Pirmoreiz Uldis Sesks par Liepājas pašvaldības vadītāju kļuva pirms 20 gadiem. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņam gan nācās panervozēt, jo bija skarba priekšvēlēšanu kampaņa un nevarēja zināt, kas vinnēs, kas ar ko veidos pilsētā valdošo koalīciju, tomēr viņš ir vecajā amatā joprojām. Par Liepājai aktuālām lietām Neatkarīgās intervija ar Liepājas mēru Uldi Sesku.
- Kāda pēc vēlēšanām ir izveidojusies pilsētas politiskā vide, cik stabila tā ir, cik stabili jūtaties savā postenī?
- Liepājas partijai ir koalīcijas līgums ar Latvijas Reģionu apvienību, kas noslēgts uz visu šā sasaukuma laiku. Tātad uz četriem gadiem. Katra atbildības joma ir noteikta uz pirmo pusi sadarbības laika - līdz nākamā gada rudenim. Rudenī tad arī skatīsimies, kādas izmaiņas nepieciešamas. Katrā ziņā ir skaidrs, ka priekšā vēl 13. Saeimas vēlēšanas, un tās arī var ieviest kādas korekcijas. Taču pagaidām nekas neliecina, ka varētu būt kādi demarši, satricinājumi.
Mana Liepājas partija zaudēja vienu mandātu, ja salīdzina ar iepriekšējām vēlēšanām, Saskaņa pieaudzēja vienu mandātu klāt, bet tas ir nieki, ja ņem vērā baiso, skarbo priekšvēlēšanu kampaņu, kas bija izvērsta pret mani un manu partiju. Tur bija arī pagalam nekorekti gājieni.
- Kādi?
- Cik zinu, kāds iepriekš ar Saskaņu saistīts cilvēks bija izmantojis laikraksta Kurzemes Vārds nosaukumu, uzdevies par Kurzemes Vārdu, lai aģitētu pret mani. Savukārt Kurzemes Vārdam nepatīk, ka kāds no malas uzdodas par Kurzemes Vārdu. Tur ir divas krimināllietas par šo gadījumu, būs tiesāšanās.
- Vai kandidēsiet uz 13. Saeimu?
- Pagaidām negribu skriet notikumiem pa priekšu. Kandidātu saraksti jāiesniedz līdz nākamā gada 7. augustam. Līdz tam brīdim jāpagaida, kamēr vēl notiek visas iekšējās diskusijas gan ZZS, gan Liepājas partijā. Ir izskanējis piedāvājums man startēt vēlēšanās, bet es neesmu devis atbildi.
Katrā ziņā man nav tādas domas, ka par visu vari gribētu turēties pie mēra krēsla. Esmu jau 20 gadus šajā amatā, pilsētā ir daudz ko izdevies paveikt, par ko man nav jākaunas.
Bet saprotiet pareizi, mans raksturs nav tāds, ka varētu domās lidināties pa mākoņiem un sapņot, kas būtu, ja būtu. Es strādāju tagad un šodien. Es tā nemāku, ka šodien esmu pilsētas mērs, bet domās jau sēžu Saeimas krēslos. Tas tad nozīmētu palaist visus Liepājas pilsētas grožus vaļā un vienkārši atsēdēt šo laiku mēra amatā. Es tā neprotu. Ja šodien esmu mērs, tad ar pilnu atdevi strādāju ar tiem darba uzdevumiem, ko man vēlētājs ir devis. Kad būs aktuālas Saeimas vēlēšanas, tad par tām arī parunāsim. Pagaidām skrienam notikumiem pa priekšu.
- Kad ir bijušas kādas kolīzijas valsts varas augstajos kabinetos, jūs esat minēts arī kā iespējamais premjera amata kandidāts un kandidāts citiem amatiem. Tomēr esat vienmēr palicis Liepājas mēra amatā. Vai paliksiet tur uz visiem laikiem?
