Ne tikai pamazām apgriezienus uzņemošā vasara ir faktors, kas mazinājusi teju visu nule ievēlēto pašvaldību domju deputātu strādātgribu. Tiem, kam izdevies cieņpilni tikt pārvēlētiem, gribas ar labi padarīta darba apziņu pasēdēt zaļojošu koku pavēnītī, savukārt tiem, kuri, cerēdami uz pozīciju, amatiem un varu, nonākuši neapskaužamajā opozīcijas lomā, spārni nolaidušies pavisam. Vienīgi, kas aktīvi rosās, risina sarunas un mēģina sakaldināt kādu nebūt politisko nākotni, ir tie, kuru cerības uz varu vai tās saglabāšanu nav zudušas pilnīgi.
Lūk, Liepājas ilggadējais mērs Uldis Sesks, sajutis varu slīdam ārā no pirkstiem, naski meties Rīgas virzienā - runāt ar Saskaņas bosiem Jāni Urbanoviču un Nilu Ušakovu, lai viņi pierunā Liepājas domē ievēlēto Valēriju Agešinu&Co atbalstīt Seska palikšanu amatā. Pats Agešins savukārt steidzās publiskot šo faktu, kā arī to, ka jau ir sācis sarunas par sadarbību ar Seska ilggadējo opozicionāru Jāni Vilnīti, Seska izredzes tādējādi mazinot. Vai tad Uldis Sesks izdarīja ko nepareizi, runājot ar Saskaņas «Rīgas bosiem»? Nē, noteikti ne. Tikai Liepājā viņam Saskaņai īsti nav ko apsolīt, toties visas valsts mērogā tas izskatās citādāk - galu galā arī premjers mums nāk no Liepājas partijas. Tātad tāda kāja durvīs sadarbībai ar Saskaņu būtu ielikta un varētu palūkoties uz to ne vairs šauri vienas pilsētas, bet pat valsts mērogā. Cits stāsts būtu par to, vai Saskaņai vispār ir vērts noticēt kādiem stāstiem un solījumiem, kas nāk no valdošās koalīcijas sadarbības partneriem. Līdz šim nekādas sadarbības nav bijis, pat vairāk, tā tika griezta kā ar nazi, tā ka ne jau Saskaņa būs tā, kuru varētu sabaidīt ar varas maiņu Liepājā. Jautājums arī, vai Agešins, kurš jau krietnu laiku bijis Saeimas deputāts, tātad izgaršojis lielāku varas pīrāgu, ir tiešām gatavs nosēdēt Liepājas domē visu sasaukuma laiku, lai krimstu opozīcijas maizi?
Un šāds jautājums nav tikai par nu jau faktiski bijušajiem Saeimas deputātiem Agešinu Liepājā, bet arī par Andreju Elksniņu Daugavpilī, Ņikitu Ņikiforovu Jūrmalā, Mārtiņu Bondaru Rīgā, bet arī kādreizējo ministru Ģirtu Valdi Kristovski Ventspilī un bijušo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi Rīgā. Vai tiešām viņi noturēsies savā priekšvēlēšanu laika apņēmībā strādāt attiecīgās pilsētas iedzīvotāju labā, ja reiz šie paši pilsētnieki viņiem nav uzticējuši savu pilsētu atslēgas? Visticamākā atbilde ir «nē» - nebūs pagājis ne gads, kad šie paši uzvārdi būs atrodami Saeimas vēlēšanu listēs, ar tieši tādiem pašiem piepūstiem vaigiem solot titānisku darbu savu vēlētāju labā.
Dažiem no minētajiem tas ir jau pat visas politiskās darbības pēctecības jautājums: piemēram, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars patiesībā ļoti riskē ar savas partijas atpazīstamību un ietekmi Saeimā, un līdz ar to «lielajā» politikā, pavadot visus domes sasaukuma četrus gadus opozīcijas deputāta krēslā. Bondars pats to lieliski apzinās, tāpēc jau tāda izvairība, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par saviem tālākajiem plāniem pēc neveiksmīgās «nilgāšanas». Bondars ir bijis spilgtākais LRA runasvīrs parlamentā ar augstu reitingu un atpazīstamību, cita līdera, ar kuru aizvietot viņu Saeimā, LRA nav. Šeit nu jāteic, ka vismaz gadiņu līdz Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai priekā var berzēt rokas Zaļo un zemnieku savienība, jo viens no tās konkurentiem novados - LRA - lielo valsts politikas jautājumu publiskajā apspriešanā Bondara personā ir nodabūts no trases.
Maz ticams, ka Venstpils domē uz ilgu laiku paliks Ģirts Valdis Kristovskis, kurš jau vēl pirms pašvaldību vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas un aiziešanas uz domi ir paguvis žēloties par kabineta trūkumu un pazemojumiem, ko nākšoties piedzīvot Ventspils domē. Pazemojums jau drīzāk ir iegūt tik salīdzinoši niecīgu ventspilnieku atbalstu pie tik lieliem kampaņas līdzekļiem un lielo masu mediju atbalsta cīņā pret Aivaru Lembergu. Bet ēzelīša Ī-ā tonis, ko tagad mēģina ieturēt Kristovskis, tiešām nebūs ilgi panesams, tāpēc būs vien kādu laiku jāpatup Ventspils domes «drūmajā kaktā».
Šo Rīgas vēlēšanu brīnums - Jaunā Konservatīvā partija - noteikti vēlēsies mēģināt atkārtot panākumus Saeimas vēlēšanās, tāpēc jautājums par to, vai Jānis Bordāns un Juta Strīķe veģetēs Rīgas domē, faktiski pat nav uzdodams. Gada ietvaros, protams, Strīķe mēģinās sagādāt ne mazumu nepatīkamu brīžu Saskaņas/Gods kalpot Rīgai koalīcijai, jo neizpildāmais solījums visus bāzt cietumos taču jāpiepilda ar vismaz kaut kādu saturu - vismaz veidojot kādas nebūt izmeklēšanas komisijas vai rakstot iesniegumus prokuratūrai. Bet arī tas būs vien, visticamāk, atspēriena dēlītis pirms lēciena uz Saeimu.
Kopumā šī situācija nevairo uzticību politiķu solījumiem strādāt vēlētāju labā, ja šī gatavība izpaužas vien uz īsu laiciņu, savu taktisko interešu dēļ, lai pēc tam, kad nav izdevies iekosties varas pīrāgā, spurgtu ieknābāt pie nākamās varas siles.
