Austrijas konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) līderis Sebastians Kurcs piektdien atbalstīja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska ierosinājumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atteikties no obligātām patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām.
"Tuskam ir taisnība, kad viņš saka, ka obligātās migrantu kvotas ES nav darbojušās," Austrijas ziņu aģentūrai APA sacīja Kurcs, kurš jauno Austrijas valdību veidos ar galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ) un, domājams, kanclera amatā stāsies jau nākamnedēļ.
"Es strādāšu, lai mainītu šo kļūdaino bēgļu politiku," solīja Kurcs, aicinot "mainīt sistēmu".
Ir "pozitīvi, ka Tusks un citas Eiropas valstis pirmkārt un galvenokārt iestājas par kārtīgu robežu aizsardzību un lielāku ES finansējumu šīm vajadzībām", norādīja 31 gadu vecais politiķis, kurš šobrīd ieņem ārlietu ministra amatu.
Tusks ar izteikumiem, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas, klajā nāca otrdien.
Viņš atzina, ka ES migrācijas politika ir jāreformē, un aicināja ES līderus apvienot atbildību un solidaritāti un atrisināt šo jautājumu līdz 2018.gada jūnijam.
Tuska rosinājumus kā nepieņemamus un antieiropeiskus nosodījis ES imigrācijas komisārs Dimitris Avramopuls. Tos kritizējis arī EK prezidents Žans Klods Junkers.
Tikmēr Briselē notiekošā ES samita dalībnieki pavēstījuši, ka bloka līderi piektdienas rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam.
ES dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību.
Pret obligātajām kvotām 2015.gadā balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.
Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
Eiropas Komisijas ir uzsākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā. Ungārija un Polija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēc šī plāna, bet Čehija nav nevienu uzņēmusi pēdējā gada laikā.
Eiropas Komisijas plāni ieviest pastāvīgu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei nākotnē jau vairākus mēnešus atrodas strupceļā.
Domstarpības par Eiropas migrantu problēmas risinājuma veidu ir radījušas neuzticēšanos starp ES valstīm un uzlabojušas migrācijas pretinieku partiju pozīcijas Eiropā, lēni graujot visu Eiropas projektu.
