Ja Lietuva publiskotu to cilvēku vārdus, kuri paši savulaik atzinušies sadarbībā ar padomju laika Valsts drošības komiteju (VDK), tas radītu nopietnu apdraudējumu valsts drošībai un pavērtu ceļu Krievijas šantāžai, ceturtdien brīdinājis Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD).
Tāda likuma pieņemšana palielinātu apdraudējumu valstij, sabiedrības un valsts ievainojamību, pavērtu ceļu aktīvākai Krievijas un Baltkrievijas dienestu darbībai un pasliktinātu situāciju pretizlūkošanas jomā.
Kā ziņots, Lietuvas Seims ceturtdien pieņēma izskatīšanai opozīcijā esošās Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības deputātu iesniegto likumprojektu, kurā aicināts no nākamā gada 1.janvāra publiskot šo cilvēku vārdus. Pašlaik minētajai informācijai likumā noteikts slepenības statuss uz 75 gadiem, bet iniciatīvas autori vēlas, lai tie tiktu atslepenoti līdz ar to cilvēku vārdiem, kuri sadarbību ar VDK noklusējuši.
"Tāda likuma pieņemšana palielinātu apdraudējumu valstij, sabiedrības un valsts ievainojamību, pavērtu ceļu aktīvākai Krievijas un Baltkrievijas dienestu darbībai un pasliktinātu situāciju pretizlūkošanas jomā," ziņu aģentūrai BNS sacījusi VSD pārstāve Aurēlija Katkuviene.
Pēc viņas teiktā, šobrīd Krievijas rīcībā ir lielākā daļa arhīvu, bet tā nezina, kuri cilvēki ir atzinušies, un tas nozīmē, ka likuma pieņemšana pavērtu Maskavai iespēju šantažēt pārējos.
Turklāt tie, kuri sadarbībā atzinušies, tikuši instruēti, kā pasargāties no iespējamajām ietekmēm, norādījusi Katkuviene.
Iniciatīvas pretinieki Seimā atgādina, ka valsts apņēmusies šo cilvēku vārdus neizpaust un solījums būtu jāpilda.
Jau 1991. un 1992.gadā Lietuvas iedzīvotājiem tika dota iespēja atzīties sadarbībā ar bijušās PSRS slepenajiem dienestiem toreizējās Augstākās padomes komisijai, bet 2000.gadā stājās spēkā likums, kas ļāva atzīties, reģistrējoties Lustrācijas komisijā. Abos gadījumos tika apsolīts atzinušos personu vārdus neizpaust, savukārt to cilvēku vārdi, kas sadarbību slēpuši, var tikt nodoti atklātībai un viņiem draud arī noteikti profesionālās darbības ierobežojumi.
Noteiktajā termiņā Lietuvas Lustrācijas komisijai sadarbībā ar PSRS slepenajiem dienestiem brīvprātīgi atzinušies 1589 cilvēki. Balstoties uz pieejamajiem PSRS VDK dokumentālajiem materiāliem, lēsts, ka laikā no 1940. līdz 1991.gadam Lietuvā ar VDK slepeni sadarbojušies aptuveni 118 000 cilvēki.
Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs (LGGRTC) janvārī pabeidza vairāk nekā piecus gadus ilgu procesu - VDK aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datu publiskošanu.
Kā uzskata vēsturnieki, daļa VDK arhīvu dokumentu Lietuvā varēja tikt iznīcināta, bet prāva daļa - izvesta no valsts.
