Viens no bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas līdzgaitniekiem, kas dibināja partiju No sirds Latvijai – Gunārs Kūtris – nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta.
Viņš atklāj, ka vairākas Saeimā pārstāvētās partijas viņu aicinājušas uz 13. Saeimas vēlēšanām pievienoties to komandām, taču ZZS aizstāvētās vērtības viņam šķiet tuvākas.
Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju pirms vairākām nedēļām uzrunājis Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, un pirmdien viņš saņēmis apstiprinošu atbildi. G. Kūtris kandidēs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. «Esmu gandarīts, ka tāda līmeņa jurists, Satversmes tiesas priekšsēdētājs piekritis kandidēt no mūsu saraksta,» saka politiķis. Neoficiāli zināms, ka Zaļo un zemnieku savienību veidojošo partiju pārstāvji uzrunājuši arī citus opozīcijā strādājošos deputātus, taču pagaidām nav kļuvuši zināmi šo sarunu rezultāti.
To, ka savu politisko nākotni viņš saista ar Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un zemnieku savienību, G. Kūtris neslēpj. Viņš atklāj, ka vairākas Saeimā pārstāvētās partijas viņu aicinājušas uz 13. Saeimas vēlēšanām pievienoties to komandām, taču ZZS aizstāvētās vērtības viņam šķiet tuvākas.
«Vairāki bija izteikuši piedāvājumus ar labām vietām sarakstos. Bet nu bija jāpasaka galavārds. Tā ir stabilitāte un konservatīvās vērtības, pēc būtības tādas pašas kā No sirds Latvijai (NSL) - stabilitāte. Es gan pat nezinu, ar kādu numuru startēšu, bet, ja netikšu Saeimā, strādāšu universitātē. Arī pietiks, vecumdienās nevajag sevi pārslogot,» smiedamies saka 57 gadus vecais politiķis. Tiesa, tapt ievēlētam no ZZS saraksta viņam ir daudz lielākas iespējas, jo ZZS reitingi svārstās ap 20 procentu slieksni, kamēr No sirds Latvijai vēlētāju vidū nespēj salasīt pat vienu procentu atbalstītāju. Politikas eksperti gan norāda, ka vēlēšanu rezultātus izšķirs vēl neizlēmušie vai savu izvēli neatklājošie vēlētāji, jo to īpatsvars ir vērā ņemams - aptuveni 25 procenti.
To, ka G. Kūtris nākamajās vēlēšanās nekandidēs no I. Sudrabas vadītās partijas, viņš atklāja īsi pirms organizācijas kongresa, kurā 12. maijā tika pārvēlēta arī partijas valde, kurā politiķis darbojās kopš 2014. gada, kad partija tika nodibināta. Savu izvēli G. Kūtris skaidroja ar to, ka nevēlas vienkārši atsēdēt Saeimas opozīcijā, bet gan darboties, taču NSL šādu iespēju viņam nenodrošina. Šī iemesla dēļ jaunajā partijas valdē, kurā I. Sudraba saglabāja priekšsēdētājas amatu, viņš vairs nestrādās.
G. Kūtris ir trešais zināmais ZZS piesaistītais leģionārs. Viens no pirmajiem par pievienošanos ZZS paziņoja kādreizējais Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Viktors Valainis. Atšķirībā no G. Kūtra, kuram ZZS būs otrā politiskā organizācija, V. Valainim ZZS būs jau trešā. Savu politisko karjeru viņš uzsāka pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kad iestājās Zatlera Reformu partijā, bet pāris dienas pirms jaunās Saeimas sanākšanas līdz ar pārējo Olšteina sešnieku to pameta, jo uzskatīja, ka partijā lēmumi tiek pieņemti nedemokrātiskā ceļā.
12. Saeimas vēlēšanās viņš, jau būdams Jēkabpils partijas biedrs, parlamentā tika ievēlēts no Vienotības saraksta. Neilgi pēc iekļūšanas Saeimā kļuva redzams, ka jaunais politiķis vairāk simpatizē ZZS, līdz par frakcijas disciplīnas pārkāpumu Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri palūdza viņu no frakcijas izstāties.
Arī otrs ZZS jauniegūtais cīņubiedrs nāk no Vienotības Saeimas frakcijas. Inesis Boķis, kas bija ilgstošs Vienotības reģionālā sadarbības partnera Valmierai un Vidzemei līderis, par izstāšanos no Vienotības frakcijas paziņoja pēc tam, kad pretēji Vienotības pozīcijai līdz ar ZZS deputātiem neatbalstīja I. Sudrabas atcelšanu no tā dēvētās oligarhu lietas vētīšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amata.
