ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedāvāja Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam garantijas, ka viņš varēs palikt pie varas, ja atteiksies no kodolieročiem.
"Viņš būs savā valstī un vadīs savu valsti. Viņa valsts būs ļoti bagāta," solīja Tramps.
Samazinoties iespējai, ka 12.jūnijā plānotais Trampa un Kima vēsturiskais samits Singapūrā tiešām notiks, Tramps paziņoja reportieriem, ka tad, ja šī tikšanās noritēs veiksmīgi, Kims "saņems aizsardzības garantijas,kas būs ļoti stipras".
"Viņš būs savā valstī un vadīs savu valsti. Viņa valsts būs ļoti bagāta," solīja Tramps.
Solījumam tomēr bija pievienots brīdinājums, ka neveiksmīgas diplomātijas gadījumā Kims var pieredzēt tādu likteni kā Lībijas diktators Muammars Kadafi, kuru gāza un nogalināja nemiernieki.
Scanpix
Tramps nāca klajā ar šiem izteikumiem laikā, kad Phenjana izteikusi draudus atcelt 12.jūnija samitu un nosodījusi ASV prasības pēc "vienpusējas atteikšanās no kodolieročiem".
Tramps izteica pieņēmumu, ka Kima nostājas maiņa attiecībā uz samitu var būt notikusi Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina ietekmē.
"Ļoti iespējams, ka viņš ietekmē Kimu Čenunu," sacīja Tramps, atsaucoties uz Kima un Sji jaunāko tikšanos. "Redzēsim, kas notiks."
Ziemeļkorejas ārlietu ministra vietnieks Kims Kjegvans trešdien brīdināja - ja Trampa administrācija "iedzen mūs stūrī un vienpusēji pieprasa, lai mēs atsakāmies no kodolieročiem, mēs vairs neesam ieinteresēti sarunās un mums no jauna jāapsver, vai mēs akceptēsim gaidāmo samitu".
Viceministrs arī nosodīja ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, kurš izteicies, ka Lībijas savulaik pieņemtais lēmums miermīlīgā ceļā atteikties no savas kodolprogrammas varētu kalpot par modeli centieniem panākt Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos.
Tas bija ļoti "draudīgs mēģinājums uzspiest Lībijas un Irākas likteni Ziemeļkorejai," norādīja viceministrs. "Es nevaru apspiest dusmas par šo ASV soli un jāšaubās, vai ASV tiešām vēlas uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju caur dialogu un sarunām," viņš piebilda.
Lībijas 2003.gada lēmums atteikties no savas kodolprogrammas un ķīmisko ieroču arsenāla apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu iemieso bailes, ko Ziemeļkoreja izjūt par savu nākotni. Lībija ieslīga haosā 2011.gadā, kad NATO atbalstītie nemiernieki gāza vairākas desmitgades valdījušā pulkveža Muamara Kadafi valdību un viņu nogalināja.
Phenjana agrāk vairākkārt minējusi Kadafi un Sadama Huseina likteni Irākā kā piemērus tam, kādēļ tai nepieciešami kodolieroči.
"Lībijas modelis nav tas, par kuru ir runa, kad mēs domājam par Ziemeļkoreju," ceturtdien sacīja Tramps, sēžot Ovālajā kabinetā rokas stiepiena attālumā no Boltona.
"Paskatoties uz šo modeli ar Kadafi - tā bija pilnīga iznīcība. Mēs tur iegājām, lai viņu sakautu," teica Tramps.
"Šis modelis, visticamāk, notiks, ja mēs nevienosimies," viņš brīdināja Phenjanu.
"Bet, ja mēs vienosimies, tad es domāju, ka Kims Čenuns būs ļoti laimīgs."
Tramps arī sacīja, ka gatavošanās šim samitam turpinās.
"Ziemeļkoreja tiešām runā ar mums par laikiem un visu citu, it kā nekas nebūtu noticis. Mēs turpinām apspriest norises vietu ... kur tikties, kā tikties, telpas, visu pārējo, un apspriest tā, it kā nekas nebūtu noticis."
