Nacionālā hokeja izlase pabeigusi savu kārtējo pasaules čempionātu. To pabeidza ar zaudējumu pēcspēles metienos laukuma saimniecei Vācijai, un kopvērtējumā mūsējiem 10. vieta. Viss, kas notika Ķelnē, liek pārcilāt iepriekšējos gados un secināt, ka viss šogad piedzīvotais reiz jau ir bijis un būtībā nekādu jaunu emociju šajā čempionātā nebija.
Atvainojos, tomēr bija pāris līdz šim nepiedzīvotas emocijas. Trīs izcīnītas uzvaras čempionātā Latvijai nav nekāds jaunums (bijušas arī četras). Jaunums ir tas, ka šīs trīs uzvaras tika izcīnītas čempionāta ievadā un visas pēc kārtas. Pirmās trīs četras čempionāta dienas turnīra tabula lika berzēt acis - tik ilgi Latvija atradās tabulas pašā augšgalā. Tieši ar šo fonu arī tika dzīvots atlikušo čempionātu, un līdzjutēji mirka laimes asarās un prieka sviedros, bet viss, kas notika tālāk, iepriekšējos 20 čempionātos jau bija piedzīvots un pārdzīvots ne reizi vien. Ir bijuši neskaitāmi tikpat skaisti zaudējumi kā šogad amerikāņiem, bijušas nepareizas tiesnešu svilpes, bijuši tikpat dramatiski zaudējumi kā tagad vāciešiem, bijušas uzvaras, pretiniekus atstājot bez vārtu guvumiem, bijuši arī zaudējumi, pašiem paliekot uz nulles.
Pret kādām komandām Latvijas izlase izcīnīja šīs trīs uzvaras? Pār Dāniju, kurai šis čempionāts kā nākamajai pasaules čempionāta rīkotājai bija kā pīlei ūdens. Pār Slovākiju, kura uz citu komandu neveiksmju rēķina priekšpēdējā brīdī saglabāja vietu elitē (Latvijas hokejam pazīstamas sajūtas). Pār Slovākiju, kuras izlases hokejisti nekautrējās atzīt, ka arī turpmākajos gados tā cīnīsies par vietas saglabāšanu elitē, nevis par augstām vietām. Uzvarējām Itāliju, kura grupā palika pēdējā vietā. Uzvarējām tās komandas, kuras neuzvarot varētu pat nedomāt par ceturtdaļfinālu, bet, lai iekļūtu starp astoņām labākajām komandām, jāuzvar kāds lielais. Kā 2009. gadā Šveicē, kad pēdējo reizi esam spēlējuši ceturtdaļfinālā. Toreiz uzvarējām gan Zviedriju (3:2), gan Šveici (2:1). Starp citu, šo izlasi vadīja Oļegs Znaroks. Ceturtdaļfinālā spēlējām arī 2004. gadā un toreiz punktus atņēmām Šveicei, bet 2000. gadā piesitām krievus... Šogad visiem lielajiem, izņemot krievus, zaudējām skaisti un ar cieņu, taču par to punktus nedod.
Pēc čempionāta fons atgādina neseno pagātni, kad ar izlasi strādāja cits kanādiešu speciālists Teds Nolans. Pēc olimpiskā turnīra Sočos bija līdzīga vispārēja eiforija un cerība, ka nu reiz Latvijas izlasei ir pienākuši jauni laiki, ir jaunas cerības, ir cita domāšana utt. Līdzīgas domas ir arī šodien, bet... Kas bija ierakstīts olimpisko Soču turnīra tabulā? Viena uzvara piecās spēlēs un skaists zaudējums kanādiešiem! Kas sekoja pēc Sočiem? Tā paša Nolana virsvadībā Minskā notiek cīņa par ceturtdaļfinālu, bet paliekam 11. vietā. Pēc tam Beļavska un Beresņeva uzraudzībā divas 13. vietas un pavisam svaigā netikšana uz 2018. gada olimpisko turnīru.
Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency
Kas ir ierakstīts Ķelnes pasaules čempionāta noslēguma tabulā? Pareizi, septiņās spēlēs izcīnītas trīs uzvaras un jau vairākkārt izcīnītā (iegūtā) 10. vieta. Kāds būs turpinājums pēc gada, diviem vai trim? To šodien nepateiks neviens. Ir tikai skaidrs, ka jaunajai hokeja federācijai ir jāsagrabina visi centi un eiro monētas, lai saglabātu Bobu Hārtliju kā galveno treneri. Taču arī tas pēc gada negarantēs iekļūšanu ceturtdaļfinālā.
Ja izlases kandidāti visu sezonu spēlēs tādā pašatdeves režīmā, kāds tas bija Ķelnē, tad ir pamats optimismam, bet, kamēr vairums izlases spēlētāju dzīvo siltumnīcas vidē, visticamāk, turpināsim dancot ap desmito vietu. Visiem līdzjutējiem, namsaimniecēm un citiem ierindas līdzjutējiem lieku reizi atgādināšu Kristera Gudļevska teikto pēc skaistā zaudējuma Sočos Kanādai - skaists zaudējums nav iemesls, lai priecātos!
P.S. Par trim labākajiem spēlētājiem Latvijas izlasē šajā čempionātā atzīti Elvis Merzļikins, Oskars Cibuļskis un Andris Džeriņš.
