Double Coffee svin 15 veiksmes gadus

Publicitātes foto
  • Publicitātes foto
1 / 1

Rīgā, Brīvības ielas un Stabu ielas stūrī, 2002. gadā atvērās kafejnīca Double Coffee, kas jau ar pirmo dienu vilināja rīdziniekus un pilsētas viesus. Šobrīd Rīgā ir 11 Double Coffee restorāni un vairāki starptautiskie uzņēmumi strādā uz franšīzes pamata ārpus Latvijas. Taču šī, pirmā kafejnīca ir īpaša, un Double Coffee valdes loceklis Andrejs Ņilovs tieši šo vietu izvēlējās sarunai ar Neatkarīgo. Malkojot kapučīno (mana izvēle) un kafiju amerikāņu gaumē (Andreja izvēle), Andrejs Ņilovs atklāj uzņēmuma veiksmes stāstu.

- Rīdzinieki un pilsētas viesi Double Coffee zina kā patīkamu vietu, kur tikties, iemalkot aromātisku kafiju un garšīgi paēst. Taču šai redzamajai daļai noteikti ir otra, biznesa puse, ko zināt tikai jūs. Kā radās ideja par šādas kafejnīcas izveidi, kas izvērtās veiksmīgi gan uzņēmumam, gan arī mums - kafijas un gardu ēdienu cienītājiem?

- 2002. gadā strādāju finanšu sfērā un par sabiedriskās ēdināšanas biznesu zināju tikpat daudz, cik parasts kafejnīcu apmeklētājs. Uz manu toreizējo darbavietu - banku - bija atnākuši divi ar kafejnīcas izveides ideju pārņemti entuziasti, kuriem bija nepieciešams kredīts šī biznesa uzsākšanai. Banka, apsverot riskus, aizdevumu atteica. Taču es, iepazinies ar situāciju uz vietas, saskatīju šī biznesa attīstības potenciālu. Toreiz šeit, topošās kafejnīcas telpās Brīvības un Stabu ielas stūrī, jau bija sākušies remontdarbi, un redzētais mani uzrunāja. Tā kopā ar savu draugu kļuvām par investoriem un 26. septembrī atvērām kafejnīcu apmeklētājiem.

- Arī es atceros to brīdi. Double Coffee ienākšana Rīgā ienesa jaunas vēsmas kafijas baudīšanas kultūrā, un, ja nemaldos, tad daudzi domāja, ka Double Coffee ir ārvalstu uzņēmums.

- Tāds viedoklis tiešām valdīja, un daudzi uzskatīja, ka šī Rīgā atvērtā kafejnīca ir no kāda ārvalstu uzņēmuma pārņemta franšīze. Taču īstenībā tas bija un ir Latvijas uzņēmums un vietējs zīmols. Nosaukumu apzināti izvēlējāmies tādu, lai tas būtu saprotams arī viesiem no ārvalstīm, jo ticējām, ka Rīgu apmeklēs arvien vairāk tūristu.

Otrs no iemesliem, kāpēc mūs asociēja ar Rietumu kultūru, bija tas, ka tobrīd sabiedriskās ēdināšanas segmentā nebija kafejnīcu, kas piedāvātu ko līdzīgu. Man gan ir jāsaka, ka Rīgā kafijas baudīšanas kultūra vienmēr ir bijusi ļoti augstā līmenī, un mēs ar savu konceptu ne tikai neļāvām nolaist latiņu zemāk, bet pat pacēlām to vēl augstāk. Pie mums kafiju gatavo barista, tas ir, kafijas gatavošanā speciāli apmācīts cilvēks. Vieni no pirmajiem Rīgā sākām piedāvāt arī iepriekš lielākoties tikai ārzemēs redzētus kafijas veidus, piemēram, Latte kafiju, Cappuccino. Atšķirībā no citām kafejnīcām vai espreso bāriem ar klientiem sākām komunicēt nevis pāri bāra letei, bet ar viesmīļa starpniecību, ļaujot viesiem justies gaidītiem un izbaudīt apkalpošanu, lai mirkli atvilktu elpu ikdienas steigā. Šobrīd esam izauguši no espresso-cappuccino bāra līdz pilsētas restorānam ar izcilu ēdienkarti un jau paši varam pārdot franšīzes tiesības. Par to ir liela interese citās valstīs.