- Es gribu dzīvot ar to ikdienu un tiem darbiem, kas ir šeit un tagad Liepājā. Esmu praktiķis. Nav jau vairs svarīgi - šis krēsls vai tas krēsls. Tas nav man pašmērķis. Man ir svarīgi paskatīties, vai tas darbs, ko esmu darījis, ir nesis augļus. Paskatoties uz to Liepāju, kāda tā ir tagad, un salīdzinot ar to, kāda tā bija, varu būt apmierināts - esmu šo to paveicis, Liepāja ir stipri mainījusies. Ir, piemēram, jaunā koncertzāle, ir veiksmīgi uzņēmumi. Ir svarīgi trāpīt arī ar nākotnes projektiem, lai mainīgajā ekonomikā mūsu kuģītis atrastu ostu. Tie uzņēmumi, kas veidojas Liepājā un kas strādā Liepājā, spēj konkurēt. Pilsētā ražo dzelzsbetona konstrukcijas, ugunsdzēšamos aparātus, alumīnija konstrukcijas un visu ko vēl. Ir jānosprauž pareizie mērķi, un tas mani nodarbina visvairāk.
Ir visādi piedāvājumi izskanējuši arī pašlaik, taču neesmu atbildējis ne ar jā, ne nē. Visam savs laiks. Pašlaik esmu koncentrējies uz Liepāju.
- Vai sadarbība pašreizējā koalīcijā ir konstruktīva?
- Ir konstruktīva. Mūsu partijas pārstāvji zina, kas darāms - rūpējamies par attīstību, par veselību, par citām jomām. Par veselību rūpējas pilsētas galvenais ārsts, par sportu - Māris Verpakovskis, kam ir skaidri zināms, kas darāms sportā. Nākamā gada rudenī izvērtēsim, kādas bijušas sekmes. Latvijas Reģionu apvienībai šis laiks vēl ir iešūpošanās, iepazīšanās, bet pēc gada varēsim vērtēt, kā sekmējies viņiem.
Mūsu uzdevums ir sekmēt jaunu darba vietu rašanos un visiem bērniem vietas bērnudārzos. Visi procesi notiek.
- Kas notiek Liepājas metalurgā?
- Liepājas metalurgs divus gadus nav strādājis, un potenciālie pircēji grib ieslēgt iekārtas, lai pārbaudītu, vai tās darbojas. Sākotnēji interese par Liepājas metalurgu bija daudziem dažādu valstu uzņēmumiem, bet tad pienāca «patiesības stunda», kad jāiemaksā pirmās drošības naudas, un palika divi pretendenti. Tagad faktiski ir palicis viens. Tas nozīmē, ka rūpnīcas konkurētspēja nav augsta. Bet ir labā ziņa, ka vismaz kāds interesējas.
- Kas ir šis kāds?
- Krievijas izcelsmes Izraēlas uzņēmējs, kam partneris ir liels Itālijas uzņēmums - viņi ir tie, kas pašlaik veic izpēti.
- Kas ir noticis ar cilvēkiem - bijušajiem darbiniekiem? Vai viņi jau pilsētu pametuši, vai būs kas strādā, ja uzņēmums tiks atjaunots?
- Darbinieki tiešām būs izaicinājums jaunajiem īpašniekiem. Liepājā bezdarba līmenis ir ievērojami samazinājies - pašlaik ir apmēram 6,5%. Tas nav augsts bezdarba līmenis, cilvēkiem ir darbs, tāpēc Liepājas metalurgam būs jauni darbinieki jāieinteresē iet strādāt pie sevis. Pašlaik Liepājas metalurgā strādā 150 cilvēku, kas tikai uztur uzņēmuma darboties spēju - inženieri, cehu vadītāji, apsardze.
- Bet cik vajag, lai darbotos pilnā apjomā?
