Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Politika

Šmiga ar 70% atlaidi

© F64

Atveru internetā sociālo tīklu lapu, un tur priekšā kārtējā politiskā reklāma: «Nepaliec 3. jūnijā mājās! Balso par...! 70% atlaide šmigai.» Vēlēšanu solījumu nogurdināts, pat uz sekundes simtdaļu samulsu – vai tiešām galīgi aptrakuši? Nu, nē, protams, tas taču joks.

Diemžēl līdzīgi solījumi, kas pēc būtības nav daudz mazāk absurdi, tiek solīti pavisam nopietni. Bēdīgi slavenā deputāta Zaķa drauģeļi ar divām šņabja kastēm uz autobusu un desmitnieku zobos katram balsotājam šodien jau izskatās pēc nožēlojamiem sētas puišeļiem uz profesionālā solītāja Gata Trukšņa fona, kurš ievēlēšanas gadījumā sola katram pensionāram 100 eiro uz rokas. Pārfrāzējot Mario Pjuzo Krusttēvu, daudziem pensionāriem šis varētu būt piedāvājums, no kura nav iespējams atteikties. Patiesībā, šāda, vārda burtiskajā nozīmē, balsu pirkšana jau prasās pēc tiesībsargājošo iestāžu uzmanības.

Tiesa, līdzīgi centieni «nopirkt» vēlētājus kļuvuši visai izplatīti un «dāvanu» solīšanas mānija vēršas plašumā. Kādreiz visi mediji draudzīgi izsmēja Zīgeristu par viņa banāniem, un šis viņa gadījums jau divdesmit gadus tiek nenogurstoši piesaukts ik reizi, kad nepieciešama kāda banāla vēlētāju piekukuļošanas ilustrācija. Te gan vietā atgādināt, ka Zīgerists dalīja ne tikai banānus, bet arī zāles cilvēkiem gados un pārtikas pakas trūkumcietējiem. Nevajadzētu aizmirst, ka deviņdesmito gadu vidū mūsu valstī ļoti daudziem ekonomiskais stāvoklis bija ārkārtīgi smags un iedzīvotāju mirstība sita visus rekordus. Taču pats galvenais, Zīgerists šīs dāvanas bija sarūpējis pats par savu naudu, kamēr mūsdienu solītāji bez mazākās aiztures ir gatavi šos 100 eiro dāvanai paņemt no pašu vēlētāju nodokļos samaksātās naudas.

Reiz kāds mans paziņa, kuram daudz nācās apgrozīties valsts un pašvaldību pārvaldes darboņu sabiedrībā, pateica frāzi, kas man dziļi iespiedusies atmiņā, - viņi var būt ļoti dāsni, ja var norēķināties ar tautas naudu, bet gandrīz vienmēr ir ārkārtīgi skopi, ja jāmaksā no savas kabatas. Šeit jāatceras vēl viena likumsakarība - tie, kas ir dāsni, operējot ar svešu naudu, vienmēr visdāsnākie būs pret sevi. Ja jau šo iedzīvotāju kopējo nodokļu naudu viņi uztver kā tādu, ko var vieglu roku padalīt, tad nav šaubu, ka visvairāk viņi iedalīs sev.

Tāpēc, izdarot izvēli balsošanas kabīnē, uzmanība jāpievērš tam, ko kandidāti piedāvā izdarīt konkrētajā pašvaldībā. Ja viņi piedāvā dalīt «dāvanas», bet viņiem nav konkrētas vīzijas, kas tiks izdarīts un kāda nākotnē izskatīsies vieta, kur viņi pretendē saimniekot, tad viss skaidrs - viņu galvenā interese ir viena un tā nav reālā situācijas uzlabošana. Galvenā interese ir piekļūt pie naudas lādītes, kuru tautā par sili sauc.

Šajā brīdī ne viens vien var jautāt - kur tad ir tie «darīt gribošie»? Visi taču tik par savu kabatu vien domā. Tomēr nevajag vispārināt. Visi nav vienādi. Protams, ikvienam cilvēkam ir savas vājības un dzīves patiesība - katram savs krekls tuvāks - nav atcelta. Tāpēc naivi prasīt no politiķiem Jēzus Kristus nesavtīgumu, un, ja kāds sevi par tādu uzdod, tad jāatceras, ka saldi vārdi ir krāpnieku galvenie ieroči. Svarīgi ir darbi. Jāskatās tikai un vienīgi uz darbiem. Ko katrs ir izdarījis. Praktiski un uzskatāmi. Runas par darbiem vai stāsti par to, kāpēc kaut ko nav varējis izdarīt, neskaitās.

Jāatzīst, ka, ja reiz tautā ir iesakņojies siles jēdziens, tad acīmredzot tam ir nopietns pamats. Runājot ar dažādiem cilvēkiem, nācies konstatēt, ka viņi to lielā mērā saprot un pat pieņem kā (vismaz pagaidām) neizbēgamu mūsu politiskās sistēmas parādību. Tajā pašā laikā cilvēki nepieņem un nevēlas pieņemt, ja kāds darbonis ir pārlieku aizrāvies, zaudējis pēdējās kauna paliekas un rauš bez sāta. Mēru zaudējušie jātriec prom ar s*dainu koku bez mazākās žēlastības, pat ja viņi kaut ko arī labu ir izdarījuši.

Visbeidzot. Ir viens pavisam vienkāršs kritērijs, kā noteikt - par ko balsot? Iedomājieties, kuru no kandidātiem ar visu komandu (komanda ir ļoti svarīga, jo karali veido tā galms) vēlaties par savas mājas vai tuvākās apkārtnes pārvaldnieku? Vai to nosacīti lētās šmigas solītāju, pavirši un pa roku galam darītāju, vai arī to, kas ar kvalitatīvu darbu pierādījis, ka arī savu māju prot turēt godam sakoptu? Par to komandu arī balsojiet.