Vērojot, kā turpina sarukt Vienotības reitingi un tās dalīšanos, ambīcijas par lielo politiku lolojošie politiskie spēki kaļ plānus par bijušo Vienotības biedru un pagaidām vēl aktīvo sadarbības partneru pārvilināšanu pie sevis. Aktīvākie sarunu vedēji ir Latvijas attīstībai un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji.
Pašlaik Vienotības Saeimas frakcijā ar vienu mandātu katrai ir pārstāvēti pieci kādreiz varenās organizācijas konkurentus interesējošie reģionālie partneri - Valmierai un Vidzemei, Tukuma pilsētai un novadam, Jēkabpils reģionālā partija un Latgales partija. Konkurentiem interesants ir arī nu jau Vienotības Saeimas frakciju pametušais Edvards Smiltēns, kurš pēdējā laikā saņēmis piecus piedāvājumus par paša un līdz ar viņu Vienotību pametušo politiski aktīvo cilvēku pievienošanos citiem politiskajiem spēkiem, tajā skaitā Latvijas attīstībai, kas arī uz nākamajām Saeimas vēlēšanām neatteiktos kandidēt kopā ar Latvijas Reģionu apvienību.
To, ka, sekojot Vienotības aktualizētajam jautājumam par nepieciešamību konsolidēt Latvijas partijas zem viena karoga, Latvijas attīstībai uz nākamajām vēlēšanām labprāt sadarbotos ar kādu no Vienotības līdzšinējiem partneriem, neslēpj Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups. Sarunas aizsāktas arī ar E. Smiltēnu, taču pagaidām esot pāragri runāt par konkrētām sadarbības formām vai partijām, kas būtu ar mieru apvienoties.
«Šobrīd par to ir par agru sākt runāt, jo tikai trešdien lemsim partijā. Līdz šim bijušas tikai individuālas diskusijas par redzējumu un situāciju. Bet tas, ka mums ir vēlme iet uz vēlēšanām ar daļu no šīm partijām, ir taisnība. Tas ir alternatīvs varas piedāvājums Zaļo un zemnieku savienībai, jo Vienotība kā piedāvājums ir izzudusi,» saka E. Jaunups.
Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups / Romāns Kokšarovs, F64 Photo Agency
Vienotības reģionālos partnerus uzrunājuši arī citi politiskie spēki, taču organizācija pagaidām nesteidzas veidot stratēģiju, kā saglabāt savus partnerus.
Partijas līderis Arvils Ašeradens skaidro, ka, kļūstot par organizācijas priekšsēdētāju, ticies ar visiem reģionālo partiju pārstāvjiem un vienojies par sadarbības formu līdz Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī - tā nemainīšoties.
Savukārt jautāts par Vienotības ieinteresētību saglabāt šo partnerību, A. Ašeradens norādīja, ka partijai vispirms jātiek galā ar savu vērtību pārskatīšanu, lai tā varētu pieņemt lēmumus par turpmākās darbības formu.
Savukārt Vienotības valdes loceklis, Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, norādot, ka šādai sadarbībai ir gan sliktie, gan labie aspekti, uzskata, ka pārredzamā nākotnē partiju konsolidēšanās ir nepieciešama.
«Tam nav jānotiek rīt vai parīt, bet vidējā termiņā skatoties. Ir bijis reģionālo partiju uzplaukums, un tas šobrīd bauda tādus kā labvēlīgus apstākļus, bet, ja skatāmies tālāk, būtu svētīgi mēģināt, lai reģioni nav paši pa sevi, bet ir politiskais spēks, kas pārklāj visu valsti,» saka J. Rozenbergs.
Pašlaik salīdzinoši droši var prognozēt, ka Vienotības sabiedrotie Valmierā nesteigsies lauzt sadarbības līgumu, bet politologs Filips Rajevskis uzskata, ka tiem, kas izlems pamest Vienotības paspārni, Latvijas attīstībai un Latvijas reģionu apvienības atbalstošais plecs būtu gana loģiska izvēle.
«No varas pozīcijām raugoties, pievienoties Zaļo un zemnieku savienībai būtu pareizi, bet tur ir trūkums viens - jau bez viņiem tur ir liela iekšējā konkurence, bet Nacionālajai apvienībai nav reģionālās politikas,» saka eksperts un norāda, ka Latvijas Reģionu apvienībai jau tagad ir relatīvi labi reitingi, lai iekļūtu arī nākamajā Saeimā.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/09/12/politiskie-sanitari-par-vienotibas-liki