- Lai darbinātu pilnā apjomā, jāskatās, kas ir pilnais apjoms. Ir modernā kausēšanas krāsns, un ir velmēšanas cehs. Lai darbinātu gan vienu, gan otru, pēc iepriekšējā īpašnieka aplēsēm bija vajadzīgi 1200-1500 darbinieku, ja strādā tikai velmēšanas cehs, tad tas skaits ir daudz mazāks. Potenciālajam pircējam jārēķinās ar vairākiem izaicinājumiem - būs jāinvestē rūpnīcas modernizācijā, jādibina attiecības ar metāllūžņu piegādātājiem, jo vajadzīgas izejvielas, vēl vajadzīgas attiecības ar skābekļa ražotājiem, jo ražošanas procesā vajadzīgs skābeklis, nu un darbinieki - kādus darba apstākļus, samaksu par darbu spēs viņiem piedāvāt.
- Metalurģijai vajag daudz elektroenerģijas, bet tā Latvijā ir dārga, jo jāsedz izmaksas par obligāto iepirkuma komponenti (OIK). Ražošanai patērētā elektrība izmaksāja pārāk daudz. Kāda ir situācija pašlaik ar elektroenerģijas dārdzību?
- Lielajiem ražotājiem pašlaik ir izveidots labvēlīgāks režīms attiecībā uz OIK. Tas dod iespēju mazināt pašizmaksu un metalurgiem konkurēt. Ja viņi strādātu trīs maiņu režīmā, tad nakts tarifs būtu lētāks, un būtu iespējams krāsni darbināt pēc nakts tarifa, kas būtu izdevīgāks, un līdz ar to arī produkcijas pašizmaksa būtu zemāka.
- Kā Liepājas speciālo ekonomisko zonu ietekmēs tas, ka būs jauna nodokļu sistēma?
- Jaunā nodokļu sistēma liks mums pārvērtēt speciālo ekonomisko zonu efektīvāku darbību nākotnē. Iepriekšējās valdības lēmumi bija taisīt visā Latgalē speciālo ekonomisko zonu. Līdz ar to milzīgas teritorijas kļūtu par speciālu ekonomisko zonu. Tās gan ir teritorijas, kur nav atbilstošas infrastruktūras, lai kāds ražotājs tur kaut ko attīstītu.
Var virzīt uz to, lai atbalstītu ražotājus iet uz speciālo ekonomisko zonu, taču sāk zust atšķirība starp speciālo ekonomisko zonu un pārējo Latviju. Mūsu instruments ir, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, taču to pašu var darīt arī jebkura cita pašvaldība Latvijā, kas arī var piešķirt uzņēmējiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Nevar noliegt, ka jaunās nodokļu sistēmas dēļ būs problēmas, jo jaunā nodokļu sistēma nonivelēs, samazinās priekšrocības, kas bija speciālajai ekonomiskajai zonai.
- Liepājā arī ir tā saucamās krievu skolas. Vai arī Liepājā gaidāmi protesti, demonstrācijas?
- Nedomāju, ka Liepājā būs demonstrācijas. Mēs mēģinām sadzīvot draudzīgi un mierīgi. Ja mēs rekonstruējam skolas, tad tās ir visas skolas, neatkarīgi no tā, vai tās ir latviešu vai krievu skolas. Jautājums ir pavisam cits - vai bērnu skaits būs pietiekams skolām, vai skolēnu skaits būs pietiekams, lai būtu vidusskolas, vai arī tās būs jāpārvērš par pamatskolām? Ko skolēni izvēlēsies? Liepājā ir pietiekami plašs piedāvājums arī no arodskolām. Ir arī mūzikas skola, māsu skola, tehnikums.
- Bet kā jūs skatāties uz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska paziņojumu, ka visās vidusskolās pēc trim gadiem mācībām jābūt latviešu valodā?
- Šiem procesiem jāiet pakāpeniski savā gaitā, tur nevajag ar lauzni neko darīt.
