Vēl cīņa nav galā un nebeigsies

F64
  • F64
1 / 1

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un Vienotības vadītājs Arvils Ašeradens pauduši, ka jautājums par vispārizglītojošo skolu pāreju uz izglītību latviešu valodā jāatrisina, vēlākais, līdz 2018. gada februārim, lai to neizmantotu priekšvēlēšanu kampaņā. Naiva cerība vai liekulība? Izmantos, kur liksies! Krievi atkal nāks, viņus atkal sitīs. Vēl cīņa nav galā un nebeigsies...

To, ka no 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus apgūs tikai latviešu valodā, dzimtajā valodā mācoties vien mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, koalīcijai paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņa manevrā jau iezīmējusies priekšvēlēšanu cīkstēšanās ar Nacionālo apvienību (NA) - kurš iegūs izglītības latviskošanas autortiesības.

Seno rokrakstu liecības runā par labu NA. Tā jau 2011. gadā ne tikai runāja un virzīja savas izglītības ministres Vinetas Ploriņas kandidatūru ar uzstādījumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās skolās, bet arī vāca parakstus referendumam par pakāpenisku pāreju ar 2012. gadu. Visas mācības notiktu latviešu valodā, sākot ar 1. klasi, līdz reforma tiktu pabeigta 12 gadu laikā līdz 2024. gadam. Gadu gaitā NA šo nerealizēto sapni nav atmetusi un īdēja, lai arī šīs Kučinska valdības deklarācijā ieraksta pāreju uz izglītību latviešu valodā no 1. klases jau 2018. gadā, kas premjeram šķita par ātru, bet tika solīti pasākumi, lai to varētu ieviest «pārskatāmā nākotnē». NA šādas pārejas nepieciešamību aktualizēja kontekstā ar karstajām diskusijām par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību te dzimušajiem nepilsoņu bērniem - pirms par ko tādu runāt, jānostiprina valsts valodas pozīcijas un patriotiskā audzināšana skolās. NA vēl šonedēļ aicināja koalīciju atbalstīt pāreju uz latviešu valodu skolās un piedāvāja savu Izglītības likuma grozījumu variantu.

Tomēr arī Šadurskis šo ideju auklējis jau ilgi. Pāriet uz izglītību latviešu valodā no 2015. gada viņš publiski aicināja jau 2013. gadā, rosinot pustukšo krievu skolu skolēnus pārcelt uz līdzīgi nepiepildītām latviešu skolām un ietaupītos līdzekļus novirzīt pedagogu algu paaugstināšanai. Tiesa, toreiz viņš nebija nedz izglītības ministrs, nedz Saeimas deputāts, bet Eiropas Parlamenta deputāts, un izglītības ministrs, reformists Vjačeslavs Dombrovskis to saistīja ar EP vēlēšanu tuvošanos. Situāciju izmantot steidza NA, prasot Vienotības frakcijas vadītājai Solvitai Āboltiņai, vai tā ir arī partijas pozīcija. Izrādījās, ka tas ir vien Šadurska «personiskais viedoklis», un NA, tāpat kā Šadurskis, palika gribot. Beidzot Šadurskis savu personisko viedokli var pārvērst par likumu. Viņa un NA priekšlikumi gan nav identiski, vismaz sākotnējā stadijā. Kamēr NA prasa pakāpeniski pilnībā pāriet visās klasēs uz mācībām latviešu valodā, IZM no 2020. gada to paģēr tikai vidusskolām. Pamatskolās saglabāta bilingvālā pieeja un iecerēta pakāpeniska latviešu valodas īpatsvara palielināšana līdz 80%, beidzot pamatskolu. Šadurskis ar NA vēl mērīs, cik lielā mērā viņu priekšlikumi sapas un vai NA līdz ar to varēs nevirzīt savu likumprojektu.

Vai šī reforma domāta kā ceļa bruģēšana nepilsoņu automātiskai reģistrēšanai pilsonībā? Atceramies, ka prezidenta pārstāvji pēc šīs iniciatīvas noraidīšanas Saeimā vēl vīkstīja dūrītes, sakot, ka pie šīs tēmas vēl nāksies atgriezties. Vienotības valdes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis jau izteicies, ka Šadurska virzītās izmaiņas ļautu vēlāk atgriezties pie nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanas bērniem.

Lai vai kā, šī reforma tomēr skatāma arī gaidāmo vēlēšanu kontekstā vismaz no diviem aspektiem. Pirmkārt, kas zina, kāds partiju un koalīcijas sastāvs būs nākamajā Saeimā un vai kas tāds tajā maz tiktu atbalstīts, un vai šī nebūs pēdējā iespēja. Otrkārt, nav šaubu, ka šī tēma netiks cilāta priekšvēlēšanu diskusijās. Šadurskim kā vienam no nepopulārākajiem ministriem būs iespēja atsvaidzināt klišejas par Melno Kārli, kura vadībā notika iepriekšējā mazākumtautību skolu reforma. Krievvalodīgā auditorija Šadurski un Vienotību maz interesē - uz to bez Saskaņas jau pretendē Paristi. Latviskajā auditorijā, kur gaidāma lielākā partiju grūstīšanās, šīs asociācijas tikai palīdzēs pozicionēties. Vienotība tās priekšteča Jaunā laika pretkorupcijas karogu savas valdīšanas laikā apsmulējusi un nolaidusi pusmastā un jau Rīgas domes vēlēšanās zaudēja šajā cīņā īstenākajai korumpantu ķērājai Jutai Strīķei & Co. Varas partijas krējumu nosmeļ ZZS, kas arī spēcīga reģionos, uz kuru pārstāvniecību pretendē arī Reģionālā apvienība. Vienotībai atliek mēģināt grūstīties vienā nišā ar NA, kas gan Sarmītes Ēlertes vadībā kaujā par Rīgas domi Vienotībai jau reiz beidzās nesekmīgi. Skaidrs, ka ar iekšējo strīdu pieklusināšanu vien Vienotībai nepietiks, vajadzīga arī skaidra identitāte. Vai arī spēcīga lokomotīve jauna līdera vai citas partijas veidolā.



Komentāri [4]

 
Alise
Par prēmijām. Trūkst vārdu par tādu rijību un nekaunību .Mīļie,tautieši , atkal balsosim par. kampējiem . Viss līdz kaklam . Par kādiem nopelniem ?
14.oktobris, 17:45 Atbildēt
Petro
Balsos ,balsis bezsmadzenu reņges par tiem pasiem dienaszagļiem jo krievi nāk ,neko labaku si pastalnieku tauta nav pelnijusi ,nāvi un islamizāciju !
15.oktobris, 13:11 Atbildēt
aivarsz
Raksts bez jēgas - bezjēdzīgs.
14.oktobris, 12:29 Atbildēt
TECERE
KARTEJAIS TEATRIS PIRMS VELESANAM
12.oktobris, 10:19 Atbildēt

Politika Vairāk >

Kaut kas traks!