3. jūlijā Rīgā, Eiropas mājā, Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Teniss Nirks prezentēja Igaunijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienības padomē.
Līdzīgi kā Latvija 2015. gada pirmo pusgadu, šī gada otrajā pusē Igaunija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un šajā laikā Igaunija centīsies ietekmēt Eiropas Savienības darba kārtību.
Igaunijas valdība ir formulējusi četras galvenās līdzvērtīgās prioritātes savam prezidentūras termiņam.
Pirmā prioritāte ir «Atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika».
Šīs prioritātes mērķis ir veicināt uz zināšanām balstītu izaugsmi un uzlabot Eiropas konkurētspēju pasaulē. Saglabājot tās brīvības, kuras jau ir spēkā Eiropas Savienībā - brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību -, Igaunija veicinās brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu starp ES un lielākajām pasaules valstīm, kā arī starp ES un citu pasaules daļu reģionālajām muitas savienībām, paplašinot brīvās tirdzniecības līgumu tīklojumu. Igaunija kā vienu no šīs prioritātes punktiem ir iekļāvusi Baltijai svarīgo jautājumu - izveidot stabilu un labi funkcionējošu ES elektroenerģijas tirgu.
Otrā prioritāte ir «Drošība un droša Eiropa». Igaunija sola tupināt jau sāktās iniciatīvas par ES valstu sadarbību cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, aicinot stiprināt iekšējo drošību un aizsargāt ES ārējās robežas. Meklējot risinājumus migrācijas krīzei, Igaunija sekmēs Eiropas Savienības vienotās patvēruma sistēmas reformēšanu. No ārpolitiskajiem virzieniem ir izcelta attiecību stiprināšana ar Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES un NATO partnerības attīstīšana.
Igaunijas oriģinālais pienesums ES prezidentūrā ir izteikts trešajā prioritātē «Digitālā Eiropa un brīva datu plūsma».
Ir plānots panākt progresu pārrobežu e-komercijas un e-pakalpojumu kopējā ES regulējumā, paplašinot kopējās ES brīvības ar datu pārraides brīvību.
Ceturtā prioritāte - «Iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa» - paredz nodrošināt vienādas iespējas kvalitatīvai izglītībai, nodarbinātībai, pakalpojumu pieejamībai un prasmju attīstīšanai, veicinot darbaspēka mobilitāti un personu brīvu pārvietošanos. Ilgtspējīgākas vides nodrošināšanas virziena ietvaros ir iecerēts attīstīt Parīzes klimata līgumā nosprausto kursu, par spīti tam, ka ASV, visticamāk, nepiedalīsies Parīzes klimata līgumā.
Prezentējot Igaunijas prezidentūras prioritātes ārvalstu vēstniekiem un Latvijas ārpolitikas ekspertiem, Teniss Nirks nepieminēja Lielbritānijas izstāšanos no ES. Atbildot uz publikas neizpratni, Igaunijas vēstnieks Latvijā paskaidroja: «Lielbritānijas izstāšanās no ES noteikti nav Igaunijas prezidentūras prioritāte. Mēs zinām un saprotam, ka Brexit sarunas noritēs mūsu prezidentūras laikā. Šis sarunas, visticamāk, ietekmēs arī Igaunijas prezidentūras darba kārtību, bet tā noteikti nav mūsu prioritāte. Eiropas Komisija ir izveidojusi delegāciju sarunām ar Lielbritāniju, un sarunu vedējiem ir dotas pilnvaras atrast abpusēji pieņemamu risinājumu.»
Protams, apsveicot Igauniju ar iespēju pusgadu būt par ES prezidējošo valsti, būsim reālistiski. Latvijas elites lielākie ieguvumi no ES prezidentūras bija iespēja augstākajai ierēdniecībai iztērēt teju vai simt miljonus eiro, kas tai pēc taupības režīmā pavadītajiem krīzes un pēckrīzes gadiem šķita kā trekno gadu atgriešanās.
Par Latvijas ES prezidentūras sasniegumiem pēc tam tika uzdoti tie lēmumi, kuru pieņemšana ES līmenī ilgstoši kavējās un kuri pilnīgi nejauši sakrita ar Latvijas prezidentūras laiku. Diemžēl realitāte liecina, ka mazo valstu prezidentūra nepalīdz, pat lai reklamētu attiecīgo valsti Eiropas augstākajā ierēdniecībā. To pierāda kaut vai tas, ka 4. jūlijā uz Eiropas Parlamenta debatēm Strasbūrā par Maltas prezidentūras noslēgumu ieradās tikai 30 deputātu. Tā kā Eiropas Parlamentā ir 751 deputāts un Maltas prezidentūras noslēguma debates apmeklēja 4% no deputātu kopskaita, pat Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers bija spiests atzīt, ka Eiropas lielo valstu pārstāvji ignorē un izsmej mazo ES dalībvalsts prezidentūru.
Cerēsim, ka Igaunija gūs lielākus panākumus nekā Malta, vadot savu prezidentūras termiņu.
