arrow_downwardApceļo Latviju

Tuvojas Ziemassvētki, un drīz jau klāt arī gadumija. Laiks, kad katrs no mums domās izstaigā aizvadītā gada takas un ar jaunu apņemšanos lūkojas nākamajā gadā. Lai ceļš no vecā gada uz jauno būtu gaišāks un līksmāks, aicinām gada siltākos svētkus pavadīt Ventspilī!

Borhu dzimtas lepnums – Preiļu pils – palēnām atgūst zaudēto spožumu. Šobrīd jau restaurēts 90% no ēkas fasādes: renovēts apmetums, mūrējumi, uzlikts jauns jumts. Novada pašvaldība, kas pērn lēma par pils un tās apkārtnes atjaunošanu, cer, ka izdosies visus iecerētos darbus pabeigt līdz Latvijas valsts jubilejai un Preiļu pilsētas deviņdesmitgadei.

Kas ir šis brīnumainais, par Rīgas sirdi dēvētais nams? Kas zināms par ēku, kura jau kopš 14. gadsimta bijusi Vecrīgas un visas pilsētas nozīmīgākā sabiedriskā celtne? Tik zināms un vienlaikus tik nezināms ir nams, kas nes leģendu apvīto melngalvju vārdu.

Rundāles pils muzejā šogad desmit mēnešos - no janvāra līdz oktobrim - kopējais apmeklētāju skaits ir pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa.

Līvāni, savulaik trešā lielākā rūpniecības pilsēta Latgalē, meklē jaunus izdzīvošanas veidus. Un ir atradusi.

Viena no Latvijas muižām, kur labi saglabājušās ne tikai atsevišķas ēkas, bet teju viss komplekss, ir Veselavas muiža, kam šogad aprit 250 gadu. Muiža, tiesa, gadu gaitā ir zaudējusi savu spožumu, taču palēnām šis valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis un tā apkārtne atgūst seno veidolu. Lielākoties ar Priekuļu novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Daudzviet Latvijā ir iespējas baudīt rudens krāsas, izlokot kājas dabas takās. Arī Veselavas pusē, netālu no Bērzkroga, tāda ir Brīvnieku dabas taka, ko veidojis Andris Actiņš. Tās pluss – to pilnīgi par velti var izstaigāt gan jauni, gan vecāki ļaudis, gan ar bērnu ratiņiem, gan tie, kas pārvietojas ar velosipēdu vai ratiņkrēslā.

Īss ir laika sprīdis, kad var baudīt zelta rudeni, tāpēc nedrīkst ilgi lauzīt galvu par to, kurp doties.

Tradicionāli septembra pirmajā nedēļas nogalē tiek svinēti Bānīša svētki, kas vienlaikus ir arī dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas)–Madona–Gulbene–Alūksne–Ape–Valka atklāšanas dzimšanas diena – šogad nosvinēta jau 113. jubileja. Līdz mūsdienām saglabājusies 33 kilometru līnija starp Gulbeni un Alūksni – tā ir garākā un vienlaikus vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija, kurā vēl arvien norit regulāri pasažieru pārvadājumi.

Gulbenes pilsēta un novads pamazām sāk ietērpties rudens rotā. Pašvaldības aģentūra «Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs» aicina vēl šoruden aizraujoši pavadīt brīvdienas Gulbenes novadā.

Drošības apsvērumu dēļ daļa Latvijas tūristu šogad priekšroku devuši Latvijas skaistāko un interesantāko vietu apskatei, nevis ceļošanai uz iepriekš iecienītiem kūrortiem.

Nedēļa brīva laika, laikus aizrunāta viesu istaba pie Jūrkalnes saimniekiem un vēlme nesteidzīgi izbraukt Kurzemes piekrasti – ar dažiem izlēcieniem dziļāk kontinentā. Tas arī viss, kas šoreiz vadīja, jo, par laimi, nebija mērķis izskriet visas tūristiem paredzētās takas un vietas, muzejus un piemiņas stabus.

