Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība) par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem un tautas vēlētu prezidentu, par versijām «oligarhu sarunu» politiskajā skandālā, par Krievijas ietekmi Latvijā un pasaulē, kā arī par politiskā klimata maiņu.
- Valsts prezidents rosinājis domāt par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem. Kā vērtējat šo iniciatīvu?
- Domāju, prezidents nezina par Latvijas - Krievijas 1920. gada miera līgumu, kurā ir noteikts, kas var būt Latvijas pilsonis. Šajā līgumā ir noteikts, ka pilsonis var būt tikai tas, kura vecāki ir dzīvojuši Latvijas administratīvajās robežās līdz Pirmajam pasaules karam. Viss pārējais ir tikai papildinājumi un labojumi. Tad bija dots gads optācijai: visi, kas no 1920. gada līdz 1921. gadam gribēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, varēja pieteikties. Un daudzi to izmantoja. Arī tādi, kas bēga no boļševikiem, arī tādi, kuriem nebija nekāda sakara ar latviešiem un latviešu valodas prasmi. Bet optācija beidzās. Tāpēc mūsu Valsts prezidentam vajadzētu būt skaidrai atbildei tiem, kuri jautā: kāpēc tā - esmu atbraucis uz Latviju ar tanku, bet man nav LR pilsonības? Tad prezidents var atbildēt: tāpēc, ka jūsu vectētiņš neizmantoja optācijas iespējas. Otrkārt, segregētas izglītības apstākļos tas, ko ierosināja Valsts prezidents, vairāk līdzinās valsts nodevībai. Kāpēc? Tāpēc, ka mums tik liberāla Pilsonības likuma klātbūtnē tā ir vecāku izvēle - būs viņu bērns pilsonis vai ne. Ja vecāki negrib, tas nozīmē, ka ģimenē ir tāda audzināšana, un kāpēc mums vajadzētu uzmākties viņiem ar savu pilsonību? Tā, piemēram, Dānijā tikai no 18 gadu vecuma ārzemnieks var izvēlēties savu pilsonību, vecākiem tur nav nekādas teikšanas. Kāpēc šeit daudzi vecāki negrib, lai bērni būtu LR pilsoņi? Viņi gaida - Latvija reiz būs atkal Krievijas impērijas sastāvdaļa - vai arī saista savu bērnu nākotni ar Krieviju.
- Bet atliek atbraukt bēdīgi slavenajam Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Muižniekam, lai rastos prezidenta solījums darīt visu nepilsoņu bērnu pilsonības labā. Eiropārvaldnieki tā vienkārši visu var izlemt?
- Nevar. Piemēram, mēs aizsūtījām Eiropas Komisijai vēstuli ar tekstu, ka Junkeram un visai komisijai nav nekādu tiesību lemt par sankciju piemērošanu pret Ungāriju, Čehiju un Poliju - sakarā ar to, ka šīs valstis atteicās uzņemt bēgļus. Pamatlīgumos bēgļi, tāpat kā pilsonības jautājumi, ir katras valsts kompetence, neviens to nevar uzspiest valstīm tā, kā to vēlas Junkers. Šo vēstuli parakstīja tikai NA deputāti. Ne visi deputāti, nerunājot nemaz par Ārlietu ministriju, saprot, ka būs divas Eiropas: viena, kurā būs valstis bez nacionālās identitātes - viens otrs Francijas prezidents ir teicis, ka nav nekādas franču tautas, bet ir dažādu krāsu franči -, un būs Centrāleiropas valstu bloks ar Poliju priekšgalā, kas saglabās konservatīvās vērtības. Muižnieks, protams, pārstāv to pusi, kura uzskata, ka cilvēkiem ne tikai nacionālās atšķirības nav vajadzīgas, bet arī dzimumi, jo, raugi, ir kādi 50 «genderi», no kuriem katrs var izvēlēties sev tīkamāko...
- Kādas ir jūsu prognozes par izglītību tikai valsts valodā?
