Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskā sadarbība varētu būt perspektīva, auglīga un abpusēji izdevīga, ja ne viens bet… Labu attiecību izveidošanai kā nelāga ēna joprojām pāri klājas tas, ka Kirgizstānas varas iestādes turpina pārkāpt Latvijas pilsoņu cilvēktiesības un vismaz pagaidām nav redzama kāda zīme, ka Kirgizstāna grasītos ko labot.
Kirgizstānā tiesa sešus gadus ilgajā procesā vēl maijā pieņēma spriedumu pret četriem Latvijas pilsoņiem - bijušajām Manas Bank amatpersonām, tostarp bankas akcionāru Valēriju Belokoņu. Tagad apelācijas izskatīšanu tiesa novilcina, septiņas reizes pārceļot izskatīšanas datumu. Spriedums tika pieņemts aizmuguriski, tas nav stājies likumīgā spēkā. Neatkarīgā ir rakstījusi, ka Kirgizstānas tiesa piespriedusi Latvijas pilsoņiem 20 gadu cietumsodu par noziegumiem, ko viņi nav veikuši un nav pat varējuši veikt. Spriedums gan netiek atzīts un izpildīts ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā, ne kādā citā civilizētā valstī. Tomēr tā konsekvences ir tādas, ka tas ir pazemojošs, neadekvāts, nodara morālu un materiālu kaitējumu gan procesā iesaistītajiem Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas valstij.
Tiesas process jau sākotnēji ir bijis politizēts, lieta tika safabricēta, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo Starptautiskās arbitrāžas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai Latvijas pilsonim Valērijam Belokoņam jāmaksā 16,5 miljoni dolāru kompensācija par viņam savulaik nelikumīgi atņemto banku.
Iepriekš jau trīs reizes pašas Kirgizstānas tiesas bija atgriezušas krimināllietu atpakaļ izmeklēšanai būtisku trūkumu novēršanai, norādot, ka lieta izmeklēta virspusēji, apsūdzošā virzienā. Tas pierāda šīs lietas politizēto raksturu.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija par Kirgizstānas prettiesisko rīcību pret Latvijas pilsoņiem ir iesniegusi Kirgizstānai notu, pieprasot tai skaidrojumu par pārkāpumiem pret Latvijas pilsoņiem un aicinot nodrošināt Latvijas pilsoņu procesuālās tiesības.
2010. gadā pēc vardarbīga valsts apvērsuma Kirgizstānas jaunais režīms faktiski atņēma Belokoņam piederošo Manas Bank. Belokoņs ir vairākkārt mēģinājis risināt sarunas par savu investīciju atgūšanu ar Kirgizstānas jauno valdību, balstoties uz starp Latviju un Kirgizstānu noslēgto starpvalstu līgumu par investīciju aizsardzību. Latvijas Ārlietu ministrija atbalsta Belokoņa pozīciju, vairākas reizes atgādinot Kirgizstānas valdībai par tās starptautiskajām saistībām.
Lai gan jau 2011. gada aprīlī Kirgizstānas Republikas Finanšu izmeklēšanas dienests oficiāli atzina, ka Manas Bank nav konstatēti pārkāpumi un nav pamata soda sankcijām pret banku, Kirgizstānas valdība steidzās izmantot krimināltiesiskas metodes, lai atriebtos par zaudējumu Starptautiskajā arbitrāžā.
Starptautiskā arbitrāža apstiprināja, ka Kirgizstānas valdība prettiesiski un bez likumīga pamatojuma atņēma Belokoņam piederošo banku. Starptautiskā tiesa Kirgizstānas iesniegtos pierādījumus raksturoja kā anekdotiskus. Arbitrāžas spriedumā teikts, ka jau pats lēmums par labu Belokoņa kungam novērš viņa reputācijai nodarīto kaitējumu.
Kirgizstānas valdība joprojām pārkāpj 2008. gadā noslēgto Latvijas un Kirgizstānas divpusējo līgumu par investīciju aizsardzību.
Savukārt ASV Valsts departamenta 2015. gada ziņojumā par investīciju klimatu Kirgizstānā konstatēts, ka jautājumos, kas saistīti ar investīciju strīdiem, vietējās tiesas darbojas kā valdības politisko uzstādījumu izpildītājas. Arī Amnesty International apskatos atkārtoti tiek vērsta uzmanība uz būtiskiem pārkāpumiem Kirgizstānā notiekošo kriminālprocesu izmeklēšanā un to politizēšanu.
Laika gaitā Kirgizstānā ir notikušas dramatiskas pārmaiņas un politiski skandāli. Tostarp bijusī 2010. gada «revolūcijas princese» Roza Otunbajeva, kas kļuva par valsts prezidenti uzreiz pēc apvērsuma un iepriekšējā prezidenta gāšanas, tagad ir atkal opozīcijā. Šovasar risinās tiesas process pret politiķiem Omurbeku Tekebajevu un Duišenkulu Čotonovu. Viņus apsūdz korupcijā, pamatojoties uz Krievijas uzņēmēja apgalvojumu, ka viņš savulaik kirgīzu politiķiem iedevis kukuli - miljonu dolāru. Iespējams, kukuļa nav bijis, bet tā ir pašreizējo varas iestāžu metode «noņemt no trases» politiskus konkurentus. Bijusī prezidente jūnijā bija atnākusi sniegt liecību, taču tiesa viņai pat nedeva vārdu. Eksprezidente nosauca Kirgizstānas tiesu sistēmu par «ježova»* stila tiesu. Dziļā aizvainojumā par to Otunbajeva sacīja: «Godātā tiesa, es arī šeit esmu bijusi prezidente. Divi prezidenti mums jau ir trimdā. Kāpēc man netiek dots vārds? Tiesai jābūt objektīvai. Taču šī tiesa ir netaisnīga.» Likteņa ironija, ka tiesas prāva risinās tajā pašā Pervomaiskas tiesas namā, kur pret Latvijas pilsoņiem. Bet Otunbajeva ir diezgan spilgti raksturojusi Kirgizstānas tiesu.
Tikmēr Latvijas ārlietu resors beidzot ir ķēries savu pilsoņu aizstāvēšanas darbam, un pašlaik Ārlietu ministrijā tiek izskatīts jautājums par Manas Bank lietā iesaistītu Kirgizstānas amatpersonu iekļaušanu ES un Latvijas «melnajā sarakstā». Ja jau nav iespējams pa labam, tad varbūt tādā veidā var piespiest ievērot starptautiski atzītas tiesību normaas un cilvēktiesības?
