Edgars Tavars: Lielākās vēlēšanu cīņas būs Rīgā
PIE SARUNU GALDA AR PRETINIEKIEM. Iespējams, ka kāda no šīm protesta elektorāta partijām var iegūt tādu pārstāvniecību, ka ZZS nāksies ar to sēsties pie viena pārrunu galda. Tāpēc es negribu vilkt nekādas sarkanās līnijas, bet mēģināt atrast kādu kopīgi risināmu problēmu. Tas, nenoliedzami, nebūs vienkārši ©Rūta Kalmuka/F64

Par Latvijas Zaļās partijas (LZP) darbību valdībā, politisko sadarbību Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ietvaros, kā arī valdības darba vērtējumu – saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju, ZZS valdes locekli Edgaru Tavaru.

- Veselības joma ir šogad saņēmusi papildu finansējumu. Šī sfēra valdībā atrodas Zaļās partijas pārstāves Andas Čakšas pārziņā. Vai tas ir kāds partijas nopelns, ka nozarei ir papildu nauda?

- Latvijai pēdējo gadu laikā ir bijis viens no zemākajiem veselības aprūpes finansējuma procentiem pret IKP. Pateicoties premjera Māra Kučinska un visas valdības atbalstam, šogad veselības aprūpe un arī aizsardzības joma ir saņēmušas vislielāko papildu finansējumu. Tā nu ir sanācis, ka tieši jomas, kas atrodas Zaļās partijas ministru pārziņā, ir saņēmušas vislielāko papildu finansējumu. Tas nav tikai pateicoties LZP milzīgai uzstājībai, tas ir pateicoties premjera atbalstam. Gadiem tika runāts, ka naudas veselības aprūpei ir stipri par maz, gadiem nekas netika darīts. Šobrīd šī problēma ir sākta risināt.

Jā, vēl paigaidām Latvija nevar atļauties visiem ārstiem maksāt tādas algas, kādas tās ir vidēji Eiropā. Jāsaka atklāti, ka vēl kādu brīdi tās tādas arī nebūs, tomēr tendences ir labas. Vienlaikus jāmin, ka pa šo relatīvi īso laiku ir darīts daudz, lai veselības aprūpē mazinātos rindas un tā kļūtu pieejamāka iedzīvotājiem, lai Latvijā nemirst cilvēki no slimībām, kuras citur Eiropā tiek sekmīgi ārstētas.

- Jūs pieminējāt, ka LZP pārziņā ir divas nozares - veselības aprūpe un aizsardzības joma -, kas nav tipiski LZP posteņi. Vai nākamo vēlēšanu kontekstā LZP tomēr varētu pretendēt uz amatiem valdībā, kas vairāk programmatiski saistās ar Zaļo partiju, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu...

- Es domāju, ka gan savulaik Raimonds Vējonis, gan tagad Raimonds Bergmanis labi vada aizsardzības nozari. Tas, ka tagad šai nozarei ir 2% no IKP finansējums, nav tikai ārēju apstākļu sakritība, tas ir šo cilvēku darba rezultāts. Nevienu mainīt amatā tikai mainīšanas pēc nebūtu pareizi. Bet jautājums ir loģisks. LZP jau kādu laiku nav tikai šaura nišas partija, kas raugās tikai uz klasisku dabas aizsardzību, bet gan uz visas Latvijas tautas dzīvotspēju, tajā skaitā dabas aizsardzību.

Nenoliegsim, LZP skatījumā daudzi jautājumi, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, būtu jārisina un lēmumi jāpieņem daudz straujāk. Iespējams, daudzi arī šobrīd jau pieņemtie lēmumi, ja ministriju vadītu LZP pārstāvis, būtu citādi. Tomēr ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība) es kritizēt nevēlos. Esam atzinuši arī kopīgi, ka ir bijušas kļūdas - piemēram, dalītās atkritumu savākšanas sistēmas modelis nav devis cerēto rezultātu. Tā bija kļūda, jo nav laikus sākts strādāt arī pie iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas. Protams, ir arī objektīvi apstākļi, kāpēc tas nav noticis, un jāizvērtē, cik tās ieviešana izmaksās iedzīvotājiem, pašvaldībām un atkritumu savācējiem.

