Valdības koalīcijas partneri aizvadītajā nedēļas nogalē jau ir neformāli apstiprinājuši, ka atbalstīs grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš pastāstīja, ka jau sestdien par šiem likuma grozījumiem runājis gan ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, gan Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK). "Saeimas priekšsēdētāja jau uzreiz ieslēdza arī zināmu sazināšanos ar koalīcijas Saeimas frakciju vadītājiem, un šobrīd ir pilns apstiprinājums, ka [..] visa koalīcija ir jau neformāli vienojusies," sacīja Kučinskis.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka pēdējā nedēļā "ABLV Bank" īpašnieki darīja visu, lai izpildītu Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasības, un šajā gadījumā valstij pat nebūs jāiedarbina Noguldījumu garantiju fonds, jo visa nauda ir bankā. "Ja kāds pēkšņi atkal sadomājis, ka tas [bankas likvidēšana] būtu iemesls iedzīvoties, tad es šodien pasaku, ka mēs darīsim pilnīgi visu, lai cilvēks, kas tiks izvēlēts [par bankas likvidatoru], atskaitītos par katru darbību," solīja Kučinskis.
Viņš gan atgādināja, ka pagaidām vēl nav konkrēta ECB lēmuma par "ABLV Bank" tālāko likteni.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) rosinās Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību, sestdien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka ECB vēl nav lēmusi par AS "ABLV Bank" likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, FM sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, "lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem".
"Priekšlikums paredz neņemt vērā likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir viegli realizējam vai kas ir Latvijas Bankas kontā," sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa atgādināja, ka Kredītiestāžu likums tika grozīts 2013.gadā, kad tika likvidēta "Latvijas krājbanka", strauji palielinot likvidatora atlīdzību. "Es domāju, ka ir pēdējais laiks šo kļūdu labot un noteikt samērīgu atlīdzību, lai nebūtu tā, ka ar vienas bankas potenciālu apturēšanu kāds cilvēks Latvijā var kļūt par bagātāko cilvēku," sacīja ministre.
Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu attiekties uz "ABLV Bank" gadījumā, ja banka tiktu likvidēta.
Pēc Kučinska teiktā, minētie likuma grozījumi šodien tiks pārspriesti gan Finanšu sektora uzraudzības padomē, gan Koalīcijas sadarbības padomē.
FM aģentūru LETA informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas - 3%, pēc 60% - 4% un pēc 75% - 5%.
Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..
FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
