Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Politika \ Eiropas Savienība

Austrija vēlas apcirpt bērnu pabalstus Eiropā

© F64

Pēc Austrijas iniciatīvas, Eiropas Savienības Padome skatījusi jautājumu par bērnu pabalstu indeksāciju jeb citiem vārdiem runājot – pabalstu apmēru ierobežošanu. Austrijas valdība vēlas indeksēt pabalstus, kurus maksā Austrijā strādājošo citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu bērniem, kuri Austrijā nedzīvo, uzskatot, ka austrieši ir pārāk dāsni. Proti, Austrijas pabalstu apmērs ir ievērojami lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, kur dzīves līmenis un vispārējie iedzīvotāju ienākumi ir daudz zemāki nekā Austrijā.

Vai Austrijai, kur šo jautājumu aktualizējusi jaunā, labējā valdība, varētu sekot citas Eiropas bagātākās valstis? Lai arī šī iniciatīva pašlaik Eiropas darba grupās pieklusināta, tas nenozīmē, ka tā apklususi pavisam. Bērnu pabalstu apmērus un izmaksu nosaka ne tikai katras nacionālās valsts likumi, bet arī Eiropas regulas, kas ļauj citā Eiropas Savienības (ES)

valstī strādājošajam nopelnīt pabalstu saviem bērniem, kuri dzīvo mājās, piemēram, Latvijā vai Igaunijā. Regula nosaka: pabalstu izmaksā valsts, kurā strādājošais maksā nodokļus.

Rumāņi saņem austriešu pabalstus

Šāgada sākumā Austrijas labējā valdība, ko vada gados jaunais konservatīvais politiķis Sebastiāns Kurcs, nāca klajā ar priekšlikumu - ierobežot pabalstus tiem bērniem, kuri dzīvo ārpus valsts, precīzāk to Austrijā strādājošo personu pabalstus, kuru bērni dzīvo citā valstī - bieži valstī, kur dzīvošanas izmaksas ir zemākas nekā Austrijā. «Tā nav taisnīga sistēma, kad diviem bērniem, kuri pat nekad nav dzīvojuši Austrijā, bet Rumānijā, Austrija katru mēnesi izmaksā 300 eiro, un tā ir gandrīz tāda pati summa, kas ir vidējais mēneša ienākums strādājošajam Rumānijā,» pēc divu dienu valdības sēdes, kas norisinājās pilī netālu no Slovēnijas robežas, sacīja gados jaunais Austrijas valdības vadītājs S. Kurcs. Reuters vēsta, ka šo valdības lēmumu viņš paziņojis, stāvot kopā ar valdības koalīcijas partnera - Brīvības partijas - vadītāju (tieši šī partija austriešu valdībā atbild par sociālo politiku; tā stingri iestājas pret imigrāciju). Viņu ideja ir indeksēt pabalstus atkarībā no tā, kāda sociālekonomiskā situācijā ir katrā konkrētajā valstī. Tas ļautu Austrijai ietaupīt ap 100 miljonus eiro gadā. Austrijā bērnu pabalsts (ģimenes valsts pabalsts - tā nosaukums Latvijā) ir atkarīgs no bērnu skaita, bet ir ap 114 eiro par bērnu mēnesī. Šī valdības iniciatīva ir viens no pasākumiem plašākā valdības programmā, kas skar arī nodokļu izmaiņas, pabalstu samazināšanu bēgļiem un sociālo pakalpojumu ierobežošanu imigrantiem.

Pabalstus regulē

Pabalstu izmaksu ES nosaka regulas, saskaņā ar kurām pabalstus rēķina situācijās, kad vienas ģimenes locekļi dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās ES valstīs. Pamata noteikums ir tāds, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksā tā valsts, kurā strādā bērna vecāks un kurā viņš samaksā nodokļus. Šo pabalstu var saņemt arī bērns, kurš dzīvo mājās, Latvijā. Tā kā dzīvē situācijas var būt ļoti dažādas, regulas nosaka, kā rīkoties dažādās situācijās. Faktiski - ja persona strādā Austrijā, bet bērni dzīvo Latvijā, pabalstu maksā Austrija, un tas ir Austrijas noteiktajā apmērā. 2016. gadā Austrija pārskaitīja 273 miljonus eiro pabalstu izmaksai visā ES, kopumā 132 000 bērnu.