Bet, atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka - jā, nākamajā valdībā VARAM ministrija LZP būs prioritāte Nr. 1, ja vēlētāji mums Zaļo un zemnieku savienības saraksta sastāvā nodrošinās tādu atbalstu, lai mēs varētu piedalīties sarunās par nākamās valdības veidošanu. Šajā valdībā LZP pārziņā VARAM nav arī tāpēc, ka paralēli valdības izveides procesam bijām koncentrējušies uz strukturālām izmaiņām partijā, LZP vadībā beidzot esam vienota komanda, ar vienotu valsts attīstības redzējumu. Domāju, ka pēc nākamajām vēlēšanām situācija var mainīties. Turklāt partijas biedru vairākums uzskata, ka atbildība par šo nozari ir jāuzņemas LZP.

- Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām var izveidoties situācija, kurā ZZS būs jāizdara ļoti sarežģītas izvēles. Šābrīža partiju reitingi rāda, ka ZZS ir labs rezultāts, bet tradicionāli labs rezultāts ir arī Saskaņai, kā arī augošu tendenci uzrāda Jaunās konservatīvās partijas reitings. Ar šīm partijām ZZS koalīciju neveidos, tas it kā ir pateikts, bet ik pa brīdim uzpeld šaubas. Ņemot vērā Vienotības problēmu nezūdamību un NA reitingu. Kā jūs vērtējat - nevar būt pata situācija? Kādi ir LZP priekšstati par potenciālo politisko sadarbību?

- Pirmkārt, cāļus skaita rudenī. Kā vēlētāji reāli novērtēs katru politisko spēku, mēs nezinām, bieži vien ir arī pārsteigumi. Tas, ka tagad kādai partijai uzrāda šobrīd 4% reitingu, nenozīmē, ka tieši tāds būs arī vēlēšanu dienā. Situācija var mainīties.

Skaidrs, ka šajās vēlēšanās visnozīmīgākā politiskā cīņa būs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Nevis tikai tāpēc, ka šeit parādīsies tas, ko domā rīdzinieki, bet arī - ko domā tie cilvēki, kas ir pametuši mūsu valsti. Domāju, ka no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēto deputātu skaits pieaugs. Rīgā balsos ļoti daudzi no tiem, kas ir pametuši savu dzimto novadu, lai strādātu un dzīvotu Rīgā, kā arī tie, kas ir devušies prom no valsts, ekonomisku apstākļu spiesti. Manuprāt, ļoti daudzi no viņiem izšķirsies par protesta balsojumu, un tas reti kad ir valdošās koalīcijas partijām par labu. Zatlera Reformu partija savulaik parādīja, cik maksimāli liels var būt protesta balsotāju skaits. Tagad uz protesta elektorātu pretendē ļoti daudzas partijas, kas saka, ka viss ir slikti, ekonomikā viss slikti, visi zog, mēs atnāksim, atņemsim zagļiem naudu un atdosim jums. Tāds piegājiens politikā nav nekas jauns. Tas sākās jau ar Zīgerista partiju.

Iespējams, ka kāda no šīm protesta elektorāta partijām var iegūt tādu pārstāvniecību, ka ZZS nāksies ar to sēsties pie viena pārrunu galda. Tāpēc es negribu vilkt nekādas sarkanās līnijas, bet mēģināt atrast kādu kopīgi risināmu problēmu. Tas, nenoliedzami, nebūs vienkārši.

Esam pietiekami skaidri jau sen nodefinējuši, ka ar Saskaņu valdību neveidosim.

- Ja jūs sakāt - ar Saskaņu nē, tad jau jūs velkat sarkano līniju.

- Šāda pozīcija ir jau sen, viedokli nemainām. Bet ar labējām partijām meklējam kopējus uzskatus.

- ZZS līderi vispār salīdzinoši reti izsakās par sarkanajām līnijām, tāpēc arī parādās spekulācijas par valdību ar Saskaņu.

- Mums nepatīk ne pašiem vilkt sarkanās līnijas, ne arī tas, ka tādas velk pret mums. Kas attiecas uz Saskaņu - varu pateikt atklāti - mums visu laiku mēģina piešūt to birku, bet ZZS iekšienē nekad nav bijušas sarunas par sadarbību valdībā ar Saskaņu. Nav pat bijušas neformālas iekšējās sarunas par to, ka deputātu liste būtu jāveido tāda, kur deputātu kandidāti būtu gatavi sadarboties ar Saskaņu valdībā. Ir bijis tieši otrādi. Mēģina kaut ko Augustam Brigmanim piesiet, bet, manuprāt, viņš drīzāk pamestu politiku, nekā veidotu koalīciju ar Saskaņu. Ar pašreizējiem LZP līderiem ir tieši tāpat.

