3.00 pēc Latvijas laika sāksies spēle starp Sanantonio "Spurs", kuru pārstāv latvietis Dāvis Bertāns , un Klīvledas "Cavaliers". Abas komandas ir ne tikai citās konferencē, bet arī dažādās vietās tabulā. "Spurs" Rietumu konferencē atrodas ceturtajā vietā, turpretī Ohaio štata komanda austrumos sēž trešajā vietā.
Dāvis Bertāns savu vērtību pēdējā laikā ir pacēlis. Katru mēnesi viņa punkti aug. Novembrī viņš vidēji spēlē guva 2,1 punktu, taču janvārī viņš spējis uzlēkt līdz 10,4 punktiem, kas ļauj viņam katru spēli celt savas akcijas “Spurs” trenera acīs. Tas savukārt pārvēršās vairāk minūtēs, kas ir īpatnēji, jo gandrīz savu agrāko formu ir atguvis Sanantonio vienības vieglais uzbrucējs Kavaji Leonards, kurš ir Dāvja viens no tiešajiem konkurentiem.
Bertāns ir izteikt snaiperis. Šāda tipa spēlētāji ir NBA jaunā laikmeta izveidotais produkts. Katrā komandā ir viens vai divi basketbolisti, kuriem darāmo darbu sarakstā pašā augšgalā ar treknu līniju ir apvilkts: trīspunktnieku mešana. Bertāns ir teicams piemērs un prototips šādai pozīcijai. Rūjienietim no visiem izdarītajiem metieniem vairāk nekā 50 procenti ir trīspunktu metieni. Šie strēlnieki iedalās divās apakšsugās: “ķer un met” un “spot-up”. Davis pieder pie otrās šķirnes. Tie, kuri stāv vienā vietā, kur treneris ir licis un viņi gaida, kad izspēle nonāks līdz viņiem.
Augot spēles laikam - aug arī trīspunktu procents. Janvārī viņš cauri pretinieku groziem izmet 40 procentus no visiem izmestajiem perimetra metieniem. Tas ir augsts un uzteicams procents. Tas pierāda Bertāna stipro raksturu un mentalitāti - viņš spēj izmantot savas iespējas, kad tās viņam tiek dotas.
Vienīgais Bertāna ahileja papēdis ir aizsardzība. Tāpat kā Porziņģis arī Dāvis ir labs metienu bloķētājs, bet perimetrā un caurgājienos viņš vairumā gadījuma nespēj noturēt fiziski spēcīgāko un ātrāko pretspēlētāju.
Katrā konferencē ir kāda komanda, par kuru neviens nerunā, bet viņa klusām virzās tuvāk savam mērķim un, kad viņa to ir dabūjusi, visi brīnās un rauc pieri: “No kurienes viņi uzradās?” Šāda komanda Rietumu konferencē ir Sanantonio “Spurs”, kurai bez Kavaji Leonarda nav vairāk spilgtu uzvardu, bet tai ir komanda un izcils spēles zīmējums. NBA ir tāds pieņēmums, ka jebkurš “Spurs” komandā spēj uzplaukt. Tas ir pateicoties jau iepriekš minētajām rafinētajām un pārdomātajām taktikām, kuras ir izveidojis Teksas komandas ilggadējais treneris Gregs Popovičš. Viņš ir šī gadsimta labākais treneris. Tikai daži ir cienīgi būt ar viņu vienā diskusijā. Viņš ir zināms ar savu spēju atrast pērli pat visdziļākajā okeānā.
Viena no šīm pērlēm ir Petijs Milzs, kurš ir izcils rezerves saspēles vadītājs. Viņa arsenālā ir ātrums, laba laukuma pārredzēšana un izcilas snaipera dotības, kuras ir izgaismojušās tieši “Spurs” komandā. Otrs šāds atradums ir Denijs Grīns. Viņš tāpat kā Bertāns ir izcils snaiperis. Kur vēl labāk būt snaiperim kā Grega Popoviča paspārnē. Šeit par bumbas saņemšanu nav jāuztraucas - tikai jāgaida un jātver iespējas. To Grīns ir spējis darīt perfekti.
Klīvlenas vienība pēdējā nogrieznī ir bijusi visapspriestākā līgā. Tās sastāvs ir piesātināts ar vairākiem skaļiem uzvārdiem, tāču uz laukuma dēļiem spēle nevedas. Viens iemesls ir vecums. Daudzi kā otru iemeslu min nevēlēšanos koncentrēties un izlikt sevi laukumā uz visiem 100 procentiem. Cēlonis ir meklējams pirmajā punktā: vecums. Klīvlenda zin, ka sezona nebeidzas ar 82 spēlēm, tādēļ šobrīd spēlē ar apātijas pazīmēm pret regulāro sezonu. Nav tā, ka šī premisa ir izvilkta no zila gaisa, jo šāda prakse “Cavaliers” ir vērojama vairākus gadus. Sezonas laikā daudzi bļauj, ka šī komanda pleijofos netiks tālāk par pirmo kārtu, taču, pienāktot izslēgšanas spēlēm, visi rauc pires, jo Klīvlenda kā tanks iet cauri pleijofiem demolējot jebkuru, kurš nāk pretī. Var jau būt, ka šis ir citādāks gads, un cik slikti viņi spēlē šobrīd, tik bezcerīgi “Cavaliers” izskatīsies arī pēc regulārās sezonas.
Šīm bažām ir iemesls, jo šajā sezonā ir gandrīz pilnīgi cits kodols. Nevienam nav šaubu, ka komandas līme un līderis ir Lebrons Džeimss, taču komandā starpsezonā ieradās mazais cinītis Aizeja Tomass, kurš nav par centimetru garāks par vidējo latvieti. Viņa augums ir 178 centimetri, bet viņa ambīcijas stiepjas pāri trijiem metriem. Tomass ir klasiskais jaunā laikmeta saspēles vadītājs, kura mērķis nav izdāļāt piespēles saviem komandas biedriem, bet ar klapēm uz acīm tiekties uz grozu. Pamatā tā nav problēma, jo Lebrona bijušais partneris Kairijs Irvings bija ļoti līdzīga stila spēlētājs. Tomēr Irvings zināja savu lomu un apzinājās, ka viņš kastu sistēmā ir zem Lebrona Džeimsa. Turpretī Tomass to negrib saprast un tādā veidā izjauc visu “Cavaliers” sistēmu. Jau tagad ir droši apgalvot, ka šis duo - Lebrons ar Tomasu - neder kopā.
Šā dueļa iznākums ir grūti prognozējams, kas ir nodrošinājums interesantai un saspringtai spēlei. Ja “Cavaliers” spēs aizsardzība kaut cik kvalitatīvi nospēlēt, tad mūs gaida interiģējoša cīņa. “Spurs” nekas nav jāeksperimentē - tās sistēma strādā. Vairāk jāsliecas uz Sanatonio uzvaru, jo Klīvlendas komandā nav atrodami spēlētāji, kuri zem groza varētu apturēt spēka uzbrucēju Lemarkusu Aldridžu.
Kārlis Liepiņš, speciāli nra.lv
