Berlīnē pirmdien sākās Ukrainas un Krievijas miera sarunas, kas organizētas ar Vācijas un Francijas starpniecību un kurās piedalās šo četru valstu ārlietu ministri.
Sarunas koncentrējas uz 2015.gadā Minskā noslēgtā, bet neizpildītā miera līguma īstenošanu un uz iespējamu ANO miera uzturētāju izvietošanu Ukrainas austrumos, kur kopš 2014.gada bruņotā konfliktā starp Krievijas atbalstītiem separātistiem un Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogalināti vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiekošās sarunas ir pirmās tā sauktās Normandijas grupas sarunas vairāk nekā viena gada laikā. Uz šīm sarunām Vācijas Ārlietu ministrijas villā ieradās Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns un Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Māss pirms šīm sarunām pauda cerību, ka tās dos jaunu stimulu iespējamas ANO miera uzturētāju misijas izvietošanai Ukrainas austrumos.
"Mēs uzskatām, ka tas spēs atsākt miera procesu un arī dot tam jaunu ietvaru," sacīja Māss
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ierosinājis nosūtīt ANO miera spēkus uz sadursmju rajonu starp separātistu ieņemtajiem rajoniem un Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju.
ASV un Ukraina uzskata, ka šāda ANO miera spēku dislocēšana nostiprinātu frontes līniju kā jaunu faktisko robežu starp Ukrainas kontrolēto teritoriju un separātistiem. Vašingtona un Kijeva uzskata, ka ANO miera uzturētāji jāizvieto visos separātistu kontrolētajos rajonos līdz pat Ukrainas-Krievijas robežai.