- Esmu pesimistisks. Savulaik ticēju, ka pakāpeniski tas notiks līdz 2004. gadam. Bet bija strauja atkāpšanās, un to sāka Vaira Vīķe-Freiberga, jo neparakstīja Valsts valodas likumu, kas bija stingrāks nekā šobrīd. Viņa draudēja, ka, pieņemot tik stingru likumu, mūs neuzņems NATO un ES. Viņa, piemēram, pieprasīja atcelt prasību deputātiem zināt valsts valodu augstākajā pakāpē. Šāda prezidentes nostāja bija signāls: pirms tam katru gadu samazinājās vecāku skaits, kuri gribēja sūtīt bērnus mācīties krievu plūsmā, bet pēc tam, kad prezidente atmeta atpakaļ Valsts valodas likumu, vēlme pēc krievu plūsmas atkal palielinājās. Mums nav šādu sarunu ierakstu, kādas ir pēc «oligarhu sarunām», tāpēc mēs nezinām, vai tas notika pēc prezidentes vizītes ASV vai pēc tikšanās Alpos ar Putinu. Bet tas arī izskaidro trīskārtēju atteikšanos ļaut publicēt VDK aģentu sarakstus. Pēc simt gadiem Latvijā krievu skolu droši vien nebūs, taču patlaban Krievijas ietekme Latvijā ir liela, un pāreja tikai uz valsts valodu skolās ir tāls mērķis.
- Vēl vienu iniciatīvu Raimonds Vējonis ir izvirzījis: tautas vēlēts prezidents.
- Tas gan nav nekas jauns. Perestroikas laikos Gorbačovs, veidojot Padomju Savienības jauno līgumu, izdomāja, ka ikvienā padomju republikā būs savs prezidents. Latvijas PSR Juristu biedrībai ar Valdi Birkavu priekšgalā bija jāsagatavo likums par LPSR prezidentu. Tomēr notikumi attīstījās straujāk, un PSRS sabruka. Taču bija skaidrs, ka prezidenti - rezidenti ir ļoti izdevīgi, proti, tādi prezidenti, kas atrodas lielu kaimiņvalstu ietekmē. Tā, piemēram, Somijā bija Urho Kekonens, kurš darīja daļēji to, ko Maskava lika, tomēr rūpējās arī par savu tautu. Tāds gaišais aģents. Tāpat kā gaišie kolhozu priekšsēdētāji, kas ļāva saviem kolhozniekiem pa kluso līgot Arvīda Pelšes laikā. Tagad tiek stāstītas pasakas par to, ka viņi izglāba vietējos iedzīvotājus, neļaujot viņus izsūtīt. Bet sarakstus izveidoja «augstāk», neprasot vietējiem - ko izsūtīt un ko ne... Ja runājam par tautas vēlētu prezidentu, ir piemēri: Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kazahstāna, Moldova... Nu, uz priekšu! Cits piemērs: Lielbritānija. Tur nav prezidenta, toties ir karaliene. Kad jautājām, vai karaliskā persona kādreiz ir atteikusies parakstīt kādu parlamenta lēmumu, viņi ilgi domāja un tad atbildēja: jā, viduslaikos. Bet pēc tam, kad Kromvels karalim nocirta galvu, neparakstīšanas gadījumu vairs nav bijis. ASV ir elektoru sistēma, un tā bija laba līdz brīdim, kamēr ievēlēja Trampu. Elektoru sistēma bija paredzēta tam, lai populisti netiktu pie varas. Latvijā partijas var pateikt, ko tās grib par prezidentu, un mēs pateicām, ka gribam Egilu Levitu. Bet kāpēc Vienotība viņu neatbalstīja? Kādās sarunās ar Saskaņu viņi piedalījās? Kur var dzirdēt šo sarunu ierakstus? Vējoņa kungs bija viltīgi izdomājis: Ministru kabinetu izveido premjers, un ministrus ieceļ amatos prezidents. Kam šie ministri atskaitīsies? Premjeram, prezidentam? Es saprotu, ka prezidentam īsti nav, ko darīt, bet viņam ir jābūt morālajai autoritātei. Ja prezidentu vēlēs tauta, kas viņu izvirzīs? Partijas, individuālas personas? Un kas vāks naudu vēlēšanu kampaņai? Sabiedriskās organizācijas? Finansētāji no malas? Vai kādi «oligarhi» negribēs noziedot miljonu, lai iebīdītu «savu cilvēku»?
- Jūsu partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars gan izteicās, ka atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju. Jūs nepiekrītat partijas vadības viedoklim?
- Raivis Dzintars precizēja: tas ir viņa personiskais viedoklis.
- Kāda ir jūsu versija par «oligarhu sarunām»?
- Mēs frakcijā atbalstījām izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet ne jau tādēļ, lai pētītu, cik lamuvārdus katrs ir pateicis. Operatīvās darbības ietvaros katrai noklausīšanai ir sākums un stingri noteiktas beigas. Noklausīšanās nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Bet sarunas esot ilgušas trīs gadus. Tātad ir bijušas divas vai vairākas noklausīšanās, divi vai vairāki ieraksti. Kas tad ir ierakstījis nesankcionēto daļu? Tad atkal ir divas iespējas: vai nu KNAB to ir darījis nelikumīgi, vai nu to darījis kāds ārzemju izlūkdienests - no kuras puses? Latvija ir ļoti lielā Krievijas naudas ietekmē, un tas var uztraukt mūsu sabiedrotos.