- Liepājā bezdarbs esot apmēram 6 procenti, kas ir labs rādītājs, kas ir gandrīz vai pilna nodarbinātība, taču kāda ir darba alga? Neesot slikta - ap 700 eiro?
- Algu līmenis dažādās nozarēs ir ļoti atšķirīgs. Ir arī augstākas algas - piemēram, speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumos. Metālapstrādē mums ir augsta apmaksa, bet tekstilnozarē ir zema darba samaksa. Ir uzņēmumi, kas strādā no pasūtījuma uz pasūtījumu - tur ir zema alga, kas arī vidējo rādītāju pavelk uz leju.
- Tagad ir iespēja aizlidot uz Liepāju no Rīgas un no Liepājas uz Rīgu. Vai šie lidojumi ir veiksmīgs projekts?
- Esam nesen rekonstruējuši lidostu, un tagad Latvijā ir divas starptautiskās lidostas - Rīgas un Liepājas. Liepājas lidostai attīstības virzieni ir vairāki - ir regulārie lidojumi un ir čārterlidojumi. Ir arī Aizsardzības ministrijai savi lidojumi. Būs arī tāds jaunums kā pilotu skolas izveide.
Kopš maija apmēram četri pieci tūkstoši pasažieru ir lidojuši starp Liepāju un Rīgu. Ir tranzītpasažieri. Ir agra rīta un vēla vakara reisi, kas salāgoti ar reisiem no Rīgas. Var iekāpt no rīta lidmašīnā Liepājā un jau ap pusdienlaiku nonākt galamērķī kaut kur Eiropā. Tranzītpasažieri ir Liepājas iedzīvotāji, Lietuvas, Kurzemes iedzīvotāji. Viņi izmanto Liepājas lidostu, lai dotos uz 60 galamērķiem - tā ir Amsterdama, Hamburga, Londona, Kopenhāgena un jo daudzas citas pilsētas. Visvairāk pasažieru ir uz Londonu, Maskavu, Kopenhāgenu, Oslo, Milānu. Šis projekts kopā ar airBaltic ir sācies maijā un ir visnotaļ veiksmīgs, pieprasījums ir gana liels.
- Liepāju un tai tuvos novadus ir iecienījuši lietuvieši - vasarā ir daudz kaimiņvalsts tūristu. Tāpat lietuvieši pērk nekustamos īpašumus Liepājā. Kā uz to raugāties?
- Jā, ir daudz lietuviešu tūristu. Ja skatāmies uz statistiku, tad lietuvieši tiešām ir pirmajā vietā. Vasarās aizvien biežāk redzam automašīnas ar lietuviešu numuriem un tirgū dzirdam lietuviešu valodu. Tas ir labi. Viņiem ir īsa pludmale - tie lietuvieši, kam nepatīk burzma, brauc pie mums. Taisnība arī, ka viņi pērk dzīvokļus un ne tikai dzīvokļus. Jācer, ka kādā brīdī kāds lietuvietis kaut ko nopietnāku arī investēs.
Liepājā ir ļoti interesanta pludmale - dienvidos tā ir ļoti plata, ar apbrīnojami baltām smiltīm - tik baltas nekur neatradīsiet. Ziemeļu pusē ir dažādi interesanti, unikāli objekti no nesenas un cara laika pagātnes, kad tur tika izbūvēti forti.
- Liepājas sabiedriskā transporta biļetes drukāšot Lietuvas uzņēmums - pasūtījums par apmēram 40 tūkstošiem eiro. Vai tad Liepājā nav poligrāfijas uzņēmumu? Kā tad tā - paši nevarat drukāt talonus?
- Žēl, bet izrādās, ka neviena no mūsu tipogrāfijām to nevar izdarīt.
- Eiropas Komisija nesen ar 28 miljonu eiro soda naudu sodīja Lietuvu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu. Bet vēl jau ir izpostīts dzelzceļa posms no Lietuvas uz Liepāju...