- Labi, tad kā ZZS sēdīsies pie viena sarunu galda ar, piemēram, JKP? Un ja viņi pateiks - jā, ar Zaļo partiju mēs runāsim, bet ar tiem citiem no ZZS - nē... Ko LZP darīs tādā gadījumā?

- Nē, nekādas šķelšanās nebūs. Mēs esam izlēmuši startēt vēlēšanās ar Zemnieku savienību, Liepājas partiju un Latvijai un Ventspilij, un mēs esam sabiedrotie, kas runās ar citiem potenciālajiem koalīcijas partneriem tikai kopā. Un arī otrādi - mēs neiesim pie citiem politiskiem spēkiem ar šķelšanās piedāvājumiem - sak, jums tur trim četriem ministru amatus, bet tos pārējos mēs redzēt negribam. Nekad tā nebūs, jo viss ir ļoti vienkārši - nedari citam to, ko negribi, lai dara tev.

- Jūs pat pieļaujat kļūt par opozīciju, lai nepieļautu šķelšanos?

- Sajūtu līmenī domāju, ka tāda situācija diez vai būs, bet izslēgt to nevar. Visticamāk, ka tad mēs kopā ar citiem partneriem pieņemtu lēmumu palikt opozīcijā.

- Ko oligarhu sarunu skandāls ir nodarījis ZZS?

- Manuprāt, neko. Esmu pārliecināts, ka tā sauktā oligarhu sarunu izmeklēšanas komisija bija radīta tikai ar mērķi, lai tie spēki, kuriem reitingi ir zem 4%, varētu pievērst sev uzmanību. Nekas vairāk. Domāju, ka par šīm sarunām veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju bija aplamība. Tomēr, ja par kaut ko tāda komisija bija jāveido, tad par OIK skandālu. Lūk, tur gan es saskatu valsts nozagšanas pazīmes - jo liela daļa no iedzīvotāju ikmēneša elektrības maksājuma nonāk dažu cilvēku personiskajās kabatās. Kādu brīdi atpakaļ vēl bija laiks, kad lielākās vēja enerģijas kvotas tika izsolītas projektu iesniegšanas secībā! Un tur mēs pārmaksājam miljonus! Un vēl aizvien tas notiek, katru dienu pārmaksājam. Un tur nez kāpēc neviens netaisa ne aizturēšanas, ne masku šovus, ne arī veido parlamentārās izmeklēšanas. Bet tur, kur daži kungi Rīdzenes sarunās ir parunājuši, iespējams, to, no kā dzīvē nekas nav noticis, tiek taisīta sensācija. Bet kur bija tobrīd KNAB ar saviem lielajiem censoņiem, kad dalīja elektrības kvotas? Kur viņi bija? Vai tas tik nebija tāpēc, ka tolaik valdības priekšgalā bija pats tiesiskākais spēks, par kuru no ārvalstīm finansētās NVO teica, ka visi šīs partijas ministri ir ļoti svēti? Es apbrīnoju savus ZZS kolēģus, kuri visam šim gājuši cauri un kuriem tas vēl viss nav piegriezies.

- Lai risinātu OIK skandāla saceltās problēmas, ir vajadzīga politiskā griba. Jūs tādu redzat no saviem koalīcijas partneriem, Vienotības, kuras ministrs Arvils Ašeradens vada Ekonomikas ministriju?

- Diemžēl esmu pārliecināts, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā šo jautājumu risināt nevar. Bet ceru, ka pie tā varēs atgriezties pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas. Šobrīd jebkādu izmeklēšanas komisiju darbība notiktu populisma gaisotnē un izveidojas pat tādi absurdi, ka komisijas vadītāju mēģina noņemt no amata četras dienas pirms komisijas darba beigām... Tas ir pilnīgs farss.

- Oligarhu sarunu tēmas uzturētāji ignorē faktu, ka šīs sarunas (ja ir autentiskas) ir notikušas no 2009. līdz 2011. gadam. Taču tiek mēģināts apgalvot, ka tieši tāpat viss notiek arī tagad. Pat cienījamais režisors Viesturs Kairišs intervijā Latvijas Avīzei stāsta, ka no sarunām izriet, ka Raimondu Vējoni kā prezidentu, iespējams, apstiprināja Kremlī, lai gan Vējoni ievēlēja 2015. gadā... Kā jūs vērtējat šos izteikumus un pārliecības popularizēšanu?

