Ik gadu līdz ar valsts budžeta projekta nonākšanu Saeimā vai kādām drīzām vēlēšanām politiķi mēdz kritizēt valsts pārvaldi, kas esot pārmērīgi uzpūsta un aprij lērumu naudas. Viņiem labprāt piebalso uzņēmēji, jo ierēdņi algās tik tiešām saņem nodokļos iekasēto naudu. Tomēr statistika liecina, ka Latvijas ierēdniecības izmēri Eiropas Savienības kontekstā atrodas aptuveni pa vidu. Cits jautājums, cik tā ir efektīva.
Igaunijā, kas tradicionāli ir Latvijas mazvērtības kompleksu avots, rēķinot procentuāli pret iedzīvotāju skaitu valstī, ierēdņu ir vairāk.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vispārējā valdības sektora darbinieku skaits 2016. gada 2. ceturksnī bija 172 846. No tiem valsts kapitālsabiedrībās - tas ir, valsts struktūru kontrolētajos un finansētajos komersantos - nodarbināti 16 869 strādājošie, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās - 10 033 strādājošie.
183 iestādes
Valsts kancelejas sniegtais apkopojums liecina, ka attiecībā uz darbinieku skaitu valsts budžeta iestādēs CSP un Finanšu ministrijas dati atšķiras. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem valsts budžeta iestādēs - ministrijās, to padotības iestādēs, Valsts kancelejā, Pārresoru koordinācijas centrā un neatkarīgajās institūcijās - 2016. gada 2. ceturksnī strādāja 58 139 nodarbinātie, tostarp lielākā daļa - 56 166 jeb 97% - valsts tiešajā pārvaldē, bet 3% - neatkarīgajās institūcijās. No visiem valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem ierēdņa statuss ir 11 760. Un kopumā ir 183 valsts budžeta iestādes. Sākot no Valsts prezidenta kancelejas, beidzot ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
CSP statistika liecina, ka valsts iestādēs darbinieku ir vairāk, nekā uzrāda FM, proti, 60 000. Nepilnu divu tūkstošu lielā atšķirība varētu būt skaidrojama ar atšķirīgo aprēķinu metodiku. Finanšu ministrijas aplēsē vērā tiek ņemtas tikai reāli aizņemtās darba vietas, turpretim CSP uzskaita arī vakances, un daudzās valsts iestādēs zemā atalgojuma dēļ tādu ir lērums. Kaut vai Valsts policijā.
Problēma - mazās algas
Valsts ieņēmumu dienesta jaunā ģenerāldirektora meklējumos valdības gūtā atziņa, ka lieliem priekšniekiem jābūt vēl lielākām algām, nekādi nerisina ierindas darbinieku mainību, un tai ir vistiešākā saistība ar valsts pārvaldes darba kvalitāti. To Neatkarīgajai atzīst Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs. Viņaprāt, pat nav lielas jēgas runāt par valsts pārvaldes izmēriem, jo būtiskākais aspekts ir efektivitāte, kas esot zema. Iemesls tam esot darbinieku nepietiekamā kvalifikācija, gan kadru mainība. Un te likumsakarīgi nonākam pie algu jautājuma. Nevar noturēt valsts sektorā spējīgus cilvēkus ar argumentu, ka labas algas ir viņu lielajiem priekšniekiem. Piemēram, šobrīd vakanci starp daudziem citiem valsts kantoriem publiskojusi Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra. Nepieciešams valsts civildienesta ierēdnis - Klientu apkalpošanas daļas inspektors Rīgas nodaļā. Lērums prasību - augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze, prasme piemērot normatīvos aktus, zināšanas par administratīvo procesu, dažādas datorprasmes u.c. Savukārt apsolītā mēnešalga uz papīra 527 eiro. Atmetot nodokļus, cerēt, ka pie klientu apkalpošanas galdiņa piesēdīsies kāds izcils sociālā darba meistars, īsti nav pamata.
Priekšā igauņiem
Valsts administrācijas skolas direktore Edīte Kalniņa stāsta, ka izplatītākās algu grupas valsts pārvaldē ir 8. un 9. Attiecīgi Finanšu ministrijas mājaslapā atrodams skaidrojums par atlīdzības politiku 2016. gadā, un šīm abām algu grupām maksimālās mēnešalgas ierobežotas no 529 līdz 1190 eiro. Astotajai mazāk, devītajai nedaudz vairāk. Bet minimālais mēnešalgas ierobežojums pieļauj arī pavisam mazu atalgojumu - 384 eiro darbiniekam ar vispieticīgākajām prasmēm un neievērojamāko amatu. Tātad, atmetot priekšniekus, jāsecina, ka lielākajai daļai valsts darbinieku algas nav pārmērīgas. Un arī apgalvojumus par uzpūsto valsts pārvaldi statistika neapstiprina.
E.Kalniņa atgādina, ka 2009. un 2010. gadā valsts pārvalde tika apcirpta par 26%. Un tagad salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm atrodamies aptuveni pa vidu.
Rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, Latvija ar 2,99% valsts pārvaldē strādājošo atrodas 14. vietā. Salīdzinājumam Igaunija ar 3,23% ierindojas 10. vietā.
Igaunijas un Latvijas rezultāti ir tuvāki, ja statistikā noņem bērnus, vecīšus un bezdarbniekus. Procentos pret kopējo strādājošo skaitu valstī Latvijas valsts pārvaldē strādā 6,6%, savukārt Igaunijā 6,62%.
Darbinieku skaita mehāniska samazināšana valsts pārvaldi nepārvērtīs par mūsdienīgu un efektīvu, tāpēc jāmeklē jēdzīgākas metodes. Aģentūra LETA citē premjeru Māri Kučinski: «Ierēdniecība ir valsts pārvaldes pamats - gribu to redzēt gudru un zinošu.» Valsts kanceleja apsolījusi līdz gada beigām izstrādāt rīcības plānu šā mērķa sasniegšanai.
***
Valsts pārvaldē strādājošo skaits, % pret iedzīvotāju skaitu valstī
28. Somija 1,93%
11. Zviedrija 3,19%
10. Igaunija 3,23%
14. Latvija 2,99%
21. Lietuva 2,81%
24. Dānija 2,55%
20. Apvienotā Karaliste 2,82%
26. Īrija 2,14%
17. Nīderlande 2,86%
19. Polija 2,83%
13. Čehija 2,99%
8. Beļģija 3,37%
7. Vācija 3,37%
5. Francija 3,65%
9. Austrija 3,24%
3. Slovākija 4,00%
2. Ungārija 4,30%
22. Slovēnija 2,68%
27. Itālija 2,13%
23. Horvātija 2,63%
25. Rumānija 2,23%
12. Bulgārija 3,12%
16. Grieķija 2,89%
6. Kipra 3,41%
4. Malta 3,70%
18. Spānija 2,85%
15. Portugāle 2,96%
Avots: EUROSTAT
