Latvijas olimpiskās komandas sniegums Dienvidkorejā, Phjončhanā, kopumā bija labs, taču rezultāti nebija labāki kā iepriekšējā olimpiādē – balvu kontā tikai viena bronzas medaļa bobslejā. Latvijas Olimpiskās komitejas un vienības vadība un treneri kā iemeslu tam min gan traumas, kas piemeklējušas vairākus sportistus, gan tehniskas, gan pašu sportistu kļūdas, kā arī veiksmes trūkumu.
Saeimas Sporta apakškomitejas sēdē Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, analizējot komandas sniegumu, bija pielaidīgāks nekā treneri un deputāti, kas neslēpa neapmierinātību ar rezultātiem. Komandas starts kopumā vērtējams kā labs, bet «ar mainīgām sekmēm», uzskata Ž. Tikmers, norādot, ka «tās bija sarežģītas spēles, jo vietu un medaļas izšķīra sekundes simtdaļas». Tiesa, no 34 mūsu sportistiem tikai 22 izpildījuši izvirzītos uzdevumus. Kopvērtējumā tas ļāvis Latvijai ierindoties 28. vietā, atstājot kaimiņus lietuviešus un igauņus tālu aiz mums, atzina LOK pārstāvis.
Arī LOK prezidents Aldons Vrubļevskis startus raksturoja kā labus. Tādi tie bijuši, arī pateicoties tam atbalstam, ko valsts sniegusi tehniskajai programmai (ap pusmiljonu eiro): tas ļāvis būtiski uzlabot sporta aprīkojumu. Viņš pieļāva, ka tas būs labs pamats tālākai šo sporta veidu attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai.
Skeletonistu treneris Dainis Dukurs bija skarbs: rezultātus par izgāšanos nevarot nosaukt, taču apmierināti ar tiem neesot. Tehnikas uzlabošanā ieguldīts daudz, kas, ja Martinam un Tomasam Dukuriem nenoderēs, tad tiem, kas nāks pēc viņiem, - gan. Pievīlušas dažas tehniskas un tehnoloģiskas lietas (arī neparedzētais ledus klājums, kas bijis kā stikls, un tāds iegūts, pievienojot ūdenim īpašas ķimikālijas), kā arī pašu sportistu kļūdas, un galu galā - arī veiksme nebija latviešu pusē, jo atdeve bijusi simtprocentīga. D. Dukurs arī uzsvēra, ka, atbraucot mājās, veikuši uzlabojumus un drīzumā tikšot izmēģināts Siguldas trasē tāds ledus klājums, kāds bija Phjončhanā (grams pievienojamās ķimikālijas maksā 200 eiro). Lai gan jau tagad ir laba sadarbība ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem, to plānots veidot vēl ciešāku - turklāt vairāk «diktējot» pašu sportistu vajadzības un vēlmes. Treneris arī atzina, ka varbūt neveiksmes, ko gan viņš, gan sportisti ļoti pārdzīvojuši, tieši nāks par labu un vēl vairāk mobilizēs komandu.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis šķendējās par starptautiskās federācijas bezzobaino politiku, kas vieniem atļauj tehniskus uzlabojumus, bet citiem (tostarp Latvijai) ne. Arī viņš kā iemeslus ne tik labajiem startiem minēja traumas un trases sarežģītumu.
Deputāts Artis Rasmanis bija skarbāks, uzsverot, ka no olimpiskās komandas cerējuši ko vairāk. Lai gan tehniskajā aprīkojumā ieguldīta liela nauda, rezultāti nav labāki kā iepriekšējā olimpiādē. Ja tehniskā programma tiks īstenota arī turpmāk, tad ir svarīgi saprast, kā tā tiks realizēta. Tāpat viņš pauda bažas par pēctecību gan skeletona, gan citos ziemas sporta veidos. D. Dukurs atzina, ka tas ir tiešām vājais punkts, jo grūti atrast talantus, jo bērnu un jauniešu intereses šobrīd «ir citādi pagriezušās». Diemžēl šajos sporta veidos nevar sākt trenēt no sākumskolas gadiem, un nav arī tik daudz naudas, lai tā eksperimentētu.