Tiesa, Austrija nav valsts, kurā būtu daudz Latvijas strādājošo, taču citādi ir ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju un Slovēniju, kurām ir robežas ar Austriju, kā arī Rumāniju, kur algas ir ievērojami zemākas nekā Austrijā. Šīs austriešu iecerētās izmaiņas pirmām kārtām attiektos uz šo valstu pilsoņiem. Tāpēc gan publiski, gan Eiropas varas gaiteņos šo valstu politiķi jau izteikuši kritiku, nosaucot Austrijas politiku par diskriminējošu. Pagājušajā gadā ideju apcirpt pabalstus izteica Vācija, kas vēlāk atsauca savu priekšlikumu. Arī tagad Austrija savā pozīcijā nav viena. Neoficiāli zināms, ka ideju - nemaksāt lielos pabalstus citiem - atbalsta Nīderlande, Dānija, iespējams, vēl citi.

Latvija kopā ar ES pret

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde Neatkarīgajai apstiprināja, ka ES Padomes (šī institūcija pieņem ES tiesību aktus un koordinē ES politiku) darba grupa skatījusi Austrijas iniciētos grozījumus regulā saistībā ar sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Ideja ir pabalstus indeksēt - ja bērns, kura vecāks strādā Austrijā, tur nedzīvo, tad par šo bērnu maksāt indeksētu pabalstu atbilstoši valsts, kurā bērns dzīvo, ekonomiskajam stāvoklim un vidējiem strādājošo ienākumiem. Pabalsts varētu tikt indeksēts uz leju - valstīs, kur sociālekonomiskā situācija ir sliktāka nekā Austrijā, savukārt - uz augšu valstīs, kur vidējie ienākumi ir augstāki. Eksperte atzina, ka Eiropas Komisijas nostāja pret Austrijas priekšlikumu bijusi noraidoša, atbalstot viedokli: par vienādu darbu vienāda alga un vienādi pabalsti. Personas, kas strādā Austrijā un maksā nodokļus, nedrīkstētu saņemt mazākas sociālās garantijas. Latvija atbalsta ES Padomes nostāju.

Masu medijos ziņotais liecina, ka Austrijas valdība neapstāsies un meklēs iespējas mainīt likumus, lai savas ieceres īstenotu. Latvijas strādājošo skaits Austrijā nav liels, līdz ar to formāli šādi Austrijas valdības manevri Latviju tieši neietekmē, taču nav izslēgts, ka tas varētu rosināt arī citas - Eiropas bagātākās valstis - šo diskusiju ES uzturēt, un tad tas skartu arī valstis, kur ir tūkstošiem Latvijas strādājošo.

***

Kā maksā ģimenes valsts pabalstu ES?

Darba ņēmējs parasti ir apdrošināts tajā valstī, kur tas ir nodarbināts, tāpēc par ģimenes pabalstu izmaksu atbildīga ir attiecīgās personas nodarbinātības valsts

Piemērs: Toms ir nodarbināts Igaunijā. Viņa sieva un viņu divi bērni, kuri ir 8 un 12 gadus veci, dzīvo Igaunijā. Sieva nestrādā. Ģimenes pabalsti ir izmaksājami saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem.

Gadījumos, kad nodarbināti abi bērna vecāki, par ģimenes pabalstu izmaksu atbildīgo valsti nosaka attiecīgā bērna dzīvesvietas valsts.

Piemērs: Jana ir nodarbināta Francijā. Viņas vīrs Pēteris un viņu trīs bērni dzīvo Latvijā. Pēteris ir nodarbināts Latvijā. Ģimenes pabalstu vispirms piešķir saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem. Ja ģimenes pabalstu kopējā summa, kura ģimenei pienākas Francijā, pārsniedz pabalstu summu Latvijā, tad Francija piemaksā šo starpību.

Avots: Neatkarīgā, pēc VSAA datiem, - pabalstu piešķiršanā ir dažādas atrunas, sīkāk skat.www.vsaa.lv