\\Sports
100 fakti par Pasaules kausu futbolā (1-50)
 
©scanpix.ee

Jau ceturtdien Krievijā sāksies pasaules kausa izcīņas futbolā finālturnīrs. Kamēr komandas gatavojas pirmajiem mačiem, ir vērts atcerēties agrākos čempionātus, atcerēties rekordistus un uzzināt interesantus faktus par gaidāmo turnīru un tajā spēlējošajām komandām.

1. Šis būs 21. FIFA pasaules kauss 88 gadu laikā. Pirmais turnīrs notika 1930. gadā Urugvajā un pirmo reizi to rīko Krievija.

2. Šā gada formāts, kad finālturnīrā spēlē 32 komandas, pastāv kopš 1998. gada. Arī nākamajā čempionātā būs līdzīgi, taču 2026. gadā komandu skaits palielināsies līdz 48.

3. Turnīrs tiks aizvadīts 11 pilsētu 12 stadionos. Maskava ir vienīgā pilsēta, kurā tiks spēlēts divos stadionos - Lužņiku arēnā un “Spartak” stadionā.

scanpix.ee

4. Čempionāta atklāšanās spēļu vēsturē piedalīsies komandas ar viszemāko vietu FIFA rangā. Saūdu Arābija rangā ieņem 67. vietu, bet Krievija - 70. vietu.

5. Par pasaules čempioniem vienpadsmit reizes kļuvusi kāda no Eiropas valstīm, deviņas - kāda no Dienvidamerikas valstīm.

6. Brazīlija ir vienīgā izlase, kura piedalījusies visos finālturnīros un Brazīlija ir vienīgā, kura par čempioni kļuvusi piecas reizes.

7. Līdz šim bijušas tikai četras komandas, kuras viena turnīra ietvaros uzvarējušas visās spēlēs. 1930. gadā Urugvaja (4/4), 1938. gadā Itālija (4/4), 1970. gadā Brazīlija (6/6) un 2002. gadā vēlreiz Brazīlija (7/7).

8. 2010. un 2014. gada čempionātos iepriekšējo gadu uzvarētājas Spānija un Itāliju dalību turnīrā beidza jau pēc pirmā posma.

9. Tikai trim izlasēm izdevies vienu pēc otra uzvarēt Eiropas un Pasaules čempionātus. Vācija par Eiropas čempioni kļuva 1972. gadā, bet pēc diviem gadiem arī par Pasaules čempioni. Francija to pašu izdarīja 1998. gadā (Pasaules čempione) un 2000. gadā (Eiropas), bet Spānija 2008. gadā bija spēcīgākā Eiropā un pēc diviem gadiem arī pasaulē. Portugāle, kura Eiropas čempionātā uzvarēja 2016. gadā var kļūt par ceturto izlasi ar šādu bilanci.

10. Pirmo reizi kopš 1958. gada finālturnīrā nespēlēs Itālija. Itālija ir vienīgā no astoņām pasaules čempionēm, kura nebūs Krievijā.

11. Finālturnīru vēsturē Anglijas izlasei ir visvairāk bezvārtu neizšķirtu (0:0) - 11 (62 spēlēs).

12. Brazīlijas izlasei ir ne tikai visvairāk čempionu titulu, bet arī visvairāk nopelnīto sarkano kartīšu - 11. Argentīnai ir 10, Urugvajai 9.

scanpix.ee

13. Peru iepriekšējo reizi finālturnīrā spēlēja 1982. gadā un kopš tā laika pagājuši 36 gadi. Nevienai citai izlasei nav bijusi tik ilga atgriešanās finālturnīros.

14. Visvairāk vārtu gūti 1998. un 2014. gada čempionātos - pa 171. Kopš finālturnīrā ir 64 spēles, viszemākā rezultativitāte bijusi 2010. gadā, kad gūti tikai 145 vārti.

15. Vācijas izlase trīs reizes bijusi finālturnīra rezultatīvākā komanda. 2006. gadā gūti 14 vārti, 2010. gadā - 16, bet 2014. gadā jau 18.

