Analizējot Rīdzenes sarunas, parlamentārās izmeklēšanas komisijā strādājošais Ritvars Jansons rosina noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem tautsaimniecībā ik gadu tiktu piešķirtas noteiktam skaitam interesentu, nevis visiem, kas izrādījuši šādu vēlmi.
Pie šāda secinājuma Nacionālās apvienības, kas jau gadiem ilgi iebilst termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecībai, deputāts nācis, analizējot iepriekšējos gados izsniegto atļauju skaitu un drošības iestāžu kapacitāti pārbaudīt katru interesentu.
Viņš konstatējis, ka no 2011. gada līdz 2014. gadam pieaugošā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nebija pietiekami sabalansēta ar Drošības policijas spēju pārbaudīt šo atļauju saņēmušos kandidātus, tādēļ tas radīja risku valsts drošībai.
Tiesa, šādam priekšlikumam šobrīd, visticamāk, zudusi jēga, jo atšķirībā no pirmajiem gadiem pēc termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības ieviešanas interesentu skaits tādas iegūt ir krasi samazinājies. Laikā no 2012. līdz 2014. gadam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uzturēšanās atļauju tirdzniecības ietvaros piešķīra vairāk nekā 10 tūkstošus atļauju, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos šajā kārtībā izsniegto atļauju skaits ir nedaudz lielāks par simtu, liecina PMLP sniegtā informācija.
Arī R. Jansona partijas biedrs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iepriekš paudis, ka kārtība, kādā savulaik tika izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, viņaprāt, ir radījusi lielus drošības riskus. «Ļoti vēlos, lai šī komisija dziļāk papētītu, kā tika lobēta termiņuzturēšanās atļauju tirgošana (..) Šajās sarunās - otrajā turpinājumā - parādās konkrēti vārdi, un domāju, ka komisijai te būtu daudz darāmā,» teica Dz. Rasnačs.
R. Jansons komisijā strādājošos deputātus pirmdien iepazīstināja ar informāciju, ka oligarhu lietā kāds liecinieks ir sniedzis informāciju par to, ka atsevišķu investīciju projektu bija paredzēts palīdzēt īstenot, nosakot iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju par 100 000 latu
(142 287 eiro) ieguldījumu attiecīgajā kapitālsabiedrībā.
Politiķis atgādināja, ka šī informācija sasaucas ar 2011. gadā toreizējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera iesniegto priekšlikumu, kas arī tika akceptēts. Līdz ar to laikā no 2011. līdz 2014. gadam spēkā bija kārtība par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu arī par minēto 100 000 ieguldīšanu kapitālsabiedrībā.
Šo faktu nav nepamanījis arī aktīvākais komisijā strādājošais deputāts - Vienotības Saeimas frakciju pārstāvošais Andrejs Judins. Viņš uzskata, ka tiesībsargājošām iestādēm ir atbilstoši jāreaģē situācijā, kad ir zināmi fakti par to, kad Saeimas deputāts savtīgās interesēs virza kādu priekšlikumu likuma izmaiņām.
Savukārt klātesošais prokurors Māris Leja norādīja, ka kriminālprocess oligarhu lietas ietvaros šajā jautājumā netika sākts, jo trūka konkrētas informācijas, ka šajā jautājumā pieņemtie likuma grozījumi būtu saistīti ar prettiesisku labumu piedāvāšanu vai pieņemšanu.
Savukārt A. Judins norādīja, ka lietā ir vairāki dokumenti, kas rada pieņēmumus, ka atsevišķām personām piederēja uzņēmumi, kurus varēja ietekmēt pieņemtās izmaiņas. Tāpēc politiķis arī interesējās, kāpēc netika sākta pārbaude vai kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Prokurors atbildēja, ka arī par šādu nodarījumu nebija pietiekamas informācijas atsevišķa kriminālprocesa sākšanai.
