja ES līderus apvienot atbildību un solidaritāti un atrisināt šo jautājumu līdz 2018.gada jūnijam.
Tuska plānu, kas paredz atteikties no šīm kvotām, ir kritizējis arī ES imigrācijas komisārs Dimitris Avramopuls, kurš otrdien to raksturoja to kā "nepieņemamu" un antieiropeisku.
"Tas noliedz, tas ignorē visu to darbu, ko mēs esam paveikuši pēdējo trīs gadu laikā," norādīja komisārs. Tuska priekšlikums grauj "vienu no galvenajiem Eiropas projekta balstiem - solidaritātes principu".
Tuska pieeja, domājams, nepatiks ne vien Grieķijai, bet arī Itālijai, Zviedrijai un Vācijai, kas uzņēmušas lielu skaitu patvēruma meklētāju kopš 2015.gada un sagaida lielāku solidaritāti no pārējām bloka valstīm.
Ceturtdien Itālija tiksies ar Višegrādas grupas ES dalībvalstīm, lai runātu par solidaritāti, tomēr pamatā attiecībā uz ES centieniem panākt, lai vairāk bloka valstu sniegtu finansējumu ES Āfrikas ieguldījumu fondā.
ES augsta ranga amatpersona otrdien žurnālistiem skaidroja, ka tikšanās "demonstrēs solidaritāti - nevis pārvietošanas formā, bet ieguldījumu fonda formā".
Fondā ir 3,3 miljardi eiro, un no šīs summas ES valstis, kā arī Norvēģija un Šveice apsolījušas 375 miljonus. Nākamās ES prezidējošās valsts Bulgārijas ieguldījums ir 50 000 eiro.
ES dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību.
Pret obligātajām kvotām 2015.gadā balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.
Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
Eiropas Komisija ir uzsākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā. Ungārija un Polija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēc šī plāna, bet Čehija nav nevienu uzņēmusi pēdējā gada laikā.
Eiropas Komisijas plāni ieviest pastāvīgu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei nākotnē jau vairākus mēnešus atrodas strupceļā.
