Lai izgaismotu politiskā konkurenta tumšākās puses, priekšvēlēšanu laikā noder gandrīz visas metodes. Tā, visticamāk, domāja arī Vienotības kandidāts uz Rīgas mēra amatu Vilnis Ķirsis, kad vērsās Izglītības kvalitātes valsts dienestā, lai tas izvērtētu iespējamo politaģitāciju Rīgas Franču licejā. Taču politiķis ir kļūdījies – lielāks ļaunums ir nodarīts savu darbu veicošajam pedagogam, bet politiskajam konkurentam pasniegts vēl viens arguments, kāpēc nevajadzētu balsot par Vienotību.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) V. Ķirsis vērsās pēc tam, kad bija uzklausījis liceja 9. klases skolēnu vecāku sūdzības par to, ka sociālajās zinībās par mājas uzdevums noteikts Rīgas pašvaldības labo darbu un ieteikumu nākotnei uzskaitījums, izpētot pašvaldības informatīvo portālu.
Politiķis lūdzis IKVD izvērtēt, vai Rīgas domes darbības aplūkošana pozitīvā gaismā ir iekļauta attiecīgā mācību priekšmeta programmā un vai uzdevuma saturs atbilst vispārējās izglītības un sociālo zinību mācību priekšmeta standartiem. V. Ķirsis lūdz arī pārbaudīt, vai minētā jautājuma iekļaušana mācību priekšmeta programmā nav organizēta ar Rīgas domes ziņu un vai šāda prakse netiek īstenota arī citās Rīgas pašvaldības mācību iestādēs. Galvaspilsētas mēra kandidātu satrauc iespējama aģitācija.
Protams, Rīgas mēram N. Ušakovam un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam var un vajag pārmest par daudzām lietām, arī sabiedrisko attiecību veidošanā. Tomēr, ja V. Ķirsis kaut nedaudz būtu iedziļinājies jautājumā, viņam kļūtu skaidrs, ka vērsties IKVD nav pamata. Vēl mazāks iemesls ir publiski pārmest skolai, bojājot tās reputāciju, ka tā, iespējams, iesaistījusies politiskā konkurenta priekšvēlēšanu aģitācijas programmā. Sociālo zinību skolotājs vienkārši pildījis savu darbu. Viņam vien nav paveicies, ka vienreiz četros gados valstī ir pašvaldību vēlēšanas.
Tātad liceja pasniedzējs pamatskolēniem mācījis par pašvaldībām un to pienākumiem un saskaņā ar 2008. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto mācību grāmatu Sociālās zinātnes uzdevis audzēkņiem rakstiski atbildēt uz jautājumu «Kas būtu jādara, lai jūsu pašvaldības darbs uzlabotos?».
V. Ķirša uzmanību piesaistījis veids, kā skolotājs formulējis uzdevumu. Viņaprāt, nav pieņemami, ka skolotājs aicinājis uzskaitīt tieši pozitīvos darbus, kuri, gribi to vai ne, tiks pieskaitīti Saskaņas un N. Ušakova politisko dividenžu kontam.
«Mani satrauc tendenciozais uzdevums par labajiem darbiem. Neitrālāk būtu, ja skolotājs būtu prasījis uzskaitīt labos un sliktos darbus. Atcerēsimies - pirms pāris gadiem Nacionālajai apvienībai bija iniciatīva ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties no 16 gadu vecuma. 9. klasē jau ir 15 gadus veci un kādam varbūt jau ir 16. Uz šāda fona tas izskatītos vēl citādi. Skolotāja uzdevums - būt neitrālam politiskajos jautājumos. Piedāvāt skatu no visām pusēm, un lai bērni par politiskajām simpātijām lēmumu pieņem paši,» savas bažas skaidro politiķis.
To, vai pedagogs nogrēkojies, IKVD sola atklāt šīs nedēļas beigās vai nākamās sākumā. Rīgas Franču liceja pedagogi sarunās ar Neatkarīgo neielaidās, bet pedagoģijas zinātne V. Ķirsim nepiekrīt.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Rudīte Andersone skaidro, ka Franču liceja pedagogs rīkojies saskaņā ne tikai ar mācību grāmatu, bet arī ar izglītības standartu, kurā ir prasība mācību procesā iekļauties sabiedrībā.
«Politiķi normālu darba situāciju izmanto savas reklāmas nolūkā. Mēs runājam, ka negācijas nav pareizais audzināšanas līdzeklis. Mēs aicinām skatīties uz pozitīvām lietām. Tas ir vērtību izglītības jautājums, kur mācām mērķtiecīgi atrast labo un kā to labo papildināt, nevis meklējam trūkumus. Bērniem ir jāmāca ieraudzīt labo apkārtējā dzīvē. Tā jau ir tā ilgtspējīgā attīstība,» saka profesore un uzsver, ka Jūrmalā pedagogs aicinātu izvērtēt Jūrmalas pašvaldības paveikto, bet Skrundā - Skrundas.
