Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere otrdien vizītes laikā Viļņā paziņoja, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma problēmu var atrisināt tā atjaunošana, taču piebilda, ka iespējami arī citi problēmas risinājuma veidi.
"Naudassods neatrisina problēmu, kuru radījis [Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums] "Lietuvos geležinkeliai", un tagad uzņēmumam ir jāizsaka mums priekšlikumi, kā tas domā izbeigt pārkāpumu. Iespējams, man trūkst iztēles, bet visacīmredzamākais risinājums būtu atjaunot sliežu ceļu, taču ir arī citi risinājumi," Vestagere sacīja Viļņā notiekošajā Baltijas valstu 14.konferencē par konkurenci. Kā vēl vienu iespēju viņa minēja dzelzceļa uzņēmuma darbības jomu nošķiršanu.
Kā norādīja ES konkurences komisāre, uzņēmumam "Lietuvas geležinkeliai" tika noteikts gandrīz 28 miljonu eiro naudassods, jo tas, izmantojot dominējošo stāvokli, rīkojies, lai novērstu konkurenci. Pēc viņas teiktā, EK konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa uzņēmums radījis situāciju, lai tā klients - naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" - nevarētu izmantot konkurences radītās priekšrocības.
""Orlen" naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi "Lietuvos geležinkeliai" pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēma pārbaudīt, vai Latvijas dzelzceļa uzņēmums ["Latvijas dzelzceļš"] tai nevarētu piedāvāt labākas cenas," sacīja Vestagere.
"Tā vietā, lai uz to reaģētu, samazinot cenas vai piedāvājot labākus nosacījumus, "Lietuvos geležinkeliai" nolēma atrast veidu, kā izvairīties no konkurences. Visreālistiskais ceļš, pa kuru "Orlen" [produkcija] varēja sasniegt Latviju, tika nojaukts un vēl līdz šim nav atjaunots. "Lietuvos geležinkeliai" nav spējusi sniegt nekādus citus iemeslus, kāpēc tā nojaukusi sliežu ceļu, kā tikai konkurences pārtraukšana," piebilda komisāre.
Kā ziņots, Latvija iesniegusi Lietuvai notu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi. Minētais sliežu ceļa posms tika nojaukts 2008.gadā. Latvija uzskata, ka tādējādi Lietuva negodīgi ierobežojusi mūsu valsts iespējas konkurēt dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.
Runājot par citiem iespējamajiem risinājumiem, komisāre minējusi "Lietuvas geležinkeliai" darbības jomu nošķiršanu. Viņa uzsvērusi, ka tā nav obligāta prasība problēmas atrisināšanai, bet viens no variantiem.
Pēc viņas sacītā, risinājumus kopā ar Lietuvas valdību un "Lietuvos geležinkeliai" vadību mēģināts atrast jau kopš 2015.gada, pārrunājot arī šo variantu. Tomēr, nespējot vienoties par Eiropas Komisijai pieņemamām, pietiekami stingrām Lietuvas puses saistībām, ticis pieņemts lēmums noteikt naudassodu.
Iepriekšējais Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs pērn maijā atzina, ka Lietuvai piedāvāts izvēlēties starp iespējām samaksāt naudassodu, kura apmēri tobrīd nebija zināmi, vai arī dzelzceļa uzņēmumā atsevišķi nodalīt infrastruktūras pārvaldīšanu un kravu un pasažieru pārvadāšanu.
Pašreizējais ministrs Roks Masjulis pagājušajā nedēļā izteicās, ka viņa valdībai, kura sāka darbu pagājušā gada nogalē, nav bijis nedz laika, nedz iespēju novērst EK sodu valsts dzelzceļa uzņēmumam. "Šī lieta velkas jau kopš 2008.gada un tai jau sen bija jābūt pabeigtai. (..) Visi materiāli, visa izmeklēšana bija pabeigta jau ilgi pirms mūsu valdības apstiprināšanas," viņš sacīja žurnālistiem.
Arī "Lietuvos geležinkeliai" tagadējais vadītājs Mants Bartuška, kas šai amatā stājās decembrī, ziņu aģentūrai BNS izteicies, ka kopš tā laika nav bijis daudz sarunu ar EK par Reņģes posma problēmu, bet par uzņēmuma pārvaldības modeli gan ticis diskutēts.
Tikmēr Vestagere norādījusi, ka Lietuvai "līdz pat pēdējai minūtei" bijusi iespēja novērst naudassodu. Pēc viņas teiktā, EK bijusi atvērta Lietuvas piedāvājumiem, taču nav jutusi, ka Lietuva "grib vai var atrisināt problēmu".
Komisāre sacījusi, ka nevar konkrētāk runāt par Lietuvai piedāvātajiem risinājumiem, bet uzsvērusi, ka darbības jomu nošķiršana būtu palīdzējusi novērst konkurences pārkāpumus nākotnē.
"Protams, gribam, lai kompānija tiktu sadalīta - kāds darbojas ar sliedēm, vēl kāds cits ar vilcieniem. Bet svarīgi atzīmēt, ka tā ir nepieredzēta rīcība, ja, vēloties novērst konkurenci, tiek fiziski likvidēta infrastruktūra," viņa piebildusi.
Savukārt Bartuška ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka pēdējais piedāvājums Eiropas Komisijai nosūtīts marta beigās un tajā, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, pieļauta arī iespēja atjaunot noārdīto sliežu ceļa posmu.
"Mēs piedāvājām, ka (..) varam uzņemties saistības atjaunot Reņģes posmu un veikt zināmas strukturālas pārmaiņas, bet acīmredzot šie piedāvājumi nebija pieņemami," viņš spriedis. "Vēlāk nācies tikties tikai vienreiz, bet tas jau notika septembrī, un no sarunas varēja noprast, ka lēmumu viņi jau pieņēmuši, jo lielu diskusiju par variantiem vairs nebija."
Vestagere atzinusi, ka Lietuva var pārsūdzēt EK lēmumu tiesā, cerot panākt tā anulēšanu vai naudassoda samazināšanu, bet vienlaikus arī atgādinājusi, ka cietušās puses var pieprasīt zaudējumu kompensāciju.
EK 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis ES konkurences noteikumus. Lietuva vēl nav izlēmusi, vai šo EK lēmumu pārsūdzēt Eiropas Savienības tiesā.
Premjerministrs Sauļus Skvernelis otrdien žurnālistiem Seimā sacījis, ka Lietuva meklēs kompromisus ar Briseli, jo "tieši kompromisu nemeklēšana novedusi pie pašreizējās situācijas un milzīgā soda".
Bartuška pagājušajā nedēļā, pēc lēmuma pasludināšanas, izteicās, ka tiks izvērtētas iespējas pārsūdzēt EK lēmumu, bet minēja, ka viens no pirmajiem soļiem problēmas risināšanā varētu būt "Lietuvos geležinkeliai" reorganizācija, nodalot atsevišķi dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekošanu un kravu un pasažieru pārvadājumus un nododot tās meitasuzņēmumiem, kurus pārvaldītu viena kompānija.
