Rūpes par zālienu, gaidot rudeni

RUDENS MĒSLOJUMS HORTENZIJĀM. Visas hortenzijas ir ļoti ēdelīgas. Tās ir skābummīles, tādēļ tām vajadzīgs piemērots mēslošanas līdzeklis. Dārza hortenzijas var barot, granulēto mēslojumu uzkaisot uz zemes ap krūmiņu, bet uz saknēm pirms ziemas – uzbērt mulčas (mizu, lapu, kūdras vai meža augsnes) kārtu. /Publicitātes foto, Baltic Agro
  • RUDENS MĒSLOJUMS HORTENZIJĀM. Visas hortenzijas ir ļoti ēdelīgas. Tās ir skābummīles, tādēļ tām vajadzīgs piemērots mēslošanas līdzeklis. Dārza hortenzijas var barot, granulēto mēslojumu uzkaisot uz zemes ap krūmiņu, bet uz saknēm pirms ziemas – uzbērt mulčas (mizu, lapu, kūdras vai meža augsnes) kārtu. /Publicitātes foto, Baltic Agro
  • RUDENS MĒSLOJUMS ZĀLIENAM. Lai zāliens būtu veselīgs un krāšņs, mēslošanai, tāpat kā citiem dārza kopšanas etapiem jābūt pareizi realizētai. Zāliena mēslojumu kaisa pirms lietus vai lietus laikā. Ja spīd saule, tad vakarā, bet pēc tam zāliens noteikti jāaplaista. /Publicitātes foto, Baltic Agro
  • RUDENS MĒSLOJUMS MŪŽZAĻAJIEM AUGIEM. Mūžzaļajiem kokiem pirmās barības vielas ir nepieciešamas maijā un otra lielākā deva ir nepieciešama jūlija un augusta beigās, kad tie veido čiekurus. Jāatceras, ka visus mūžzaļos augus rudenī kārtīgi jāsalaista, lai mitruma rezerves tajos būstu iespējami lielas /Publicitātes foto, Baltic Agro
  • DĀRZA RUDENS MĒSLOJUMS. Par dārzu jādomā un jārūpējas ne tikai tad, kad tas ir augļu pilns, bet arī tad, kad raža jau novākta. Rudens darbi dārzā ir pat krietni svarīgāki nekā vasarā darāmais, jo šoruden paveiktais būs garants kvalitatīvai un brangai ražai nākamajā gadā /Publicitātes foto, Baltic Agro
1 / 4

Visu vasaru zaļais mauriņš ir priecējis acis un lutinājis mūsu pēdas kā maigs, mīksts paklājs. Gaidot rudeni, pienācis laiks labu atdarīt ar labu un zālienu palutināt.

Ja tas pa vasaru izvērties lekns un košs, šķiet – neko jau tur nevajag, ir labi tāpat. Turklāt pašlaik darba pilnas rokas, vācot ražu, un par mauriņu rūpēties nav laika. Pilsētu daudzdzīvokļu namu iemītnieki reizēm vispār uzskata, ka zāliens pagalmā ir lieks, un labprāt to pārvērstu par auto stāvvietu. Taču zaļā zona pilsētvidē mītošajiem dod lielu labumu. Pat tam, kurš ir pilnīgi vienaldzīgs pret zaļumu un svaigi pļautas zāles smaržu, der atcerēties, ko savulaik mācīja skolā – ka augi ražo skābekli un uzņem ogļskābo gāzi. Aprēķināts, ka 60–70 kvadrātmetri kārtīgi kopta zāliena saražo tādu skābekļa daudzumu, lai pietiktu vienam cilvēkam. Zāle aiztur arī putekļus un palīdz mazināt gaisa piesārņojumu, slāpēt trokšņus, kalpo par liekā ūdens novadītāju augsnē, kā arī karstā laikā atvēsina gaisu – zālienā temperatūra ir aptuveni par 10–12 grādiem zemāka nekā uz asfalta. Tāpēc mauriņš ir saudzējams un kopjams, un arī pašlaik to nevajadzētu pamest novārtā.

Kamēr aug, tikmēr pļauj

Gan augustā, gan septembrī zālienam joprojām nepieciešama sistemātiska pļaušana. Tālāk jāskatās pēc apstākļiem. Ja rudens ir silts un ilgs un zāle turpina augt, attiecīgi jāturpina arī pļaušana. Dārzkopji atceras dažus gadus, kad pļāvuši mauriņu pat decembrī. Uz ziemu nedrīkst atstāt garus zāles stiebrus, kas ieliecas zem sniega smaguma.

Regulāra pļaušana palīdz uzturēt pievilcīgu zāliena izskatu un ļauj tur piekļūt saules gaismai, lai varētu notikt fotosintēzes process. Ja zālienu pļauj bieži, tad reizēm var ļaut, lai pļaujmašīna sasmalcina arī zālē sakritušās lapas, kas noderēs par papildu mēslojumu. Ja pļaušana nav bieža un lapu ir daudz, tad gan šis ieteikums neder.

