Judins esot devis padomus "oligarhu" krimināllietas virzītājiem, nezinot iesaistīto uzvārdus

IZMEKLĒŠANAS KOMISIJAS FARSS. Tiem deputātiem, kuri nebija lasījuši Operatīvās darbības likumu un Kriminālprocesa likumu, droši vien bija lietderīgi KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes un viņa vietnieces Ilzes Kivlenieces (abi priekšplānā) priekšlasījumi, kā notiek operatīvā izstrāde un krimināllietu izmeklēšana. Pirms šiem priekšlasījumiem deputāts Andrejs Judins aptuveni pusstundu kolēģu un TV kameru priekšā centās pazemot komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu. Cīņas karstumā A. Judins aizmirsa tikai pateikt, ka pats ir sniedzis padomus «oligarhu» krimināllietu virzošajām personām – tātad, gribot pētīt «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti», arī atrodas interešu konfliktā /F64
  • IZMEKLĒŠANAS KOMISIJAS FARSS. Tiem deputātiem, kuri nebija lasījuši Operatīvās darbības likumu un Kriminālprocesa likumu, droši vien bija lietderīgi KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes un viņa vietnieces Ilzes Kivlenieces (abi priekšplānā) priekšlasījumi, kā notiek operatīvā izstrāde un krimināllietu izmeklēšana. Pirms šiem priekšlasījumiem deputāts Andrejs Judins aptuveni pusstundu kolēģu un TV kameru priekšā centās pazemot komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu. Cīņas karstumā A. Judins aizmirsa tikai pateikt, ka pats ir sniedzis padomus «oligarhu» krimināllietu virzošajām personām – tātad, gribot pētīt «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti», arī atrodas interešu konfliktā /F64
1 / 1

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» loceklis Andrejs Judins (bijušais Vienotības biedrs) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka ir devis padomus komisijā pētāmās krimināllietas virzītājiem, taču viņš to esot darījis nevis kā konsultants, bet gan kā mācībspēks, nezinot krimināllietā iesaistīto uzvārdus un konkrētus faktus.

Tāpēc A. Judins pats uzskata, ka, pētot šā kriminālprocesa «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti» jau politiķa, nevis mācībspēka statusā, viņš neatrodas interešu konfliktā.

Kā zināms, A. Judins un viņa kolēģis no Nacionālās apvienības Ritvars Jansons jau no pirmajām komisijas darbības stundām sāka rūpēties par savu kolēģu iespējamajiem interešu konfliktiem, kas traucētu vai liegtu viņiem pilnvērtīgi darboties patiesības meklējumos. Jau pirmajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē A. Judins skubināja vērtēt ne tikai komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (No sirds Latvijai) morālo stāju (viņa tikusi pieminēta «Rīdzenes sarunās»), bet tincināja arī prokuroru Māri Leju, vai viņš varēs pilnvērtīgi strādāt, jo esot bijis pētāmā kriminālprocesa uzraugs.

Pirms diviem gadiem, kad krimināllietas Nr. 16870000911 izmeklēšana ritēja pilnā sparā, avoti Neatkarīgajai minēja, ka ar procesu saistītās amatpersonas prasot padomus, kā «uztaisīt» apsūdzības kriminālprocesā iesaistītajiem politiķiem. Kā šīs krimināllietas konsultants tika minēts arī tobrīd Vienotības politiķis A. Judins.

Komisijas sēdē, vērojot A. Judina un viņa sabiedrotā rūpes par morālo tīrību, Neatkarīgā atminējās stāstu par A. Judinu kā padomdevēju konkrētā kriminālprocesa virzītājiem. Šajā gadījumā pārdomu vērts ir jautājums - vai A. Judina dotie padomi nav krimināllietu ieveduši strupceļā, bet pats padomu devējs tagad ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas palīdzību, kuru izveidojuši Saeimā pārstāvētie politiķi, tagad nemēģinās «notušēt» savas kļūdas, nogrūžot vainu, piemēram, uz prokuroriem?