- Mēs dzīvojam brīvā valstī, un katrs var runāt, ko grib, kamēr tava brīvība neierobežo citu brīvību.

- Tas nozīmē, ka katrs var arī murgot, ko vēlas?

- Redziet, mani šīs runas nekādi neietekmē, jo esmu piedalījies tajā politiskajā procesā, kas saistījās ar Raimonda Vējoņa izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam un ievēlēšanu. Es zinu, kas, ko un kur runāja. Biju klāt. Ne par kādu Kremli te vispār nevar būt runas. Tas ir pilnīgs absurds, vienkārši te nav pat ko komentēt. Tas pats bija arī ar Andra Bērziņa izvirzīšanu.

- Politiskais process tātad ir tīrs un caurspīdīgs?

- Kas attiecas uz Raimonda Vējoņa ievēlēšanu - viņu neapstiprināja ne Kremlī, ne Baltajā namā, bet Saeimā. Var patikt vai nepatikt viņš kā prezidents, var dažādi vērtēt viņa publiskās uzstāšanās un oratora prasmes, bet tas ir cits stāsts. Vērpt kaut kādas sazvērestības teorijas ap viņa ievēlēšanu - tie ir suņa murgi. Žēl, ka kaut kas tāds notiek. Bet tā ir šo cilvēku brīvība, par šādu runāšanu demokrātiskā valstī cietumā neliek.

- Neilgi pēc Vējoņa ievēlēšanas parādījās diskusijas, vai viņu var uzskatīt par «zaļo» prezidentu. Kā tagad uzskatāt - viņš ir jūsējais?

- Vējonis ir apturējis darbību partijā un, kā redzu, tiešām cenšas būt objektīvs pret visiem politiskajiem spēkiem. Bet tas nemaina to, ka mēs lepojamies ar to, ka prezidents nāk no LZP.

- Latvijā notiek aktīvas diskusijas par Stambulas konvencijas ratifikāciju. ZZS frakciju Romas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs esot pārliecinājis balsot pret tās ratifikāciju. Zemsavieši tiešām ir konservatīva partija, bet zaļie Eiropā ir liberāļi. Kā ir ar LZP nostāju šajā jautājumā?

- LZP ir viena no Eiropas Zaļo partiju grupas dibinātājām, un citas Eiropas zaļās partijas ir informētas un akceptējušas, piemēram, mūsu nostāju pret viendzimuma laulībām. Es domāju, ka Stambulas konvencija Latvijā netiks ratificēta, jo tā ir lēmusi ZZS, tajā skaitā LZP. Nevajag sevi mānīt - ratificējot konvenciju, vardarbība pati par sevi nemazināsies. Tā ir tikai piesegs, lai aģitētu un ieviestu likumdošanas izmaiņas pilnīgi citās lietās.

- Kāds ir jūsu viedoklis par Satversmes aizsardzības biroja direktora kandidatūru? Vai tas, ka Gunārs Kūtris izteicās par savu gatavību kandidēt, nozīmē politiskā tirgus sākumu par šobrīd Jāņa Maizīša ieņemto amatu?

- Nē, es tā negribētu domāt, lai gan pārrunas par to koalīcijā būs. Tā gan nav nekāda politiskā tirgošanās - šādas apspriedes ir normāls politikais process demokrātiskās valstīs. Protams, SAB ir milzīga ietekme uz politiskajiem procesiem un politiķiem Latvijā. Es neņemos kritizēt Maizīša kungu. Es domāju, ka viņa darbību var izvērtēt tie, kuriem ir pilnīgāka informācija par SAB. Es neesmu redzējis SAB darbības analīzi, tāpēc neņemos spriest, bet pagaidām LZP pozīcija ir neitrāla. Vienlaikus jautājumi ir, piemēram, kas īstenībā traucē atvērt čekas maisus? Kādēļ tika pieļauta cīņa starp prokuroriem un KNAB darbiniekiem, kādēļ daži mediji izdara spiedienus uz tiesnešiem, pirms tiesa vēl kaut ko ir nolēmusi, un vai SAB šeit kaut ko varēja iesākt? Ja deputātiem būs konstruktīvas atbildes, piemēram, arī uz šādiem jautājumiem un Valsts prezidents viņu nominēs un attiecīgā komisija to atbalstīs, tad neredzu iemeslu, kāpēc lai Maizītis neturpinātu darbu.

