Nerijus Ališausks kļuvis par pirmo Lietuvas izlases spēlētāju ne tikai Rīgas "Dinamo", bet arī visā Kontinentālajā hokeja līgā. Tomēr 26 gadus vecais aizsargs nevēlas pie tā apstāties, apzinoties, ka jaunie tautieši viņu vēro kā paraugu. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com Ališausks pauda cerību, ka parakstītais līgums ļaus viņam iegūt pārliecību.
Pēdējo pārbaudes spēli pirms desmitās sezonas Rīgas "Dinamo" aizvadīja ceturtdien, kad Latvijas Dzelzceļa kausa finālā aizvadīja turnīra sliktāko maču un ar 0:3 piekāpās Jaroslavļas "Lokomotiv". Par labāko spēlētāju rīdzinieku rindās tika atzīts lietuvietis Nerijus Ališausks, tomēr viņš pēc dueļa bija paškritisks.
"Domāju, citi nenospēlēja līmenī - neviens neiemeta vārtus. Normāli iesāku uzbrukumus, bet tas arī viss. Nezinu... Domāju, ka balvu dabūju, jo citi neparādīja cerēto sniegumu," teica Ališausks. "Man bija daudz kļūdu, neesmu apmierināts ar savu spēli."
Vilšanās pēc piedzīvotā zaudējuma bijusi pamatīga, jo komanda pirms spēles sarunājusi, ka laukumā skries tikpat ņipri, cik sezonas pirmajā spēlē. "Ar katru pārbaudes spēli kļuvām arvien labāki, bet pašā pēdējā pārbaudē tā nebija. Sarunājām, ka iedomāsimies, it kā ar šo maču sāktos sezona. Bet noteikti negribam sākt šādi. Jāpārdomā spēle un jāuzlabo sniegums."
Iespējams, zaudējumi pārbaudes spēlēs reizēm pat ir vērtīgāki, jo atklātāk parāda komandas vājās vietas, kamēr uzvaras mēdz iedot pašpārliecinātību, kas sezonas laikā nav nekas labs. "Domāju, ka pret Jaroslavļas "Lokomotiv" bijām pārāk pārliecināti, ka uzvarēsim, un tas nekad nepalīdz. Cerams, ka turpinājumā tādas kļūdas vairs nepielaidīsim," teica Ališausks, kurš divas pēdējās sezonas aizvadījis Krievijas pēc spēka otrajā līgā.
Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency
Aizsargs atklāti pateica, ka negaidīja zvanu no Rīgas "Dinamo" ģenerālmenedžera Ģirta Ankipāna, taču pēc uzaicinājuma saņemšanas nav domājis ilgi - tādas iespējas ir jāizmanto. "Atbraucu ar vienu domu galvā: ka gribu tikt komandā un pierādīt, ka varu spēlēt šādā līmenī," skaidroja Ališausks, kurš 2016. gada pasaules čempionātā, kas viņam bija pēdējais, ar pieciem punktiem piecās spēlēs bija rezultatīvākais spēlētājs Lietuvas izlasē.
"Centos nedomāt, ka man ir tikai pārbaudes laika līgums, taču šaubu nav - tas sēž galvā un traucē. Sākumā bija līgums līdz 31. jūlijam. Cerēju, ka būs skaidrība, ka treneri varēs atbildēt. Taču tikai pagarināja to pašu līgumu. Visu laiku staigāju kā uz naža asmens," teica Ališausks, kurš Latvijas Dzelzceļa kausa laikā tika pie pilnvērtīga līguma uz vienu sezonu. "Tagad nomierināšos un spēlēšu drošāk. Līgums ir. No otras puses, tas vēl neko nenozīmē. Negribu vienkārši eksistēt - gribu spēlēt un palīdzēt komandai uzvarēt."
Ališausks Latvijā iepriekš spēlēja "Liepājas Metalurgā", kuru pārstāvēja no 2007. līdz 2013. gadam, un ar sešām sezonām pietika, lai apgūtu latviešu valodu, kurā aizsargs sarunājas brīvi. Komandā viņš nemaz netiek uzskatīts par leģionāru.
"Tolaik Liepājā spēlēja citi lietuvieši, kuri sarunāja man iespēju. Arī bija pārbaudes laika līgums. Paskatījās uz mani, un tā sanāca, ka paliku sešus gadus. Liepāja man bija otrās mājas," teica Ališausks.
"Jā, latviešu un lietuviešu valodas ir līdzīgas, bet ja es tagad runātu lietuviski, tu neko nesaprastu. Kad aizbraucu uz Liepāju, runāju tikai lietuviski. Vispirms apguvu krievu valodu, jo tajā runāja treneri. Tad gājām ar meitenēm ārā, gribējās iemācīties arī latviešu valodu. Prasīja divus trīs gadus."