- Kā jums tas izdodas, jo konkurence kafejnīcu segmentā šobrīd ir liela?

- Jā, tā ir tiesa. Konkurentu šobrīd ir daudz. Lai gan jau no paša sākuma attīstījāmies strauji, mums radās arvien vairāk sekotāju. Sākumā atvērām vēl trīs kafejnīcas, tad piesaistījām vēl vienu investoru un turpinājām attīstību. Kopumā šo 15 gadu laikā esam investējuši vairāk nekā 12 miljonus eiro Double Coffee tīkla attīstībā.

Taču, kā jau minēju, konkurence šobrīd ir liela, vide ir mainījusies. Taču arī mēs maināmies. 2006. gadā, kad mums jau bija 21 kafejnīca un konkurence sāka uzņemt apgriezienus, domājām, kādā virzienā attīstīties, proti, vai paliksim kafejnīcu nišā vai dosimies tālāk. Izlēmām par labu progresam, kļūstot par pilsētas restorānu tīklu, kurā var nobaudīt ne tikai izsmalcinātu kafiju, dzērienus, bet arī īpašus ēdienus. Redzam, ka lēmums bija pareizs, jo šobrīd aptuveni pusi no ienākumiem dod tieši ēdināšana. Šis koncepts, mūsu kafejnīcas augstie standarti un atmosfēra izrādījās tik veiksmīga, ka vairāki kafejnīcu tīkli pat mēģina mūs kopēt. Atdarinājums ir tik precīzs, ka daudzi pat domā, ka tā ir mūsu tīkla kafejnīca. Tas gan nenotiek Latvijā, bet citās valstīs.

- Ko jūs darāt situācijā, kad to konstatējat?

- Īstenībā neko. No vienas puses, protams, nepriecājamies par mūsu zīmola vai koncepta kopēšanu, jo mēs no tā neko neiegūstam, bet, no otras puses - tas ir kārtējais apliecinājums, ka mūsu biznesa stratēģija ir pareiza, ja jau to cenšas kopēt. Zināmā mērā tā ir arī reklāma.

- Ja vien, protams, šāda kreisā kafejnīca nesabojā priekšstatu par Double Coffee. Vai jūsu biznesā ir bijušas arī neveiksmes?

- Neveiksmju šādā izpratnē nav bijis. Arī skandālu ne. Taču tas nenozīmē, ka viss vienmēr ir noritējis gludi. Tāpat kā citus uzņēmumus, arī mūs skāra krīze ar visām no tā izrietošajām sekām. Krīzi pārdzīvojām, pārskatot izdevumu pozīcijas un biznesa vadības modeli. Tagad gan jāatzīst, ka krīze mums iemācīja daudzas lietas, lika efektivizēt darbību un modernizēties. Turklāt tieši krīze piespieda arī mani personiski iesaistīties uzņēmuma vadībā, jo, lai gan biju akcionārs, ikdienā ar šo biznesu nenodarbojos.

Vēl pirms krīzes atvērām arī kafejnīcas Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā. Taču krīze ienesa korekcijas arī šajā biznesā. Ekonomikai ejot augšup, arī attīstība notiek salīdzinoši vienkārši, savukārt ekonomikas lejupejas fāzē, kā tas ir krīzē, biznesa vadīšanai ir jāveltī ļoti liela uzmanība, jārīkojas nekavējoties. Ja Latvijā uz vietas varējām ātri reaģēt un efektīvi vadīt procesus, tad to izdarīt attālināti bija daudz sarežģītāk. Šo iemeslu un arī vairāku vietējo apstākļu dēļ izlēmām šo biznesa daļu slēgt. Arī šis lēmums ir bijis pareizs, jo tas mums pavēra iespēju sākt pārdot franšīzi, kas šajā sektorā strādā efektīvāk. Pateicoties mūsu pieredzei krīzes laikā, jaunajiem sadarbības partneriem varam droši apgalvot, ka mūsu koncepts strādā gan ekonomikas augšupejā, gan lejupslīdē. Šobrīd mums ir 10 franšīzes un tikai viena no tām ir Latvijā. Double Coffee kā franšīzes uzņēmums darbojas Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tas ir kļuvis par mūsu eksporta produktu.

