Ārlietu ministrija (ĀM) sniega krabju kuģa lietā gatavo risinājumus iespējamai tiesvedībai, pastāstīja ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Par minēto jautājumu šodien Ministru kabinets sprieda aiz slēgtām durvīm.
Pēc valdības sēdes Pildegovičs aģentūrai LETA atzina, ka Ministru kabinets šodien lēma turpināt sarunas ar Eiropas Komisiju un Norvēģiju, kā arī turpināt gatavot dažādus variantus saistībā ar iespējamo tiesvedību.
"Valdība šī jautājuma risināšanu uztver nopietni. Tāpēc tuvākajās nedēļās plānojam vairākkārt tikties ar Norvēģijas pārstāvjiem. Esam atkārtoti aicinājuši Norvēģiju meklēt konstruktīvu un operatīvu situācijas risinājumu. Lai arī Latvija nav apmierināta ar situāciju, esam gatavi turpināt sadarbību," pauda ĀM pārstāvis un piebilda, ka, neskatoties uz to, Latvija gatavo dažādus starptautisku strīdu risināšanas mehānismus.
Jau ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.