Judins, runājot par savu iepriekšējo padomdevēja darbību krimināllietā un darbību tagad izmeklēšanas komisijā, interešu konfliktu nesaskata. Viņš situāciju raksturoja šādi: «Man kā mācībspēkam brīžiem diezgan bieži un aktīvi uzdod [amatpersonas, kuras virza kriminālprocesu] jautājumus par situāciju, sakot - ir tāda un tāda fabula, bez uzvārdiem, bez faktiem - ir vai nav [noziedzīgā nodarījuma] sastāvs. Bija viena lieta, kuru es konsultēju - tā bija Vaškeviča krimināllieta. Šajā lietā (domāta Nr. 16870000911) es neesmu bijis konsultants, eksperts vai kaut kas tamlīdzīgs. Par tām fabulām. Jā, viena tāda fabula tiešām bija. Atminējos, kad es sāku lasīt [krimināllietas] materiālus. Par to Silenieku. Jā - tur bija. Par šo gadījumu man jautāja - ir vai var būt [noziedzīgā] nodarījuma sastāvs pie tādiem apstākļiem. Bet, ja jūs par to rakstīsiet, tad, lūdzu, norādiet, ka ne uzvārdus, ne vārdus es nezināju un es runāju par fabulu. Tā nav tāda konsultēšana, par kādu to dēvē tie, kuri figurē «Rīdzenes sarunās».»

Lai arī joprojām neviena no oficiālajām amatpersonām nav apstiprinājusi nesen publicēto «Rīdzenes sarunu» autentiskumu, A. Judins pauda pilnīgu pārliecību, ka tās ir autentiskas. Viņa pārliecība balsoties uz līdz šim izlasītajiem krimināllietas materiāliem un fakta, ka neviena no publiskotajās sarunās iesaistītajām personām neesot noliegusi šādu sarunu esamību.

Uz jautājumu par to, vai publiskotās sarunas ir autentiskas, vai tas ir literārs sacerējums, A. Judins teica: «Man nav šaubu par to autentiskumu. Redziet, kas par lietu. Es lasu krimināllietas materiālus un redzu, ka cilvēki, kas ir ar to [«Rīdzenes sarunām»] saistīti - viņi neapšauba to autentiskumu. Autentiskumu viņi apšauba tikai publiskajā telpā. Nē, nu es neizlasīju visu [krimināllietu]. Tas, ko es redzēju, ka cilvēki būtībā nenoliedz, ka tādas sarunas ir notikušas. Bet tā ir tā daļa, ko es redzēju. Līdz ar to es turpināšu pētīt. Vislabāk to [par publicēto sarunu autentiskumu] paprasīt amatpersonām no KNAB vai prokuratūras. Uz doto brīdi nav informācijas, ka tur kaut kas būtu safabricēts. Pārbaudīsim arī to.»

Vērojot morālās šķīstības skaidrošanas procesus parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmajā sēdē, Neatkarīgā cita starpā pamanīja, ka A. Judinu, kurš šobrīd pārstāv radikāli liberālo politisko grupējumu, cieši atbalsta konservatīvā spārna politiķis no Nacionālās apvienības R. Jansons. Vaicāts, no kurienes Nacionālās apvienības politiķim radusies tik cieša kopība ar radikālajiem liberāļiem, R. Jansons teica: «Šajā gadījumā tiesiskums ir tas, kurš mūs vieno.» Vaicāts, vai tad pārējie komisijas locekļi iestājas par prettiesiskumu, R. Jansons teica: «Katram par tiesiskumu izpratne ir citāda, jo, ja uzprasīsiet citiem kolēģiem, viņi arī teiks, ka iestājas par tiesiskumu. Man tiesiskums un ētisko principu izpratne ir tāda: tikko ir mazākās aizdomas vai mazākās šaubas, šis cilvēks nedrīkst būt izmeklēšanas komisijā.»

Komentāri [22]

 
vai nav tendencioz?i
Toties Sudraba esot pati pieminēta Rīdzenes sarunās, bet tas viņai liekas norma, vadīt šo nu jau teiktu farsu, kā arī saņemt konsultācijas no Lemberga jaunākā advokāta, vai ne?
Vakar, 12:37 Atbildēt
pasaciņa
stāsti manim daugaviņa....
15.augusts, 14:58 Atbildēt
anonīms
Ja Judins deva savus "padomus", tad nav brīnums, ka šī lieta izgāzās. Judins savā dzīvē nekad nav pats izmeklējis nevienu krimināllietu, nav bijis prokurors, nav bijis tiesnesis, arī viņa teorētiskās zināšanas ir stipri apšaubāmas. Viņa teorētiskie prātuļojumi der varbūt studentiem, kuri neko pilnīgi nesajēdz, bet ne praktiķiem. Labāk būtu vairāk jautājuši, ko darīt, prokuroram, bet ne paslepus "konsultējušies" pie vienotības/ sorosīdu politiķa.
14.augusts, 15:26 Atbildēt
(*****)
tieši tā!
14.augusts, 18:21 Atbildēt
Skatīt visus 22 komentārus >

Politika Vairāk >

Kaut kas traks!