Kārtīgi jānogrābj

Dārzkopības grāmatās skaisti izskatās attēli ar zālē sakritušām krāsainām rudens lapām un āboliem. Uz brīdi par tiem var papriecāties, bet tad gan jāņem grābeklis un mauriņš rūpīgi jānogrābj, lai zālei netrūktu gaisa un tā varētu elpot, kā arī lai nerastos izsutumi un netiktu veicināta sūnu augšana. Kritušās lapas var izmantot komposta gatavošanai. Ja zāle starp pļaušanas reizēm izaugusi garāka, tad to var pļaut, sakritušās lapas iepriekš nesavācot, un pēc tam nogrābt visu zāliena teritoriju, bet iegūto sasmalcināto zāles un lapu maisījumu salikt apkārt kokiem vai krūmiem. Lai attīrītu zāli no atmirušajām augu daļām un sūnām, var veikt zāliena vertikulēšanu. Ar īpašu ierīci – vertikulieri – zālienā izgriež joslas, caur kurām augsnē ieplūst gaiss, kas veicina augu cerošanu un jaunu sakņu veidošanos. Sūnas gan netiek iznīcinātas pavisam, bet, paralēli lietojot arī pretsūnu mēslojumu, to izplatību var pietiekami ierobežot. Vertikulēšana nepieciešama vienu reizi gadā, un rudens ir viens no gadalaikiem, kad to var īstenot. Parasti gan mauriņu kopēji šo darbu labāk atliek uz pavasari, jo pēc tādas procedūras zāliens uz 1–2 nedēļām zaudē savu perfekto izskatu un rudenī ir žēl to sabojāt. Ja zālienā ir celiņi, dobju apmales vai citi objekti, kuriem zāle «lien virsū», tad ar asu lāpstu veic zāliena atduršanu – izveido ap tiem šauru, 2–5 cm dziļu grāvīti.

Mēslošana

Intensīvās augšanas periodā zāliens ir patērējis daudz barības vielu, tāpēc, sagaidot rudeni, tam ieteicams uzkaisīt minerālmēslojumu, lai bagātinātu augsni ar barības vielām un stiprinātu sakņu sistēmu, kas ir svarīga, lai zālīte varētu labi pārlaist ziemu, kad nāksies pretoties aukstumam, mitrumam un saules gaismas trūkumam. Vislabāk izvēlēties speciālo zāliena rudens mēslojumu, kurš pareizās proporcijās satur visas nepieciešamās sastāvdaļas. Tajā ir mazāk slāpekļa, kas bija nepieciešams intensīvas augšanas periodā, bet vairāk kālija, kas veicina izturību pret salu, sausumu un slimībām. Vislabāk šo mēslojumu kaisīt tad, kad gaidāms lietus vai arī lietus laikā. Ja lietus nav paredzams, minerālmēslojumu kaisa vakarā; pēc tam zālienu vajadzētu aplaistīt. Svarīgi ir minerālmēslojumu izsēt vienmērīgi, jo pretējā gadījumā zāle vietām būs tumši zaļa, bet vietām – dzeltenīga.

Par zāliena mulčēšanu rudenī dažādos avotos atrodama pretrunīga informācija. Daži eksperti iesaka to nedarīt, citi uzskata, ka plānā kārtiņā, kas nepārsniedz vienu centimetru, var zālienā iegrābt labi sadalījušos kompostu vai neitralizētu kūdru, jo īpaši tad, ja augsne ir smilšaina. Tad mulča līdz pavasarim pagūs sadalīties un augsne saņems zālienam nepieciešamās trūdvielas. Acīmredzot augsne, zāliena stāvoklis un vajadzības katram jāizvērtē individuāli.

Priekšdarbi un pielabojumi

Ja paredzēts veidot jaunu zālienu, tad ir ļoti labi, ja priekšdarbus var veikt jau rudenī – sagatavot augsni un to noblietēt, lai pagūst kārtīgi nosēsties. Tāpat ir iespējams bez liekas steigas izlemt, kāda veida zāliena sēklas izvēlēties, izvērtēt apstākļus, kādos zāliens augs un cik intensīvi tas tiks lietots. Ir iespējams atrast tādus zāliena sēklu maisījumus, kas domāti ēnainām vietām, smilšainām augsnēm, grūti pļaujamām teritorijām u.c. Izvēle atkarīga arī no tā, vai mauriņā vienkārši pastaigāsies daži cilvēki vai arī tur notiks aktīva sportošana.

Ja zāliens vietām ir izdedzis vai kā citādi iznīcis, rudenī var apsēt tukšās vietas. Sēkliņas jācenšas iekaisīt vienmērīgi, tāpēc to vislabāk darīt tad, kad nav vēja. Tās jāiestrādā aptuveni viena centimetra dziļumā un pēc tam augsne jānoblietē. Ja zeme ir sausa, vajadzētu apsēto vietu aplaistīt.

Pašlaik var nodarboties arī ar kurmju un skudru apkarošanu, izmantojot šim nolūkam specializētajos veikalos nopērkamos preparātus vai tautas metodes. Daudzos dārzos šī cīņa gan ir nebeidzama.

Miera periods

Lai sagatavotu mauriņu ziemas guļai, no tā ne vien nogrābj visas sakritušās lapas, zarus un ābolus, bet arī laikus aizvāc dārza mēbeles, puķu podus un vāzes, grilēšanas piederumus, piepūšamo baseinu, šūpoles un citas lietas. Pamešana laukā līdz pavasarim tām nenāks par labu, bet apakšā veidosies izkaltušas zāles laukumi. Ziemā pret zālienu jāizturas ļoti saudzīgi, ieteicams pa to pēc iespējas nestaigāt.

Reklāmraksti Vairāk >

Kaut kas traks!