Īpaša sava novada piederības izjūta caurstrāvo alsundzniekus. Viņiem ir tāds tautastērps kā nevienam mūsu zemē, un ir tradicionāli ēdieni, kurus tā pa īstam prot pagatavot tikai Alsungas suiti.

Pērn Latvijas iedzīvotāji mazāk devušies atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tam tomēr īsti negrib piekrist tūrisma jomā strādājošie. Viņi pieļauj, ka uz ārzemēm tiešām ceļotāju plūsma sarūk, bet ne jau dzimtās zemes aplūkotāju skaits.

Jūgendstils ir iezīmējis īsiņo un citādi tikpat kā nemanāmo Alīses ielu Pārdaugavā. Pateicoties pagājušā gadsimta sākumā būvētajam ūdenstornim, nepilnu puskilometru garo ieliņu ir ievērojuši ne tikai rīdzinieki, bet uz to aizstaigā arī tūristi. Šovasar ūdenstornis atguva savu vēsturisko vējrādi, ko pagājušā gada nogalē nogāza spēcīgs ziemelis.

Kuldīgas novada Padures muižas klēts, celta 18. gadsimtā, ir vienīgā ampīra stilā būvētā trīsstāvu mūra klēts, kas Latvijā saglabājusies līdz mūsu dienām. Klēti–muzeju jau piecus gadus vada Alise Volanska – padurniece, mākslas zinātniece, žurnāliste un gide. «Muzejs un vēsture man ir dzīvesveids – jau bērnībā patika senie porcelāna un stikla trauki un krāsainā metāla interjera priekšmeti, ar kuriem spēlējos pie vecāsmātes. No tā laika mans mīļākais ir jūgendstils,» atzīst Alise Volanska.

"Tavs skaistākais vasaras piedzīvojums sāksies Stāmerienā, kur baudot sauli, svaigu gaisu, burvīgus skatus un brīvības sajūtu, ir iespēja doties aizraujošā izbraucienā ar ekskursiju kuģīti pa Stāmerienas ezeru. Brauciena laikā būs iespēja uzzināt interesantus un vēsturiskus faktus par Stāmerienas pagastu. Gulbenes novada PA “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” aicina visus izmantot šo lielisko iespēju!" sociālajā vietnē facebook raksta Gulbene Tourism.

Rundāles pils dārzā 2. jūlijā norisināsies jau desmitie Dārza svētki, kurp dosies tūkstošiem cilvēku, lai apbrīnotu Rundāles dārza skaistumu. Vides aktīvisti gan pauž bažas, ka rožu kopšanas noslēpums ir ķīmiskā miglošana, kas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Speciālisti mierina, ka pārkāpumu nav.

Dunikas pagasts Rucavas novadā pēc pāris gadiem svinēs 100. jubileju. Leišmales puses bagātīgo vēsturi kripatiņu pa kripatai kopā savākusi privātās senlietu krātuves veidotāja, dunicniece desmitajā paaudzē Ausma Padalka. Jau 1994. gadā viņa izdeva nelielu grāmatu par savu dzimto pagastu, un nu Latvijas Kultūras fondā ir iesniegts projekts jaunas izdošanai.

Kas ir Latvijas bagātības, jūs vaicāsiet? Atbildēšu – neapstrīdamās bagātības, manuprāt, ir cilvēki un daba. Kā jau visur – man teiks. Bet tāpēc ne mazāk nozīmīgas un iepazīšanas vērtas. Viens Latvijas bagātību stāsts ir apgūstams vienas dienas laikā Vidzemē – cepot rupjmaizi pie īstenās latvju saimmnieces Ilzes Briedes Blomes pagasta Donās, izmetot loku gleznajā Raunas Staburagā un atrodot īstu dabas brīnumu – Septiņavotu ūdenskritumu Kazugravā pie Cēsīm.