Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija šodien plkst.13 skatīs likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem, ko izstrādājusi darba grupa.
Grozījumi Ārstniecības likumā paredz jau no šī gada jūlija īstenot pakāpenisku pāreju uz samaksu par virsstundu darbu, informē Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V).
Plānots, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.
scanpix
Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.
"Pēc trim gadiem vairs nebūs tāda pagarinātā normālā darba laika, un visi ārstniecībā strādājošie, kuri strādā garākas darba stundas, nekā paredz likums, par to no 2020.gada 1.janvāra arī saņems divkāršu samaksu," pauž Ražuks, raksturojot plānotās likuma izmaiņas, kas tapušas sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām, ārstniecības profesionāļiem un sociālajiem partneriem.
Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