- Kas par to liecina?
- Paskatieties, kas noticis ar objektiem, kas garantē Latvijas neatkarību. Transportā: jau 2003. gadā mēs no Saeimas bijām kā novērotāji Eiropas Parlamentā, no rīta līdz vakaram tur sēdēja baltiešu grupa un runāja par Rail Baltica, kuru bija jāuzbūvē desmit gados. Ir pagājuši 14 gadi. Enerģētikā: tīrākais enerģijas ieguves veids ir atomelektrostacija, kas tik mazai kā Latvija būtu visizdevīgākais variants. Ja būs gāzes blokāde, cik ilgi Inčukalna gāzes glabātava varēs mūs nodrošināt ar gāzi? Divarpus, trīs gadus. Kāpēc nogruva Ignalinas AES projekts? Lietuvā uztaisīja neoficiālu referendumu, kurā vairākums bija noraizējies par AES bīstamību. Zviedrijā viens reaktors ir uz mazāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju, visi mierīgi. Pat Padomju Savienībā ar visām tās novecojušajām tehnoloģijām vajadzēja ļoti piepūlēties, lai uzspridzinātu Černobiļas AES: bija jāatslēdz vairākas drošības sistēmas, kas bloķēja reaktoru jaudas palielināšanu. Izrādās, savulaik Krievija aģitēja Vācijas zaļos, lai tie protestē pret AES būvēšanu - lai Krievijas gāzei būtu noiets. Tagad Rietumi atbalsta Krievijas gāzesvada būvniecību, lai varētu Krievijai maksāt vēl vairāk. Krievija par to naudu pirks militārās tehnoloģijas. Bet Rietumi pēc tam liekulīgi gaudos par Krievijas militārajiem draudiem. Krievijas ietekme Latvijā turpinās ar nepilsoņu jaundzimušo bērnu pilsonību, ar krievu valodu skolās, pašvaldību un valsts iestādēs, ar nenojauktajiem padomju pieminekļiem. Toties visi lielie projekti ir apturēti. Šī ietekme ir dziļāka, nekā mēs varam ieraudzīt.
- Iespējams, «oligarhu sarunas» arī var liecināt par Krievijas ietekmi.
- Tā var būt. Bet Saeimas izmeklēšanas komisijai jānoskaidro: ja prokuratūra kādu ir glābusi, tad attiecīgi jārīkojas. Jānoskaidro arī, vai Dūklavam vai vēl kādam ir slēpti īpašumi. Tad tie ir reāli pārkāpumi. Dainim Liepiņam (LRA) tika atņemts Saeimas deputāta mandāts par to, ka amatpersonas deklarācijā viņš nav sniedzis patiesas ziņas, tātad arī citos gadījumos tas jāpārbauda tikpat rūpīgi. Un vēl kas. Bizness ar Krieviju iespējams tikai tad, ja ir sadarbība ar Krievijas Federālā drošības dienesta cilvēkiem, jo tur nav neviena biznesmeņa, kas nebūtu saistīts ar šo dienestu. Ja Latvijā uzbūvēs miljonus eiro vērtu objektu, tas neizbēgami būs saistīts ar minēto dienestu. Ir vēl saistība arī ar Abrenes lietu. Krievijas miljardieris Pjotrs Avens atklāti kādā intervijā stāstīja, ka Putina uzdevumā ticies ar Vairu Vīķi-Freibergu un teicis, ka, ja viņa nokārtos Latvijas un Krievijas robežu jautājumu, Abrenei, protams, paliekot Krievijas pusē, tad uz Latviju nākšot kravas. Daudz kravu! Varbūt kā samaksa? Varbūt kāds ir noklausījies arī šīs sarunas? Lai komisija to izmeklē.
- Bet kā ar morālo aspektu? Tika pat rīkota «tautas sapulce» par «oligarhu sarunu» tēmām.
