Piesaistot Latvijas neatkarības atgūšanai zīmīgus ekspertus, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs iecerējis izveidot jaunu domnīcu – platformu Rietumu pasaules un Krievijas attiecību normalizēšanai.
«Pasaulslavenie forumi, tādi kā Davosas un Minhenes, ir tālu no notikumu epicentra. Mēs, par nožēlu vai, Dievs dod, par laimi, esam [Krievijas un Rietumu interešu] sadures punkts. Es piedāvāju gatavoties mieram, pamatoti atteikties no bailēm, bet to var panākt tikai vienā veidā, lai par mums nerunā kaut kur bez mūsu dalības, bet pie mums, radot formātu debatēm, kas veidotu lielāku uzticību,» saka J. Urbanovičs. Politiķis atzīst, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai ir pamats uztraukties par savu nākotni, kaut arī šis satraukums balstīts, iespējams, pārspīlētā «baiļu politikā».
«Mums ir baiļu ārpolitika, jo baidāmies, ka NATO līguma piektais pants nestrādās. Iepriekš priekšvēlēšanu laikā esam jokojuši, ka krievi nāk, bet tagad to pravieto varneši un varneses. Daudzi ir teikuši, ka Krievija mums nekad neuzbruks, arī ārlietu ministrs, bet Ukrainas notikumi liedz vīpsnāt par tiem, kas baida un kas baidās,» saka politiķis. Lai kliedētu šo noskaņojumu, J. Urbanovičs šonedēļ Rīgā notiekošajā Baltijas forumā iecerējis mainīt ilggadējā Baltijas foruma formātu, piesaistot tam plašāku starptautiskā mērogā ietekmīgu ekspertu loku. Tādēļ šogad Baltijas foruma konferencē piedalīsies līdz šim nebijuši plaša delegācija no ASV, kuras vidū - pēdējais ASV vēstnieks PSRS Džeks Metloks, Atlantijas Padomes ģenerāldirektors Deimons M. Vilsons, Kissinger Associates izpilddirektors un Jeilas universitātes pētnieks Tomas E. Grems, Vudro Vilsona centra Kenana institūta direktors Metjū Rožanskis un citi. Īpaši interesanta ir Dž. Metloka klātbūtne.
Viņš 1986. gadā Jūrmalā notikušajā Čatokvas konferencē, kas daudzu trešās atmodas aktīvistu acīs bija nozīmīgs notikums nacionālās apziņas atgūšanai, klātesošos ne tikai uzrunāja latviski, bet arī atgādināja, ka ASV nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienības sastāvā. Savukārt Krievijas viedokli Baltijas forumā pārstāvēs Krievijas prezidenta palīgs Igors Levitins, Mūsdienu attīstības institūta priekšsēdētājs Igors Jurgens, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktors Aleksandrs Dinkins, Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra vadītājs Aleksejs Arbatovs un citi.
Jautāts, cik ietekmīgas Krievijā ir šo ekspertu pārstāvētās domnīcas, lai būtu pamats cerēt, ka viņu viedoklis kaut mazākā mērā varētu ietekmēt Krievijas ārpolitiku, J. Urbanovičs norādīja, ka par to liecina kaut vai fakts, ka tās spēj aktīvi darboties izaicinājumiem bagātajā Krievijas vidē. Turklāt arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīga klātbūtne konferencē liecina, ka ieinteresētība jauna dialoga formas izveidē kaimiņvalstī ir. Par jaunā formāta izveidi J. Urbanovičs ir apspriedies gan ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, gan premjerministru Māri Kučinski un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Pagaidām iecerēts, ka Latvijas pusi jaunajā formātā pārstāvēs Latvijas Ārpolitikas institūts, bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska vadītā domnīca CERTUS un paša J. Urbanoviča veidotā Baltijas foruma pārstāvji.