16. Vienas spēles rezultativitātes rekords fiksēts 1954. gada 26. jūnijā, kad Austrija ar 7:5 pārspēja Šveici.

17. Francijas izlases spēlētājam Žustam Fontēnam pieder vārtu gūšanas rekords viena čempionāta ietvaros. Viņš 1958. gada turnīrā guva 13 vārtus. Savukārt krievs Oļegs Saļenko 1994. gada 28. jūnijā spēlē pret Kamerūnu guva piecus vārtus.

scanpix.ee

18. No šogad Krievijā spēlējošajiem visvairāk vārtu guvumu finālturnīros ir Vācijas izlases uzbrucējam Tomasam Milleram, kurš pēdējos divos čempionātos katrā guvis pa pieciem vārtiem. Savukārt vēl vienam Vācijas izlases spēlētājam Miroslavam Klozem pieder gūto vārtu rekords čempionātu vēsturē - 16.

19. Starp šā gada čempionāta spēlētājiem Tomasam Milleram ir vēl viens labākais rādītājs - visvairāk rezultatīvo piespēļu (6). Kopš tiek apkopota šāda statistika (kopš 1966. gada) vairāk piespēļu ir tikai Maradonam (8), Gžegožam Ļato un Pjēram Litbarski (abiem pa 7).

20. Gerds Millers ir pēdējais, kuram vienā finālturnīrā izdevies gūt 10 vārtus un tas notika 1970. gadā. Kopš tā laika labākais rādītājs ir Krištianu Ronaldo, kurš 2002. gadā guva astoņus vārtus.

scanpix.ee

21. Miroslavs Kloze, Pelē un Uve Zēlers ir vienīgie, kuri kaut vienus vārtus guvuši četros finālturnīros. Šogad viņiem var pievienoties Tims Kehils, Rafaels Markess, Krištiano Ronaldo un Davids Villa.

22. Meksikānis Antonio Karbahals un vācietis Lotārs Mateuss ir vienīgie, kuri spēlējuši piecos pasaules čempionātos. Šogad viņiem var pievienoties Rafaels Markess.

23. Līdz šim par pasaules čempionēm kļuvušas tās izlases, kuru galvenie treneri bijuši attiecīgās valsts pilsoņi.

24. Urugvajas izlases galvenajam trenerim Oskaram Vašingtonam Tabaresam šis ir jau ceturtais pasaules kauss un tas ir vairāk kā jebkuram viņa kolēģim. Viņa bilance - sešas uzvaras, trīs neizšķirti un seši zaudējumi.

25. Helmutam Šonam pieder kāds cits rekords - viņš kā galvenais treneris aizvadījis visvairāk maču finālturnīros (25) un visus kopā ar Vācijas izlasi.

26. Vācijas izlase ir vienīgā no Eiropas, kura sava reģiona kvalifikācijas turnīrā uzvarēja visās spēlēs un ar vislabāko vārtu bilanci (+39).

27. Spānijas un Anglijas izlases kvalifikācijas turnīra Eiropas zonā zaudēja vismazāk vārtu (pa 3) un abas bija starp tām četrām komandām, kuras kvalifikācijā nezaudēja nevienā spēlē (vēl Vācija un Beļģija).

28. Beļģijas izlases galvenajam trenerim Roberto Martinesam šis būs pirmais finālturnīrs. Viņš ir pirmais ārzemju treneris Beļģijas izlasē lielajos turnīros kopš 1954. gada, kad izlasi vadīja šveicietis Dags Livingstons.

29. Polijas izlase zaudējusi sešās no pēdējām astoņām spēlēm un nevienā no zaudētajām spēlēm neguva vārtus un visās astoņās spēlēs zaudēja vismaz vienus vārtus. Pēdējā reizi vārti neskarti bijuši 1986. gadā.

30. Krištiano Ronaldo bija kvalifikācijas turnīra rezultatīvākais spēlētājs. Viņš pats guva 15 vārtus un vēl trīs reizes rezultatīvi piespēlēja.

scanpix.ee

31. Horvātija pēdējos trīs čempionātos zaudējusi pirmajās spēlēs un divās no tām piekāpusies Brazīlijai (2006. un 2014.gadā).