- Tam nav nekāda sakara ar morāli. Jaunā konservatīvā partija ievadīja priekšvēlēšanu reklāmas pasākumu. Neviens no «oligarhiem» taču nav iekļuvis Saeimā. Domāju, «oligarhu sarunas» bija noplūdinātas, lai mūsu dienesti vairāk pievērstu uzmanību kravu (naudas) plūsmām no Krievijas. Lai objektīvi izvērtētu ārvalstu ietekmi, ir vajadzīgs ilgs darbs, un diez vai līdz vēlēšanām tas tiks pabeigts. Vispār diezgan smieklīgi: kas tie par oligarhiem, ja viņi visu laiku runā par to, kur sakasīt naudu?
- Politikas vērotāji zina stāstīt, ka šo sarunu noplūdināšana izdevīga vien Saskaņai.
- Nu, ko tā Saskaņa? Labi, tai ir sadarbības līgums ar Putina partiju. Bet Putinam tāda Saskaņa nav vajadzīga, jo viņš visu var nokārtot ar latvisko partiju cilvēkiem. Varbūt tikai tāpēc vajadzīga, lai viņu russkij mir kopā ar Saskaņu Jūrmalā uztaisītu Jauno vilni - 2. Nevajag pārvērtēt Saskaņas lomu, bet jāsaprot, ka Latvija ir komforta zona krieviem - gan vecajiem, gan jaunajiem. Nu, nebrauc viņi atpūsties uz Zviedriju. Saskaņa ir vajadzīga tieši tam, lai nodrošinātu šīs komforta zonas esamību. Un kādi īpatņi mūsu valsti pārstāv Eiroparlamentā? Ždanoka no Krievu partijas un Mamikins no Saskaņas, ar kuriem sadarbojas Grigule no ZZS. Saskaņa nav vairākumā. Un es arī nedomāju, ka Šlesers vai Šķēle balotēsies nākamajās Saeimas vēlēšanās, tāpēc - ko gan viņiem var nodarīt Saskaņa?
- Vai politiskajā ziņā kaut kas mainīsies, pateicoties «oligarhu sarunām»?
- Rīgas domes vēlēšanās NA un JKP kopā ieguva ceturtdaļu vietu. Domāju, ka Rīgā arī vairāk nav vēlētāju, kurus uztrauktu nacionālie jautājumi. Viņu skaits nav mainījies. Nacionālie spēki ir vienīgie, kas balsotu par latviešu skolu un bērnudārzu attīstību, ja būtu vairākumā. JKP ir iespējas iekļūt nākamajā Saeimā. Vai kopumā nacionāli domājošu vēlētāju skaits palielināsies? Šaubos. Jā, politiku mēs uzturam līdzsvarā, sliktāk nepaliek, taču mēs, piemēram, nevaram pieņemt likumu - tādu, kā pieņēma poļi, lai likvidētu padomju armiju slavinošos pieminekļus. Nevaram pieņemt likumu, ka no nākamā gada visu bērnudārzu un pirmo klašu audzēkņi skolās sāk mācīties tikai valsts valodā. Nedz Saskaņa, nedz ZZS to nekad neatbalstīs, nemaz nerunājot par liberāļiem, kas šķeļas no Vienotības ar Viņķeli priekšgalā. Nākamajā Saeimā ievēlēs cilvēkus individuāli ar augstāku morāli, bet lielos vilcienos pēc šīm «oligarhu sarunām» nekas nemainīsies. Tam nav pamata.
- Jūs sakāt - šķeļas. Bet Artis Pabriks (Vienotība) - tieši otrādi - uzskata, ka laiks apvienoties - Vienotībai, LRA, JKP un Latvijas attīstībai.
- Pabriks, Kalniete un Kariņš ne pirkstu nav pakustinājuši, lai izteiktu atbalstu ungāriem un tagad arī poļiem, kurus visādi spaida Eiropas Komisija. Protams, iebilst EK nevar, šiem EP deputātiem taču kaut kā jādomā par savu nākotni. Smieklīgi: Bordāns, kurš savulaik bija Nacionālajā apvienībā, ies kopā ar liberālo Vienotību vai Latvijas attīstībai?
- Redzat arī kaut ko pozitīvu valsts gājumā?
- Samazināsies nodokļi. Rūpnieciskās ražošanas pieaugums 1. ceturksnī mums bija 9%, pieaug arī eksports. Un atcerieties, ka mēs dzīvojam nepiesārņotā, zaļā vidē ar 500 kilometru jūras robežu, un katrs pilsonis tam visam ir līdzīpašnieks. Tāpēc mums nemaz nevajag, lai pieaugtu iedzīvotāju skaits. Turklāt prognozes ir tādas, ka, sākot ar 2021./2025. gadu, iedzīvotāju skaits Latvijā vairs nesamazināsies.
