Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atturīgi vērtē Latvijas iespējas palielināt budžeta deficītu nodokļu reformas ieviešanai.
Viņš skaidroja, ka Latvija jau ir prasījusi šādu iespēju veselības aprūpes reformas ieviešanai. Līdz ar to šajā jautājumā valsts fleksibilitāte esot ierobežotas.
Dombrovskis atteicās vērtēt nodokļu reformas plānu, norādot, ka pašlaik ir izskanējušas ļoti daudzas versijas. Kad būšot gatavs konkrēts reformas priekšlikums, tad varēšot to vērtēt.
Viņš arī nedeva skaidru atbildi, vai Latvijai ir izredzes saņemt EK atļauju palielināt budžeta deficītu reformas ieviešanai. Dombrovsdkis uzsvēra, ka EK prioritāte ir nodokļu sloga mazināšana cilvēkiem ar maziem ienākumiem un fiskālā disciplīna.
Kā ziņots, šodien Ministru kabinets lems par Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam, tādējādi paužot atbalstu nodokļu reformas sākšanai.
Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.
Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.
Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.
Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb "dzīvesstila" uzņēmējiem.
Tiks paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikts IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Tāpat iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.
Nodokļu reforma paredz noteikt vairākus ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijā, tāpat noteikti pienākumi veikt iemaksas trešajā pensiju līmenī.
Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, FM nodokļu reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem kompensēšanai ir izstrādājusi īpašu mehānismu, paredzot piešķirt pašvaldībām speciālu dotāciju. Speciālās dotācijas apmērs tiks aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
Starp nodokļu reformas kompensējošiem pasākumiem ietverta PVN reversās kārtības paplašināšana, tāpat plānota akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem un alum, degvielai un tabakas izstrādājumiem.
Plānots, ka līdz šā gada 1.jūnijam tiks meklēts risinājums veselības nozares finansējuma palielināšanai 2020.gadā līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat līdz jūnijam tiks meklēts risinājums pedagogu atalgojuma paaugstināšanai.