Arī paši nemitīgi attīstāmies. Nākamā gada sākumā vērsim durvis jaunam Double Coffee restorānam Galerijā Centrs. Ceram, ka pēc Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves arī šajā pilsētai svarīgajā vietā rīdziniekiem un pilsētas viesiem varēsim piedāvāt izcilu kafiju un izsmalcinātus ēdienus.

- Kas ir galvenais priekšnoteikums, lai Double Coffee koncepts strādātu?

- Tie ir vairāki, proti, pietiekami liela pilsēta, stratēģiski pareizi izvēlēta vieta un labs personāls. Strādājot pēc mūsu koncepta un ievērojot šos priekšnoteikumus, franšīzes uzņēmumam nav jābaidās pat no krīzes. Kad Krievijā 2014. gadā bija krīze, sadarbības partneri bija tuvu izmisumam, jo raizējās par uzņēmuma nākotnes perspektīvām. Tā kā mēs šādu situāciju jau bijām piedzīvojuši 2008. gadā, rīcības recepte mums jau bija gatava un varējām ar to dalīties ar franšīzes turētājiem, kad bija tāda vajadzība.

-To nosacīti var nosaukt par krīzes recepti, bet kāda ir Double Coffee veiksmes recepte?

- Esam nemitīgā attīstībā. Pasaule mainās, un mēs līdz ar to vai pat pussolīti priekšā. Mēs cenšamies visiem piedāvāt pasaules hitus, paši radām jaunas receptes, kā arī izceļam gaismā ēdienus un dzērienus, kas bijuši populāri senāk un ir nepelnīti aizmirsti. Es nebaidos teikt, ka arī kafija pie mums ir garšīgākā. Šķiet, esam vienīgā kafejnīca Rīgā, kurā ir divas atsevišķas kafijas dzirnaviņas un aparāti - vieni espresso, cappuccino un citiem kafijas veidiem, bet otri - speciāli kafijai amerikāņu gaumē.

Pirms trim gadiem atvērām arī savu cehu, kurā tiek gatavotas sagataves mūsu tīkla restorāniem. Tas ļauj ietaupīt līdzekļus, gan veicot iepirkumu, gan arī organizējot darbu. Tas nodrošina ļoti augstus standartus, turklāt tas atvieglo restorāna pavāru ikdienu.

Maināmies arī ārēji, pakāpeniski atjaunojot restorānus, tā ienesot jaunus vaibstus Rīgas sejā. Taču vissvarīgākais, protams, ir apkalpošanas kultūra un atmosfēra, ko spējam nodrošināt, komplektā ar augstas kvalitātes kafiju, izsmalcinātiem ēdieniem un lieliskiem desertiem.

Fakti

  • Pirmā Double Coffee kafejnīca atvērās 2002. gada 26. septembrī
  • Šobrīd Rīgā ir 11 Double Coffee kafejnīcas
  • Ikdienā tajās iegriežas no 1800 līdz 2800 apmeklētājiem atkarībā no sezonas
  • Uzņēmumā strādā no 200 līdz 250 darbiniekiem atkarībā no sezonas
  • Ik mēnesi uzņēmums nodokļos samaksā aptuveni 70 000 eiro
  • Uzņēmumam ir 10 franšīzes, 9 no tām ārpus Latvijas

KAFIJAS RESTORĀNS. Double Coffee valdes loceklis Andrejs Ņilovs Double Coffee restorānus raksturo kā augstas apkalpošanas kultūras vietu, kur nesteidzīgā atmosfērā un modernā interjerā baudīt izsmalcinātus ēdienus, lieliskus desertus un, protams, kvalitātatīvu kafiju

Komentāri [0]

 

Reklāmraksti Vairāk >

Kaut kas traks!