- Ko valdības un koalīcijas darbam nozīmē brūkošās Vienotības situācija, ka ik pa brīdim no partijas atšķeļas te nodaļas, te deputāti?

- Pragmatiskākie Vienotības deputāti ir pievienojušies ZZS. Trim deputātiem esam atteikuši, bet negribu viņus saukt vārdos, lai nebojātu viņu politisko karjeru un iespējas iekļauties citās partijās, kā arī sadarbības iespējas nākotnē. Redziet, partija, redzot savu brūkošo reitingu, mēģina nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem vai radikālāku rīcību. Bieži tam nav saistības ar racionalitāti, un tad strādāt kopā ir ļoti grūti. Jo tad dominē tikai tā dēvētie PR lēmumi. Patiesībā - lielākā daļa tagad līdz Saeimas vēlēšanām būs līdzīgi - tas jau novērojams ne tikai atsevišķu partiju, bet arī Saeimas komisiju darbā: TV kameru un mikrofonu priekšā visi stundām gatavi runāt, visi cits citu kritizē, bet, kad kameras izslēgtas, - ā, labi, tad pieņemam ātri lēmumu un ejam prom.

- Kādi ir potenciālie riski Kučinska valdībai līdz Saeimas vēlēšanām?

- Risks ir jau minētie lēmumi publiskās uzstāšanās stilā. Vairāki deputāti tik ļoti tagad grib izpatikt savam elektorātam, ka reformas var tikt bremzētas. Piemēram, valsts pārvaldes reforma. Tā nav uzsākta, izņemot dažus priekšdarbus, bet tā ir otra būtiskākā reforma pēc nodokļu reformas. Lai mazinātu birokrātiju valstī, ir nepieciešams kapitāls funkciju audits: lai lēmumi tiktu pieņemti ātrāk un vienam dokumentam nevajadzētu 42 parakstus.

- Viens no piemēriem birokrātijas triumfam ir nespēja tikt galā ar miljonāram Argodam Lūsiņam piederošo māju - kuģi Pāvilostā...

- Jā, piekrītu. Manuprāt, šeit svarīgākais jautājums, pirms rīkot neskaitāmas sēdes un iesaistīt valdību un Saeimu, bija noskaidrot, kam pieder zeme zem mājas - pontona. Ja pašvaldībai un tā nebija šo zemi iznomājusi, tad tai vienkārši bija jādod rīkojums zemi atbrīvot un, ja tas netiek pildīts, jāatbrīvo pašai. Bet pašvaldība demonstrēja pilnīgu bezzobainību un radīja pamatu birokrātiskai jezgai, valdības vainošanai utt. Es nevaru iedomāties, ka kāds varētu tādu kuģi uzlikt Ventspilī jūras krastā! Varu saderēt, ka tur šāds triks neietu cauri, jo tur pašvaldība savas tiesības un pienākumus zina!

- Uz šīm Saeimas vēlēšanām ZZS startēs ar premjera kandidātu - tagadējo Ministru prezidentu Māri Kučinski. Iepriekš vairākās vēlēšanās pēc kārtas premjera kandidāts bija Aivars Lembergs. Kādi, jūsuprāt, būs ZZS ieguvumi šajā situācijā?

- Argumenti ir ļoti vienkārši: Māris Kučinskis ir parādījis sevi amatā kā labs premjers, kurš pat ļoti sarežģītajā situācijā ar Vienotību kā koalīcijas partneri spēj sabalansēt stabilu valdības darbu. Es sākotnēji vērtēju Kučinska kandidatūru premjera amatam visai kritiski, bet tagad - ja man ir kāds patiešām pozitīvs piemērs, kā strādāt valdībā, tad tas ir Kučinskis. Es iepriekš balsoju par Lembergu kā premjera kandidātu, un tam, ar kādu rezultātu ZZS ir iekļuvusi 12. Saeimā un nodrošinājusi vadošo lomu valdībā, mēs lielā mērā varam pateikties tieši viņam. Bet tagad Kučinskis ir apliecinājis, ka viņš ir patiesi sekmīgs premjers, un ZZS nebūtu iemesla mainīt šo izvēli.



 
Komentāri 15 Skatīt [15]
Skatīt komentārus [15]