Līdz ar Ringolda Baloža paziņojumu, ka viņš pamet partijas No sirds Latvijai Saeimas frakciju, aktualizējies jautājums, vai pie frakcijām nepiederošam deputātam ir vieta Saeimas prezidijā. Saeimā viedokļi atšķiras, taču Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka tā vietu prezidijā bija pelnījusi jau pirms trim gadiem, kad vieta tika skaitliski mazākajai No sirds Latvijai frakcijai.
Par to, ka R. Balodis pametīs No sirds Latvijai (NSL) frakciju, viņš ar mediju palīdzību paziņoja nedēļas nogalē. Partijas un frakcijas līdere Inguna Sudraba vēl pirmdien teicās, ka R. Balodis ar viņu nav sazinājies un par viņa lēmumu uzzināts vien no preses. «Un iepriekš nebija nekādu pazīmju,» izbrīnīta par pēkšņo paziņojumu ir I. Sudraba.
Izbrīnam un pat neapmierinātībai ir pamats. R. Balodim aizejot no frakcijas, tā zaudēs gan vairākus Saeimas apmaksātus darbiniekus, gan iespēju būt pārstāvētai Saeimas komisijās, gan naudu reprezentācijai un kancelejas precēm. Ierobežota kļūs arī piekļuve Saeimas autobāzes pakalpojumiem. Šīs privilēģijas paredzētas tikai frakcijām.
Šāds liktenis pavadīt pēdējos 12. Saeimas mēnešus izolācijā No sirds Latvijai biedriem draud tādēļ, ka likums nosaka - minimālais skaits deputātu, kas nepieciešams frakcijas izveidei, ir pieci. R. Balodim aizejot no frakcijas, tajā paliks vien četri deputāti.
Atlikušie četri - I. Sudraba, Aivars Meija, Romāns Mežeckis un Gunārs Kūtris zaudēs iespēju sava vēlētāja intereses pārstāvēt Saeimas komisijās. Piemēram, G. Kūtris Saeimas Juridiskajā komisijā, bet I. Sudraba Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likums paredz, ka komisijās var strādāt tikai frakciju pārstāvji.
Taču vissāpīgākais zaudējums NSL varētu būt vieta Saeimas prezidijā, kurā G. Kūtris ir sekretāra biedrs. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Diāna Meistere skaidro, ka likumā nostiprinātas kārtības, kas drīkst strādāt Saeimas prezidijā, atšķirībā no komisijām, neesot. Gan prezidija sastāva apstiprināšana, gan maiņa ir deputātu rokās.
Par to, ka G. Kūtra vieta tagad pienāktos Latvijas Reģionālajai apvienībai (LRA), vienojusies Zaļo un zemnieku savienība. Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka prezidijā var strādāt tikai frakciju pārstāvji, un, pēc viņa domām, lieliska kandidatūra būtu LRA frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga. Taču pati rosināt izmaiņas Saeimas prezidijā ZZS negrasoties. Tas esot jāuzņemas pašai LRA frakcijai.
Lai rosinātu izmaiņas prezidijā, LRA nepieciešams iesniegt desmit deputātu parakstītu dokumentu. Nomināli LRA frakcijā ir tikai septiņi deputāti, bet tai pieslējies gan no Vienotības aizgājušais Edvards Smiltēns, gan Silvija Šimfa un Arvīds Platpers, kas NSL pameta pagājuša gada izskaņā. Tādēļ nepieciešamo desmit parakstu nodrošināšana LRA grūtības nesagādās.
Pagaidām N. Kleinberga ir piesardzīga, jo Saeimas prezidijs R. Baloža iesniegumu vēl nav saņēmis. Taču viņa apliecina, ka, R. Baloža iesniegumam nonākot prezidijā, LRA Saeimas frakcija pretendēs uz amatu prezidijā.
Taču ne visi prezidijā pārstāvēto politisko spēku deputāti uzskata, ka G. Kūtrim būtu jāzaudē amats prezidijā. Tā prezidija sekretārs Andrejs Klementjevs uzskata, ka G. Kūtris tika ievēlēts nevis no kādas konkrētas frakcijas, bet - izvērtējot viņa zināšanas. A. Klementjevs uzskata, ka G. Kūtra izraidīšana no prezidija liecinātu par to, ka kāds vēlas iznīcināt NSL un ka Latvija vēl nav izaugusi kā augstas politiskās kultūras zeme.
Arī prezidija priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere uzskata, ka G. Kūtris prezidijā strādā ļoti apzinīgi un, ņemot vērā, ka darbu prezidijā likums nesaista ar piederību frakcijai, viņam vajadzētu palikt savā amatā.
«Domāju, ka šis nav tas gadījums, kad pie frakcijām nepiederošs deputāts nevarētu būt prezidijā. Nešķiet, ka viņam uzreiz vajadzētu ciest, ja kāds frakcijas biedrs pamet frakciju,» saka I. Lībiņa-Egnere.
Iespēju strādāt divās komisijās zaudēs arī pats R. Balodis. Pašlaik viņš darbojas Nacionālās drošības komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
***
uzziņai
• Pēdējo reizi Saeimas frakcija izjuka tās septītajā sasaukumā 2002. gadā, kad Saeimas Jaunās frakcijas deputāts Imants Stirāns iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.
• Lielākais pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits bija 6. Saeimā (1995.-1998. gads). Reizēm tādu deputātu skaits pārsniedza pat 20. Šajā Saeimā līdz ar No sirds Latvijai izjukšanu būs 11 pie frakcijām nepiederoši deputāti.
