"Nacionāļi" prezidenta atklātu ievēlēšanu Saeimas virzienā bīda negribīgi
 
©f64

Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieka Gaida Bērziņa vadītā Saeimas Juridiskā komisija spērusi pussolīti, lai arī Valsts prezidents Saeimā tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Taču līdz pirmajam lasījumam Saeimā to paredzošie Satversmes grozījumi tā arī var nenonākt, jo Juridiskā komisija pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai Saeimā vēlas sagaidīt visu 16 Saeimas komisiju atzinumus.

Jau vēstīts, ka ar priekšlikumu grozīt Satversmi, lai noteiktu prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, klajā nāca Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām nobalsoja absolūtais deputātu vairākums, vien daži frakcijām nepiederošie un visi klātesošie Zaļo un zemnieku savienības tautas priekšstāvji balsoja pret vai atturējās. Par atbildīgo tika noteikta Juridiskā komisija, bet pārējās 15 Saeimas komisijas par līdzatbildīgajām.

Toreiz LRA izvirzītais kandidāts premjerministra amatam Edvards Smiltēns pauda optimistisku cerību, ka likumprojektu varētu apstiprināt jau šajā Saeimas sasaukumā, jo nepieciešamās izmaiņas valsts pamatlikumā ir ļoti vienkāršas, taču tagad šķiet, ka viņa prognozes bijušas pārlieku optimistiskas.

Pirmdien, Zaļo un zemnieku savienības deputātiem iebilstot, Juridiskā komisija apstiprināja likumprojektu, taču nevirzīja to tālāk. Komisijas vadītājs ar deputātiem vienojās, ka pirms likumprojekta virzīšanas uz pirmo lasījumu jāsagaida pārējo komisiju atzinumi. Taču tas var arī nenotikt.

Vairāku komisiju vadītāji Neatkarīgajai atzina, ka likumprojektu vērtēs jau šonedēļ. Piemēram, Vienotības frakcijā strādājošās Lolitas Čigānes vadītā Eiropas lietu komisija to darīs piektdien, bet Nacionālās apvienības Ritvara Jansona vadītā Pilsonības, migrācijas un sabiedrisko lietu komisija - šodien. Tomēr citu deputātu vadītās komisijas ar Satversmes grozījumu vērtēšanu nesteigsies. Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kuru vada Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Andris Bērziņš, vēl nav lēmusi par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Arī Saskaņu pārstāvošā Sergeja Dolgopolova vadītā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nesteigsies ar atzinuma sniegšanu. S. Dolgopolovs norāda, ka līdzatbildīgajām komisijām savs atzinums nav jāsniedz obligāti. Turklāt viņam nav pieņemama biežā Satversmes grozīšana un atklāto balsojumu koncepts kā tāds. Turklāt līdzatbildīgo komisiju atzinums nav saistošs, jo tā vai tā par likumprojektu balsos visi Saeimas deputāti.

S. Dolgopolova redzējumam piekrīt arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Viņa skaidro, ka Satversmes grozījumi tradicionāli gan tiek nodoti visām Saeimas komisijām, taču to viedokļu neesamība atbildīgajai komisijai nevar kalpot par ieganstu likumprojekta virzīšanai uz izskatīšanu Saeimā.

«Līdzatbildīgo komisiju attiecīgo grozījumu neizskatīšana nevar būt par kavējumu atbildīgās komisijas lēmumam par tālāko virzību. Viena lieta gaidīt kādu brīdi, lai saprastu, kāda ir politiskā griba šādu grozījumu virzīšanai, bet līdzatbildīgo komisiju viedokļa nesaņemšana nav pamats nevirzīt izskatīšanai Saeimā,» saka tiesību eksperte.

Jāņem vērā - lai likumprojektu varētu atsākt izskatīt jaunais Saeimas sasaukums, iepriekšējā sasaukumā tas jāapstiprina vismaz pirmajā lasījumā. Pretējā gadījumā tam visa procedūra ar nodošanu komisijām jāsāk no gala, ja jaunās Saeimas deputātu vidū ir pietiekams atbalsts konkrētajai iniciatīvai.

Arī iepriekš vairākos Saeimas sasaukumos bijuši mēģinājumi noteikt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, taču šīs idejas atbalstam līdz šim nav izdevies iegūt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, ko pieprasa likums izmaiņu veikšanai Satversmē. Pašlaik Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklātā balsojumā.