NATO dalībvalstu vienotība ir būtiskākais ierocis cīņā ar pastāvošajiem izaicinājumiem, norādīja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību institūta direktora vietniece Margarita Šešeļģīte.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību institūta direktora vietniece vienotību starp NATO dalībvalstīm izcēla kā nozīmīgāko faktoru, kas nepieciešams, lai cīnītos ar dažādiem izaicinājumiem un saglabātu NATO. Viņasprāt, Eiropā radušies vairāki problēmjautājumi, kas šķeļ šo vienotību.
"Kā vienotību apdraudošus faktorus es minētu dažādo izpratni par likuma varu atsevišķās valstīs."
"Kā vienotību apdraudošus faktorus es minētu dažādo izpratni par likuma varu atsevišķās valstīs, atšķirīgos redzējumus dažādās valstīs sākot no dienvidiem līdz ziemeļiem un no rietumiem līdz austrumiem. Arī "Nord Stream 2" projekts rada problēmas NATO valstu vienotībā. Vienotība ir svarīga īpaši mūsdienās, jo jāstājas pretī dažādiem izaicinājumiem, kas ir kopīgi," viņa piebilda.
Vienotība ir nozīmīga ne tikai NATO izdzīvošanai, bet arī svarīga komponente, lai atturētu ienaidnieku, teica Šešeļģīte. Kā izaicinājumus NATO vienotībai viņa minēja arī neparedzamību, savstarpējas komunikācijas un vienota skatījuma uz problēmām trūkumu. Viļņas Universitātes pārstāve arī piebilda, ka Eiropas drošība lielā mērā šobrīd ir ļoti atkarīga no ASV klātbūtnes, un, ja ASV būs mazāk ieinteresēta Eiropas drošībā, radīsies lielas problēmas.
"Jāatceras, ka NATO nedrīkst nodalīt no plašāka konteksta, proti, pastāv arī Eiropas Savienība (ES) un ANO, bet viedokļu nesakritība šobrīd pastāv arī ar ASV, piemēram, par Irānas jautājumu, par tirdzniecības jautājumiem. Tas viss rada sarežģījumus, sacensību un neuzticību starp partneriem," skaidroja eksperte, piebilstot, ka labai sadarbībai jābūt visās sfērās, jo labas attiecības nevar pastāvēt, ja ir kopīga izpratne, piemēram, par drošību, bet tajā pašā laikā ir lielas nesaskaņas tirdzniecības jautājumos.
Komentējot nepieciešamību Baltijā un Polijā izvietot pastāvīgu ASV klātbūtni, Viļņas Universitātes pārstāve norādīja, ka no atsevišķu dalībvalstu skatupunkta Baltijā un Polijā esošie NATO spēki viennozīmīgi nav samērīgi tām militārajām spējām, kādas ir Krievijai, tāpēc ar mērķi radīt balansu tas būtu pieļaujams un būtu loģiski. Tomēr, ja jautājumu vērtē no alianses vienotības un politiskā skatu punkta, tad atsevišķu valstu divpusējās diskusijas par šādiem jautājumiem nebūtu vēlamas, jo apdraudētu kopējo NATO vienotību.
"Ne jau militārais balanss reģionā veicina drošību, bet gan alianses dalībvalstu vienotība. Atturēšanas politika ir veids, kā psiholoģiski ietekmēt potenciālo ienaidnieku. Krievija zina, ka NATO ir vienota, kā arī zina, ka tās uzbrukuma gadījumā sekos reakcija," piebilda Šešeļģīte, atzīmējot, ka Lietuvas valdība atbalsta Polijas vēlmi tās teritorijā ASV spēkus izvietot pastāvīgi, jo reģionam pastāv būtiski drošības draudi.
Savukārt Polijas prezidenta ārpolitikas padomnieks Boguslavs Vinids skaidroja, ka NATO vienotības jautājums bijis aktuāls vienmēr, jo aliansē vienmēr pastāvējis zināms dalījums viedokļos. Tomēr NATO ir spējīga panākt vienprātību, neskatoties uz to, ka reizēm tas prasa vairāk laika, viņš uzskata.
"Beigu beigās NATO vienmēr ir spējusi saglabāt vienotību."
"Beigu beigās NATO vienmēr ir spējusi saglabāt vienotību, lai gan, diskutējot par dažādiem jautājumiem, reizēm redzami ļoti atšķirīgi viedokļi, piemēram, starp Ziemeļvalstīm un Dienvidvalstīm vai starp ASV un Kanādu no vienas puses un Eiropu no otras. Mums ir problēmas, bet domāju, ka tiekam ar tām galā," norādīja Vinids.
Vērtējot ASV administrācijas politikas ietekmi uz NATO vienotību, padomnieks vērsa uzmanību, ka pagaidām šajā ziņā nav lielu problēmu, kā arī pauda cerību, ka gaidāmais NATO samits jūlijā būs alianses vienotības piemērs. Viņš ASV politikas uzņemto kursu nevērtēja kā vienu no NATO izaicinājumiem, bet gan kā daļu no politiskā procesa. "Šis jautājums tiks atrisināts. Es nesaskatu to kā problēmu un neesmu ļoti pesimistisks. Ja vienīgi no ASV puses nebūs kādi ļoti negaidīti soļi, bet pagaidām nedomāju, ka tādi sekos," uzsvēra Polijas prezidenta ārpolitikas padomnieks.
Lūgts komentēt Polijas un NATO gatavību aizstāvēt aptuveni 100 kilometru garo Lietuvas un Polijas sauszemes robežas posmu jeb tā saukto Suvalku koridoru, viņš apliecināja, ka Polija lieliski apzinās tās ģeogrāfiju, šo vietu ļoti rūpīgi ir pētījusi un dara visu iespējamo, lai līdz minimumam izslēgtu potenciālās briesmas, kas šī ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ varētu rasties. Suvalku koridors ir šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos. Ja kara gadījumā to ieņemtu Krievija, NATO sabiedrotajiem būtu bloķēts sauszemes ceļš uz Baltijas valstīm.
"Ja paskatāmies uz Polijas bruņoto spēku modernizāciju un izvietošanos valstī, tad redzams, ka šī vieta ir nodrošināta. Tāpat Polijā un Baltijā atrodas NATO spēki, kas ir labs atturēšanas piemērs. Protams, jābūt uzmanīgiem un jābūt labam plānam, bet neredzu, ka šī vieta šobrīd rada ļoti lielus draudus, ja ir labs plāns un sagatavotība," uzsvēra Polijas prezidenta padomnieks.
Komentējot Polijas vēlmi valstī izvietot pastāvīgu ASV militāro klātbūtni, kam Polija būtu gatava ASV maksāt līdz diviem miljardiem ASV dolāru, viņš sacīja, ka svarīgi saprast, ko nozīmē pastāvīga militāra klātbūtne, jo būtībā Polijā jau atrodas ASV spēki rotācijas kārtībā.
Viņš skaidroja, ka ASV pastāvīgās klātbūtnes jautājums Polijā būs atkarīgs arī no jūlijā gaidāmā NATO samita, kurā notiks diskusijas starp dažādām amatpersonām. "Mēs uz to raugāmies kā uz vēl notiekošu procesu un skatīsimies, kā šajā jautājumā mums veiksies," piebilda Vinids.