32. Dānijas izlase pasaules čempionātos guvusi 27 vārtus un visi gūti spēlētājam atrodoties ārpus vārtsarga laukuma.

33. Islande ir valsts ar vismazāko iedzīvotāju skaitu, kura iekļuvusi finālturnīrā. Islandē dzīvo aptuveni 334 000 iedzīvotāju.

34. Urugvajas izlases spēlētājs Edisons Kavani gūstot 10 vārtus kļuva par Dienvidamerikas zonas kvalifikācijas turnīra rezultatīvāko spēlētāju.

35. Kolumbietis Džeimss Rodrigess kļuva par savas valsts izlases rezultatīvāko spēlētāju 2014. gada čempionātā un šā čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Viņš piedalījies astoņas no desmit pēdējām spēlēm un tajās guvis sešus vārtus un izdarījis divas piespēles.

36. Peru izlase pasaules čempionātos guvusi 19 vārtus un 10 no tiem guvis Teofilo Kubiljass (63%).

37. Neskaitot pēcspēles 11m sitienus, Kostarika bija viena no trim 2014. gada turnīra komandām, kura nepiedzīvoja zaudējumus pamatlaikā un papildlaikā (vēl Vācija un Nīderlande).

38. Slovākijas izlase 2010. gadā debitēja pasaules čempionātā un pagaidām ir pēdējā izlase, kura kā debitante pārvarēja grupas turnīru.

39. Nigērijas izlasei šis būs sestais finālturnīrs un tas ir vairāk kā jebkurai Āfrikas valstij.

40. Tunisijas izlase savā pirmajā čempionāta spēlē ar 3:1 pārspēja Meksiku (1978. gada 2. jūnijs), taču nākamajās 11 spēlēs uzvaras vairs netika izcīnītas (četri neizšķirti un septiņi zaudējumi).

41. Garākā neuzvarēto spēļu sērija pieder Bulgārijai, kura laikā no 1962. līdz 1994. gadam nespēja tikt pie uzvaras 17 spēlēs pēc kārtas.

42. Ēģiptes izlases uzbrucējs Mohameds Salahs Āfrikas zonas kvalifikācijas trešajā kārtā kļuva par savas izlases rezultatīvāko spēlētāju. Viņš guva piecus no astoņiem Ēģiptes gūtajiem vārtiem.

scanpix.ee

43. Maroka ir vienīgā no Āfrikas zonas kvalifikācijas trešās kārtas komandām, kura sešās spēlēs nezaudēja nevienus vārtus.

44. Korejas izlase no finālturnīros gūtajiem 13 vārtiem 12 guvusi otrajā puslaikā.

45. Austrālijas izlases spēlētājs Tims Kehils guvis 5 no 11 izlases vārtiem finālturnīros. Viņš ir viens no deviņiem spēlētājiem, kurš ar vārtu guvumiem izcēlies pēdējos trīs čempionātos.

46. Irānas izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs divos turnīros pēc kārtas, taču vēl ne reizi tā nav izkļuvusi no grupas. Līdzšinējās 12 spēlēs fiksēti trīs neizšķirti, astoņi zaudējumi, bet vienīgā uzvara izcīnīta 1998. gadā, kad ar 2:1 pārspēta ASV.

47. Kopš Saūdu Arābija ieguva tiesības spēlēt 2018. gada finālturnīrā, tā paspējusi atbrīvot jau divus galvenos trenerus - Bertu van Marvijku un Edgardo Bauzu.

48. Krievijas izlases galvenais treneris Staņislavs Čerčesovs piedalījās 1994. gada čempionāta spēlē, kurā ar 6:1 tika pārspēta Kamerūna un kurā Saļenko guva piecus vārtus.

49. Kopš Anglijas izlase 1966. gadā kļuva par čempioni, nākamajos gados labākais rezultāts ir 1990. gada pusfināls, bet pēdējos piecos turnīros tikai vienā (2006) grupas turnīrā izcīnīja pirmo vietu.

50. Spānijas izlase pēdējos 14 pasaules čempionāta mačus aizvadījusi bez neizšķirtiem - 10 uzvaras un četri zaudējumi.

scanpix.ee