Vai 20 gadus ilgusī Ulda Seska valdīšana vēju pilsētā turpināsies arī pēc 3. jūnija, noteiks ne tikai vēlētāju izvēle, bet arī partiju līderu kompromisu prasmes.
Tieši pēdējās spēlēja lielu lomu līdzšinējās Liepājas domes koalīcijas izveidē pēc iepriekšējām vēlēšanām. Ar 7 no 15 mandātiem Seska Liepājas partijai bija par maz vienvaldībai, bet reformistu līderis Jānis Vilnītis bija gatavs koalīcijai ar Liepājas partiju tikai bez Seska. Sesks bija spiests koalīcijai piepulcēt trīs saskaņiešus, piešķirt lielu algu un vietnieka krēslu Jurijam Hodorovičam. Arī šajās vēlēšanās Saskaņai varētu būt zelta akcijas, tādēļ nedz Sesks, nedz Vilnītis, kurš tagad startē no Reģionu apvienības, nesteidz savilkt citviet tik iecienītās sarkanās līnijas. Tā gan vēl varētu būt intriga, vai lielāku atbalstu Liepājā notur Saskaņas brends ar parlamentārieti Valēriju Agešinu priekšgalā vai domē un koalīcijā līdz šim strādājušie divi deputāti, kas, izmesti no partijas par pārdošanos Seskam, izveidojuši listi Liepāja kvadrātā. Kašķu krievvalodīgo frontē šoreiz vairāk nekā latviešu - trešais Saskaņas deputāts Naums Vorobeičiks pēdējā brīdī iesniedza vēl vienu - Gods kalpot mūsu Latvijai sarakstu. Sesks un Vilnītis nav atsaukušies Nacionālās apvienības aicinājumam parakstīt memorandu par nesadarbošanos ar kreisajiem, bet kas gan ņems pierē partijas aicinājumu, kas nav pārstāvēta domē un kuras izredzes, startējot ar mazpazīstamām sejām, ir vājas? Līdzīgi ir ar Vienotību, kuras mēra kandidāte ir pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Vēlētāju noskaņojums nav revolucionārs, esošā vara investējusi infrastruktūrā, pieķērusies degradēto teritoriju, jo īpaši Karostas, sakopšanai, kaut kā amortizējusi Liepājas metalurga bankrota sekas, atvēlējusi līdzekļus sociālajai palīdzībai, pabalstījusi mazos un vidējos uzņēmējus, uzbūvējusi šiku koncertzāli, ar Eiropas fondu palīdzību attīstījusi industriālos parkus, kravu apgrozījums ostā šogad audzis... Vēlētāji atzīst, viņu izvēli pamatā noteiks līdzšinējie darbi, ar kuriem mēra partijai vieglāk lepoties, kā arī kandidāta personība. Arī partiju līderu debatēs nedzird, ka viss darīts aplam, bet drīzāk ir solījumi turpināt iesākto.
Tomēr daļā sabiedrības jūtama vēlme pēc jaunām vēsmām. Daudz kritizēts salīdzinoši augstais bezdarbs. Jaunās darba vietas mazajos uzņēmumos vai tūrismā, par ceturtdaļu pieaugot tūristu skaitam, pilnībā nekompensē Metalurga bankrota sekas. Dzirdami arī pārmetumi par tūrisma potenciāla pilnīgu neizmantošanu, vides piesārņojumu, sabiedriskā transporta dārdzību, kritizēts paša Seska milzīgais ienākumu kāpums. Bet tādas īstas plūkšanās nav. Arī lielie korumpantu ķērāji eksKNABistu partija var solīt vien «atdot pilsētu liepājniekiem», bet ne celt galdā konkrētus korupcijas skandālus.
Pagaidām Sesks jūtas komfortabli. Aprīlī veiktā Latvijas faktu aptauja Liepājas partijai solīja 23,8% atbalstu, Reģionu apvienībai - 9,4%, Saskaņai - 7,6%, NA - 2,3%, pārējām - mazāk par 2%, bet jāteic, ka kvadrāti tobrīd vēl bija pārāk zaļš veidojums.