- Ir Mažeiķi-Reņģe, par ko ir uzlikts EK sods, bet vēl jau ir arī Mažeiķi-Vaiņode-Liepāja, kas interesē mūs. Jo, ja šis posms būtu, tad Liepāja būtu vienādā attālumā no Minskas ar Klaipēdu. Pašlaik tiesvedība un strīds ir par Mažeiķu-Reņģes posmu, bet arī Vaiņodes posms ir būtisks. Bet Lietuvas dzelzceļš savulaik ir izvēlējies ciniskas metodes, kā cīnīties ar konkurentiem - pārrakt ceļu, noārdīt dzelzceļu. Mēs gatavojam savu pretenziju arī par Vaiņodes dzelzceļa posmu, aprēķinus, lai kopā ar valdību varētu prasīt zaudējumu atmaksu.
Vēsturiski 19. gadsimtā, kad tika uzbūvēts dzelzceļš Liepāja-Romni, kas ir tagadējā Ukrainā, Liepāja sāka attīstīties un kļuva par lielu pilsētu.
- Vai jaunā koncertzāle atmaksājas?
- Koncertzāles mērķis ir rīkot unikālus koncertus. Zāle ir pietiekami liela, lai notiktu vislabākie koncerti un kultūras pasākumi. Aktīvi organizējam zālē arī konferences - nesen bija konference, kurā visas 1200 vietas bija aizpildītas.
Ne tikai koncertzāle, bet arī citi objekti tiek darbināti. Būs Liepājā Eiropas čempionāta basketbolā spēles, pasaules čempionāts vindsērfingā, Eiropas čempionāts rallijā un citi. Tas pilsētai iedod lielāku vilkmi, ir lielāka pakalpojumu sniegšanas niša. Liepāja no kādreiz militāri slēgtas pilsētas ir kļuvusi pavisam par citu - atvērtu, rosīgu pilsētu.
- Liepājā arī ir kašķīgi cilvēki, kas interneta sociālajos tīklos rūc par to, ka tiek labotas sliedes un ielas, kas sagādā neērtības un tiek darīts nepareizi. Kā reaģējat uz šiem kritiķiem?
- Mēs ļoti rūpīgi cenšamies uzklausīt, kad ir kādi konstruktīvi piedāvājumi un konstruktīva kritika. Bet, ja tā ir bļaustīšanās bļaustīšanās pēc, tad, saprotams, neko tur uzklausīt nevar. Pašlaik tiek rekonstruēts tramvaja tilts, kas tiešām rada neērtības, bet ir rasts risinājums, kā neērtības iespējami samazināt - satiksmes plūsmai ir atstāta viena puse tilta, kamēr otrā joslā risinās remontdarbi. Mums nav tādu sastrēgumu kā Rīgā.
- Kā cīnāties ar ēku apķēpāšanu jeb grafiti māksliniekiem?
- Liepājā ir diezgan daudz novērošanas kameru, kas ļauj fiksēt un noķert apķēpātājus. Tiem privātīpašniekiem, kam kāds svaigo krāsojumu ir apķēpājis, pašvaldība iespēju robežās palīdz vai nu ar krāsu, vai materiālu iegādi.
- Liepājā iedzīvotāju skaits ir gājis mazumā. Cik ļaužu pašlaik reāli dzīvo Liepājā?
- Apmēram 70 tūkstoši ir.
- Kādreiz bija 100 tūkstoši.
- Kādreiz bija ļoti daudz Krievijas militāristu, bija pat vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju, bet, kad viņi aizbrauca, uzreiz iedzīvotāju skaits saruka līdz 90 tūkstošiem. Daudz ļaužu ir devušies projām uz Rīgu, uz ārzemēm, bet tagad sāk arī atgriezties. Pazīstu uzņēmējus, kas bija sākuši biznesu Rīgā, bet tagad ir atgriezušies Liepājā.
