“Tas, ka martā Latvijas futbola izlase nonāca vēsturiski zemākajā punktā un zaudēja Gibraltāram, nav nekāds brīnums, tās ir sekas ilggadējai Latvijas Futbola federācijas [LFF] bezdarbībai,” pārliecināts sporta kluba Cēsis vadītājs Krišjānis Kļaviņš
Par vienu no fundamentālajām Latvijas futbola problēmām K. Kļaviņš sauc to, ka gluži vienkārši nav kur normāli trenēties, jo nav nedz futbola haļļu, nedz laukumu. “LFF ir bagātākā sporta federācija Latvijā, bet nav izdarījusi neko, lai reģionos bērniem un pieaugušajiem būtu kur trenēties. Tas ir nonsenss. Ar lielāko budžetu spēt panākt sliktākos rezultātus - tur ir jābūt kādām īpašām prasmēm.”
“Pieejama infrastruktūra - tas ir galvenais priekšnosacījums futbola attīstībai. Mans piedāvājums - 8 piepūšamās halles astoņos reģionālajos centros, tas būtu ātrs un salīdzinoši lēts risinājums. Piepūšamās halles par federācijas naudu būtu jāizbūvē Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, un Jūrmalā. Savukārt Liepājā LFF būtu jāpiedalās ar savu finansējumu pašvaldības uzsāktajā projektā - stacionārās futbola halles būvniecībā. Vēl 27 novados un pilsētās ir jāizveido mākslīgā seguma laukumi,” vēlamo darbu sarakstu ieskicē K. Kļaviņš.
Piepūšamās halles ir daudz lētāks risinājums, nekā stacionārās būves, bet kalpo ļoti labi. Astoņu haļļu izmaksas ir apmēram 5.6 miljoni eiro un LFF šāds projekts ir pa spēkam, uzskata K. Kļaviņš. Tādas halles tiek būvētas daudzviet pasaulē, beidzot arī Latvijai jāsāk sekot citu valstu praksei. Īslande ir lielisks piemērs tam, kā pateicoties futbola infrastruktūras attīstībai un mērķtiecīgam darbam. ir iespējams panākt ļoti labus rezultātus
Tāpat ir beidzot jāsāk risināt jautājums par valsts izlašu bāzes vietu. Kā lielisku vietu šādai bāzei K. Kļaviņš redz Ventspili. “Futbols Kurzemes pilsētā ir cieņā, šajā sporta veidā trenējas daudz bērnu, ir profesionāls futbola klubs, kas nodrošina labāko treniņdarbu Latvijā. Treniņbāze būs noslogota ikdienu. Ticu, ka Ventspilī ir labākie priekšnosacījumi un iespēja izveidot ilgtspējīgu un produktīvu sadarbību ar vietējo domi,” uzsver K. Kļaviņš.
Viņš iepriekš ir bijis jaunākais Latvijas Televīzijas futbola komentētājs, bet tagad K. Kļaviņš kandidē uz LFF prezidenta amatu un savā programmā sola radikāli mainīt federācijas pārvaldību. Viņš piedāvā samazināt LFF valdes locekļu skaitu, ierobežot federācijas prezidenta un ģenerālsekretāra pilnvaru termiņus, padarīt publiski pieejamu informāciju par LFF budžetu un tēriņiem, kā arī investēt federācijas līdzekļus treneru apmācībā un atcelt sertifikācijas maksu. Uzskaitītais ir tikai daļa no piedāvātajām reformām. K. Kļaviņš arī ir pārliecināts, ka federācijas biedru lomai ir jābūt daudz lielākai, LFF eksistē biedru interešu aizstāvībai, nevis otrādi.
