Izvēloties, kādus tieši darbus veikt, vispirms nepieciešams energoaudits, ēkas tehniskā apsekošana un aprēķini, kas ataino gan esošo situāciju, gan parāda iespējamos ieguvumus pēc darbu veikšanas.
– Pēdējā laikā arvien biežāk izskan jēdziens pasīvā māja. Ko tas īsti nozīmē?
– Galvenais kritērijs, lai ēku varētu dēvēt par pasīvo māju, ir ļoti zems enerģijas patēriņš tās ekspluatācijas laikā – it īpaši apkurei nepieciešamās enerģijas daudzums. Salīdzinot ar tradicionālās celtniecības ietvaros būvētajām mājām, pasīvo māju apsildei nepieciešams par 75% mazāk enerģijas, bet, ja salīdzinām ar vecām ēkām, tad atšķirība ir pat 90%. Ko tas nozīmē praksē? Ir pārbaudīts, ka 20 m2 telpas apsildei ļoti aukstā ziemā pietiek ar 10 tējas sveču vai divu 100 W kvēlspuldžu radīto siltumu. Kurināmā ekvivalents tam ir 1,5 l šķidrā kurināmā vai 1,5 m3 dabasgāzes uz 1 m2 telpas gadā.
ISOVER izstrādāja un pilnveidoja multikomforta mājas jeb pasīvās mājas koncepciju, kas nodrošina iepriekšminēto kritēriju sasniegšanu dzīvē, radot ideāli komfortablus apstākļus mājas iemītniekiem, vienlaikus domājot par vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Modernai dzīvojamai apbūvei nepieciešams nodrošināt daudz vairāk nekā tikai patvērumu – tai jānodrošina augsti dzīves kvalitātes un vispārējas drošības standarti, tostarp komfortabla iekštelpu temperatūra visos gadalaikos un pirmšķirīga akustiskā izolācija gan no iekšpuses, gan no ārpuses ģenerētajiem trokšņiem. Vienādi svarīgas problēmas ir ugunsdrošība, īpašuma ilgmūžība un gaisa kvalitāte. Atbilstoši ISOVER multikomforta mājas koncepcijai būvētā ēkā visa gada griezumā ar iepriekš minēto enerģijas patēriņu tiek nodrošināta cilvēkam piemērotākā, kas ir zinātniski pierādīts, gaisa temperatūra 20 līdz 23 grādi pēc Celsija un relatīvais gaisa mitrums 30–50%.
Pasīvajā mājā ikviens iemītnieks kalpo kā siltuma
avots, tāpat arī apgaismojums, saules stari un ventilācijas sistēma, kurā tiek izmantots gaisa siltummaiņu princips.
Ikviens cilvēks izdala apmēram
80 vatus siltuma, kas sasilda telpu. Ievērojams siltuma avots ir saules stari, tāpēc, projektējot pasīvās mājas, saules pusē logi parasti ir lieli, bet ēnas pusē daudz mazāki. Protams, pastāv nosacījums, ka logiem ir vismaz trīskārša stikla pakete un to konstrukcija un izmantotie materiāli atbilst augstiem energoefektivitātes standartiem, kas nodrošina lielāku siltuma daudzuma ienākšanu telpā nekā izplūšanu.
Pirmais uzdevums ir radīt nevainojamu ēkas izolāciju un hermētiskumu visās konstrukcijas daļās, nepieļaujot termisko tiltu klātbūtni, ko nodrošina: siltumu izolējoša un hermētiska jumta, sienu un grīdu struktūra, energoefektīvi logi un inovatīva ventilācijas sistēma, kas ziemā strādā kā siltā gaisa pievadītājs, bet vasarā kā dzesētājsistēma. Kā jau minēts iepriekš, liela nozīme ir ēkas novietojumam dabā, jo ēkas energoefektivitāti ietekmē vēji, noēnojums, saules staru piekļuve.
Pagaidām pasīvās mājas būvniecības izmaksas ir vidēji par 5 līdz 8% lielākas nekā tradicionālo konstrukciju ēkām. To nosaka gan atsevišķu izmantoto materiālu un būvniecības elementu, kam piemīt visaugstākās kvalitātes un energoefektivitātes īpašības, cenas, kā arī darba izmaksas. Taču ir redzama tendence iepriekšminēto materiālu cenu samazinājumam, – ko nosaka arvien pieaugošais pieprasījums, kas dod iespēju ražotājam atpelnīt investīcijas produkta izstrādē nevis ar augstu cenu par vienu vienību, bet gan ar pārdošanas apjoma pieaugumu.
Iegūtā enerģijas ekonomija ļoti ātri kompensē būvniecības paaugstinātās izmaksas. Plašāka informācija http://www.isover.lv/files/pdf/MultiComfortHouse_E_LAT.pdf.
– Kas ir ventilējamā fasāde, un kādas ir tās priekšrocības?
– Ventilējamas fasādes būtība slēpjas gaisa šķirtskārtā, kurā veidojas vilkme – gaisa cirkulācija šķirtskārtā starp ārējo apdari un siltumizolācijas materiāla virskārtu. Vasarā ventilējamas fasādes konstrukcija neļaus karstumam iekļūt ēkā caur ārsienām. Ziemā ārējā apdare aizsargās no vēja un nokrišņiem.
No tehniskā viedokļa, ventilējamas fasādes sienām piemīt sabalansētākais, optimālais īpašību un parametru salikums: ēkā tiek radīts labvēlīgs temperatūras režīms. Termiski
izolēta gaisa plūsma neveido kondensātu, kas savukārt pasargā no mitruma uzkrāšanās un pelējuma parādīšanās telpās. Mājas siena un siltumizolācija tiek pasargāta no laika apstākļu ietekmes. Tāpat ventilējamas fasādes konstrukcija atļauj veikt papildu siltināšanu viegli un bez lieliem materiāliem ieguldījumiem.
