Divarpus gadu laikā padomju Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija nav spējusi vienoties ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) par iekļuvi čekas dokumentiem.
Kā ziņo LTV raidījums "De facto", tieši SAB telpās glabājas pētniekiem visinteresantākie materiāli par VDK aģentiem, bet specdienests atsaka piekļuvi daudziem dokumentiem, atsaucoties uz personu datu aizsardzību.
SAB noraidījis iespēju, ka visa komisija varētu strādāt SAB telpās. Kādu laiku kā risinājums izskatīta iespēja, ka divi vai trīs pētnieki kļūtu par SAB darbiniekiem, taču birojam nebija naudas viņu algām. Kad komisija piedāvājusi savu naudu, SAB direktors Jānis Maizītis esot atbildējis, ka pētnieku pieņemšana darbā vairs nav iespējama.
Maizītis noliedzis, ka nevēlas redzēt pētniekus SAB: "Šī komisija nerespektē visas tās prasības, kā komisija var iepazīties un strādāt drošības iestādes telpās." Pētniekiem esot jāaizpilda anketas un jāsaņem pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Maizītis atzinis, ka VDK lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli nav valsts noslēpums, taču īpašā pielaide nepieciešama SAB telpu dēļ.
Komisijas locekļi anketas nav aizpildījuši. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris skaidrojis, ka šāda pozīcija ieņemta, jo dokumenti nav valsts noslēpums. Tāpat pētnieki neesot pieteikušies, jo SAB direktors esot nepārprotami pateicis, ka daudzi materiāli pētniekiem tik un tā netikšot doti, jo satur fizisku personu datus.
SAB direktors šādus pat ierobežojumus minējis attiecībā uz VDK aģentu kartotēku. "Mēs ievērojam likumu. Nav Latvijā pieņemts likums, ka aģentu kartotēka ir publiski pieejama. Tāds likums nav pieņemts. Spēkā ir arhīvu likums, spēkā ir likums par personu datu aizsardzību un mēs ievērojam šos likumus. Visādi citādi zinātnieki var pētīt," skaidrojis SAB direktors.
Komisija tagad apņēmusies lūgt politiķu atbalstu, lai izkļūtu no strupceļa.
