ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas publiskotajā, par Putina sarakstu jau nodēvētajā dokumentā publicēti vismaz četri ar Latviju saistīti ļoti turīgi uzņēmēji, kas guvuši labumu no Krievijā valdošā režīma. Līdzīgi mūsu ietekmīgākajam sabiedrotajam – ASV, arī Latvija pagaidām negrasās pret šīm personām vērsties plašāk.
Sarakstā ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem cilvēkiem iekļauti 114 Krievijas politiķu un 96 tā dēvēto oligarhu vārdi. Starp viņiem arī a/s Latvijas balzams īpašnieks Jurijs Šeflers, ātro kredītu holdinga 4finance līdzīpašnieks Oļegs Boiko, ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais finansists un mecenāts Pjotrs (Pēteris) Avens un savulaik Ventspilī investējušais, V. Putinam pietuvinātais Boriss Titovs.
ASV šo sarakstu vērtē kā brīdinājumu tām personām, kas guvušas labumu, pateicoties Krievijā valdošajam režīmam, ka pret tām tuvākajā laikā varētu vērsties ar sankcijām. To apliecina arī ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins, kas papildu sankcijas pret sarakstā minētajām personām sola jau «tuvākajā nākotnē».
Taču Latvija pagaidām ir nogaidoša. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere atzīst, ka Latvijai ir jāizstrādā sava pozīcija, kā rīkoties tālāk attiecībā pret šīm personām, bet tam nepieciešama diskusija. Savukārt Ārlietu ministrija vismaz pagaidām neredz pamatu reaģēt, jo Putina saraksts ir trešās valsts iekšējā lieta.
«Ārlietu ministrija ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju par ASV Valsts kases departamenta ziņojumu. Mūsu izpratne, ka saraksta izveidošana šobrīd nenozīmē sankciju ieviešanu pret sarakstā minētajām personām. Lēmumu par ziņojuma tālāko virzību pieņems ASV valsts institūcijas. Ārlietu ministrija ir regulāri aicinājusi Krieviju konstruktīvi iesaistīties starptautisko izaicinājumu risināšanā. Konsekventi aicinām Krieviju ievērot starptautisko tiesību normas, kā arī demokrātijas un cilvēktiesību principus,» atbildi Neatkarīgajai sniedz ministrijas pārstāve Vita Dobele.
To, ka Latvija vismaz pagaidām nereaģēs uz Putina sarakstā minētajiem investoriem Latvijā, pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors.
«Domāju, ka Latvija netaisās oficiāli reaģēt, domāju, ka tas arī nav vajadzīgs. Šis ziņojums ir tāds brīdinājuma šāviens gaisā ar domu, ka tas ir normatīvs instruments, kā pateikt - mēs zinām, kas ir Putina sistēma. Nevis abstraktā elite, bet konkrēti cilvēki,» saka eksperts, norādot, ka šāda veida dokumenti ir ierasti instrumenti normatīvajā ārpolitikā.
Savukārt par to, ka Latvijai ne tikai nevajadzētu vērsties pret tajā investējušajiem miljardieriem, bet pat viņus aizstāvēt, ir pārliecināts Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš norāda, ka šādi mēdz rīkoties daudzas valstis. Arī Latvija jau to darījusi. Proti, kad Eiropas Savienība un ASV 2014. gada rudenī ieviesa par sākotnējām stiprākas sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, Latvija, aizsargājot savas pozīcijas un intereses tranzītā no Krievijas, iebilda to vēršanai pret uzņēmumu Krievijas dzelzceļš un tā vadītāju Vladimiru Jakuņinu un savu panāca.
ASV sagatavotā dokumenta nozīmi apšauba politologs Kārlis Daukšts, kurš atgādina, ka savulaik P. Avena vadītā banka atteikusies finansēt militārrūpniecisku kompleksu Krievijā, bet ir iekļauts sarakstā līdz ar citiem oligarhiem.
NOGAIDĀM. Tā dēvētajā Putina sarakstā bez Krievijas miljardieriem ir arī tādi, kuri labi nobāzējušies arī Latvijā. Piemēram, a/s Latvijas balzams īpašnieks Jurijs Šeflers. Latvija gan nerīkosies pārsteidzīgi un gaidīs notikumu attīstību / Ekrānšāviņš no avīzes
«Nule zviedru ekonomists Anderss Oslunds paziņoja, ka tas saraksts pēdējā brīdī ir mainīts un tajā iekļautas personas teju no telefona grāmatas, un tas Putinam dod iespēju izvairīties no tālākām sekām,» saka eksperts. Tomēr K. Daukšts uzskata, ka izvairīšanās no tālākām sekām Krievijas vadītājam nebūs vienkāršs uzdevums, jo pastāv reāli jaunu sankciju draudi.
Tā dēvētajā Putina sarakstā iekļauti arī Krievijas Federālā drošības dienesta un Krievijas armijas izlūkdienesta (GRU) vadītāji, kā arī lielo valstij piederošo uzņēmumu vadītāji, tajā skaitā Krievijas naftas kompānijas Rosneft un Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītāji.
Kā norāda aģentūra AP, sarakstā atrodami visi V. Putina administrācijas darbinieki, kuru vārdi minēti Kremļa oficiālajā mājaslapā, visi valdības locekļi un paši bagātākie Krievijas cilvēki, kas parasti tiek minēti žurnāla Forbes krievu miljardieru saraksta augšgalā.
