Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgade tiek svinēta jau kopš pagājušā gada – 100 dienu pirms 16. februāra, kad 1918. gadā šajā datumā Lietuva pasludināja neatkarību no Krievijas. Valsts simtgades svinību laikā Lietuvā un ārpus tās robežām notiks vairāk nekā 1000 pasākumu. Viens no muzejiem, kas Lietuvas valstiskuma simto gadskārtu sagaidīs ar īpašu izstādi Pirmās Lietuvas Republikas 100 nozīmīgākie notikumi (1918–1940), ir Vēsturiskā Lietuvas Republikas prezidenta pils Kauņā.
Četrus uzskata par pirmajiem prezidentiem
Pirmā pasaules kara izraisītās militārās un politiskās situācijas dēļ Kauņa no 1919. līdz 1939. gadam kļuva par Lietuvas pagaidu galvaspilsētu. Kauņā norisinājās visa politiskā, ekonomiskā un kultūras dzīve, un neuzkrītošā Kauņas ēkā strādāja un dzīvoja trīs tā laika Lietuvas Republikas prezidenti: Antans Smetona, Aleksandrs Stuļģinskis un Kazis Griņus. Tagad tur iekārtots muzejs.
NO LATVIJAS. Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa balva 2. Eiropas meistarsacīkšu basketbolā uzvarētājiem. Pērn, 80 gadu pēc sacensībām, lietuvieši bija atbraukuši uz Latviju un meklēja vietu, kur tās notika. Un atrada! / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Lietuviešiem ir vēl viens prezidents, kuru viņi īpaši atceras un godā šajā muzejā, - Jons Žemaitis (segvārds Vītauts). Viņš bija pēckara nacionālo partizānu komandieris, un lietuvieši uzsver, ka šis cilvēks ar savām asinīm izpirka Lietuvas valstiskās neatkarības zaudēšanu Otrajā pasaules karā. Padomju okupācijas laikā Valsts prezidenta amats Lietuvā nepastāvēja, bet 2009. gada 12. martā Lietuvas parlaments pieņēma deklarāciju, ar kuru J. Žemaiti atzina par Lietuvas valsts galvu. Aptaujā par simtgades svarīgākajiem cilvēkiem Lietuvā J. Žemaitis minēts kopā ar pārējiem starpkaru prezidentiem - Smetonu, Stuļģinski un Griņu.
Jautā tautai
Muzeja vadītāja Renāta Mikalajūnaite stāsta, ka izstāde apmeklētājiem tiks atvērta 15. februārī. Savukārt pašreizējā ekspozīcija, kurā aplūkojama arī Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvātā balva 2. Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā, ir apskatāma tikai līdz 1. februārim. Pašreizējā ekspozīcija vēsta par to, kā Lietuvas pirmie prezidenti centās un arī prata saliedēt tautu, kādā veidā pirms daudziem desmitiem gadu tika veidota nacionālā identitāte un veicināta piederība valstij. Jaunas valsts izveides sākumā tas bija svarīgi. Un arī tagad to gribētos, atzīst cilvēki. Jo kopības sajūtas nevar būt par daudz.
Kā norāda simtgades izstādes veidotāji, īslaicīgas, trokšņainas kampaņas tika noraidītas. Lietuvā izvēlējās koncentrēties uz valsts vēstures un notikumu izziņas veicināšanu. Projekts ilga četrus gadus, un sabiedrība tika iepazīstināta ar 400 nozīmīgākajiem notikumiem pirmajā Lietuvas Republikā. Balsotāju rokās bija galavārds - kuri notikumi nokļūs uzvarētāju simtniekā. Muzeja vēsturnieki vispirms rūpīgi atlasīja un izklāstīja visus nozīmīgākos laikmeta notikumus, cenšoties atklāt visas pirmās Lietuvas Republikas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomas. Tika saņemti vairāk nekā 20 000 vēlētāju balsojumu un izvēlēti 100 nozīmīgākie notikumi. Tos tad arī turpmāko gadu varēs apskatīt un iepazīt izstādē. Par vissvarīgāko notikumu cilvēki atzina valstiskās neatkarības pasludināšanu, otrajā vietā ierindoja lietuviešu lidotāju Stepona Darjus un Staša Ģirena leģendāro lidojumu pāri Atlantijas okeānam 1933. gada 15. jūlijā. Trešajā vietā - Lietuvas Universitātes dibināšana.
ZAUDĒTĀ NEATKARĪBA. Lietuvas prezidentu muzejā uz galdiņa novietots balts telefons. Kad tam pienāk klāt, telefons iezvanās. Kad apmeklētājs paceļ klausuli, viņš dzird diktora lasītu tekstu par Lietuvai izteikto ultimātu un vienlaikus - ardievas neatkarība / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Daudz kopīgā, un arī nauda
Baltijas reģiona valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija - savu valstiskuma simtgadi svin 2018. gadā. Ir starptautiska sadarbības programma, jo simtgade ir iespēja, kā pasaulei pavēstīt par Baltijas reģiona valstu vēsturi, daudzus pasākumus starp valstīm rīko divpusēju attiecību ietvaros. Piemēram, Lietuvas Kino centrs ar naudu ir atbalstījis filmu studijas Deviņi un režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilmas Bille veidošanu.
Baltijas valstu simtgadei tikusi veltīta arī divu eiro piemiņas monēta. To kals Lietuvā - arī Latvijas un Igaunijas varianta monētas. Baltijas valstu simtgadei veltītās piemiņas monētas dizainu izvēlējās sabiedriskajā balsojumā internetā. Monētu plāno izlaist 2018. gadā. Jau ir noskaidroti 100 laimīgie monētas ieguvēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viena no tiem ir Santa Vaļuma. Viņa pastāstīja, ka nobalsojusi internetā par Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbu - Baltijas trīs valstis sapītas vienā bizē, jo tāds ir to kopīgais liktenis un vēsture. Tagad viņa ļoti gaida piemiņas monētas - pa vienai no katras valsts - necerēti lielisku dāvanu valsts simtgadē.