Vienlaikus ventilējamās fasādes nodrošina teicamu skaņas izolāciju.
Šādas fasādes ir viegli montējamas gan jaunceltnēm, gan arī jau esošai būvei. Katrs atsevišķs apdares elements var būt montēts vai demontēts (flīze, kasete, loksne), neaizskarot blakus elementus.
Ventilējamas fasādes montāžas darbus var veikt cauru gadu, neatkarīgi no laika apstākļiem – arī tad, ja gaisa temperatūra ir zem nulles, jo tehnoloģijā nav slapjo procesu.
Salīdzinot ar cita veida fasādēm, ventilējamajām laiks starp remontiem ir daudz ilgāks – atkarībā no izmantotajiem materiāliem tie ir 25 līdz 50 gadi. Lielākajai daļai fasādēs izmantojamo materiālu izturība un ilgmūžība ir salīdzināma ar pašas ēkas ilgmūžību.
Ne mazāka nozīme ir arī ēkas vizuālajam noformējumam, un tieši ventilējamās fasādes paver tam plašas iespējas. Pastāv milzums variāciju materiālu, krāsu un formu izvēlē, kas nodrošina ļoti individuālu un unikālu arhitektonisko un māksliniecisko vērtību radīšanu.
Papildus siltinot ēku no ārpuses, tiek samazināta sienu termiskā deformācija, kas īpaši svarīgi pie lielu gabarītu paneļu celtniecības. Montējot ventilējamās fasādes, ēkas nesošās sienas virsmai netiek izvirzītas speciālas prasības, nav nepieciešami sienas izlīdzināšanas darbi, vēl jo vairāk – pati sistēma atļauj izlīdzināt nelīdzenumus un slēpt dažādus defektus, ko daudz sarežģītāk būtu izdarīt ar špakteļu palīdzību.
ISOVER iesaka izmantot materiālu, kurš ir speciāli ražots ventilējamām fasādēm:
ISOVER RKL FASĀDE ar siltumvadītspēju W/m*K 0,031. Tie ir pretvēja izolācijas paneļi, kuru viena puse pārklāta ar stiklšķiedru.
Plašāka informācija: http://www.isover.lv/files/pdf/vent_fas_isover.pdf un http://www.isover.lv/files/pdf/RKL31%20facade%20buklets.pdf
– Ar kādu materiālu labāk siltināt pamatus no ārpuses?
– Apmēram 20% no kopējiem siltuma zudumiem rodas, ja pagraba sienas nav pietiekami labi izolētas. Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, panāktu patīkamu mikroklimatu telpās un novērstu virsmu mitruma kondensāciju, nepieciešama pagraba ārsienu un pamatu siltināšana.
Ēkas neapsildīto un ar grunti saskarē esošo platību izolācija ir efektīva gan renovējamām ēkām, gan jaunbūvēm. Šādā veidā tiks nodrošināts komforts un ietaupīta enerģija, neveicot papildu siltumizolācijas darbus, ja nākotnē telpās tiks veiktas kādas izmaiņas un tajās iekārtota apsilde, pielāgojot tās dzīvošanai vai kā darba telpas. Ņemot vērā ēkas fiziskās uzturēšanas aspektu, izolācija ēkas apvalka ārpusē ir vislabākais risinājums, lai novērstu mitruma kondensāciju uz iekštelpas virsmām vai konstrukcijās.
Pamatu un pagrabu ārsienu siltināšanai iesakām izmantot STYROFOAM DOW, ekstrudēto putupolistirēnu (XPS). Tas ir ļoti efektīvs siltumizolācijas materiāls, kuru 1941. gadā izstrādāja DOW. Vairāk nekā 60 gadu garumā DOW piedāvā ilgstošu un ļoti efektīvu XPS siltumizolāciju, kas desmitgadēs ir pierādījusi savas labās īpašības.
STYROFOAM DOW XPS raksturo ilglaicīga augstas kvalitātes siltumizolācija; ļoti laba mehāniskā izturība un liels kalpošanas ilgums; augsta mitrumizturība; izturība pret sasalšanas – atkušanas ciklu iedarbību; nav kapilaritātes; augsta izturība pret tvaika difūziju; izturīgs pret puvi un mehānisku nolietošanos. Materiāls ir viegls un vienkārši apstrādājams; viegli griežams ar vienkāršiem instrumentiem; tīrs, bez smaržas un nekairina ādu.
Šīs materiāla īpašības ļauj to izmantot STYROFOAM DOW izstrādātajās izolācijas sistēmās, kurās izolācijas materiāls ilgu laiku ir tieši pakļauts mitrai videi: apvērsto plakano jumtu, ārējo pagraba sienu izolācijā, grīdas izolācijā zem pamatnes, kā arī ēku un inženierbūvju pretsala izolācijā. Visus STYROFOAM DOW izolācijas materiālus var izmantot arī tad, ja tās pakļautas statiskā gruntsūdens ietekmei. Ekstrudētā putupolistirola loksnes līdzās pagra ba ārsienu izolācijai nodrošina hidroizolācijas membrānas aizsardzību pret mehāniskajiem bojājumiem. Materiāla kalpošanas laiks ir 50 gadi, kas ir salīdzināms ar ēkas mūžu. Šis vienkāršais un efektīvais risinājums sniedz vairākas priekšrocības: siltuma zudumu un tādējādi arī apkures izmaksu samazināšana; hidroizolācijas membrānas aizsardzība pret mehāniskiem bojājumiem; pagraba ārsienu siltumietilpības uzlabošana; pagraba virsmu mitruma kondensācijas novēršana; ēkas apakšzemes daļu kalpošanas laika palielināšana.
