Lielās intervijas

Vakar, 18:18
25. maijā Latvijā sāka piemērot Eiropas Savienības (ES) Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regulu), kurai arī piekārto Latvijas jauno Personas datu apstrādes likumu. Par to runāts daudz, bet skaidrības maz – lai to vairotu, Neatkarīgā iztaujāja Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietnieci Lāsmu Dilbu.
 
15.jun
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā Neatkarīgajai atklāj vairākas nianses par to, kā un kāpēc VID ģenerāldirektora amatam tika nominēts Māris Skujiņš.
 
12.jun
No 18. līdz 20. jūnijam Rīgā notiks IV Pasaules latviešu zinātnieku saiets. Tā ietvaros paredzēts viens no projekta Latvijas formula 2050 rīkotajiem forumiem. Tas itin kā rezumēs trīs līdz šim notikušos forumus. Neatkarīgā par to sarunājas ar projekta Latvijas formula 2050 vadītāju, fizikas doktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Latvijas Universitātes (LU) profesoru, LU rektoru (2007.–2015.) Mārci AUZIŅU.
 
11.jun
Mākslas zinātņu doktora, kino zinātnieka, jauno žurnālistu skolotāja Ābrama Kleckina skatījumā uz pasauli, cilvēku un Latviju šoreiz uzsvērts atbildības trūkums.
 
8.jun
Laikā, kad normālas ģimenes vērtības tiek noniecinātas ar savādu attiecību legalizāciju un to uzbāzīgu demonstrēšanu, ir laiks parunāt par to, kas traucē un kas palīdz tradicionālajām ģimenēm, un par to, kā dzīvot tiem, kuri ir psiholoģiski cietuši no netradicionālām attiecībām.
 
7.jun
Kazahstāna ir milzīga, dabas bagāta valsts ar grandiozu sadarbības perspektīvu Latvijai, kas pagaidām nav izmantota. Par Jauno zīda ceļu, par abpusējām investīcijām, par tranzīta, kravu loģistikas, jauno tehnoloģiju lietām un citām aktuālām Latvijas un Kazahstānas attiecību problēmām Neatkarīgās intervija ar vienu no Kazahstānas ietekmīgākajām amatpersonām, ārlietu ministra vietnieku Romanu Vasiļenko, kurš atbildīgs par satiksmi, tirgošanos un savas valsts tēlu pasaulē.
 
6.jun
Anša Ataola Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks iesniedzis Valsts prezidentam atkārtotu Anša apžēlošanas lūgumu. Bet, pirms sākt iztaujāt Mucenieka kungu par to, kas devis pamatu šādam lūgumam, atļaušos subjektīvu ievadu.
 
5.jun
Vai matemātikas centralizētais eksāmens (CE) bija pārāk sarežģīts, vai skolotāji vai skolēni kaut ko nav izdarījuši un sapratuši, ka tas raisījis lielu ažiotāžu un daudzu teicamnieku rūgtas asaras? Kas jāmaina pārbaudījumos un mācību procesā, lai uzlabotu ne tikai vidējo CE rādītāju, bet mēs tā neatpaliktu izcilnieku statistikā, Neatkarīgās saruna ar Valsts izglītības satura centra (VISC) matemātikas ekspertu Jāni Vilciņu un Limbažu ģimnāzijas direktori, Matemātikas skolotāju apvienības pārstāvi Guntu Lāci.
 
4.jun
Politoloģe, filozofijas doktore Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai teic, ka Latvijas politiķi patlaban ir apjukuši, jo atrodas jauna lojalitātes objekta meklējumos nenoteiktā starptautiskās politikas situācijā.
 
1.jun
Saskaņas kongresā pagājušās nedēļas nogalē partijas vadītājs un Rīgas mērs Nils Ušakovs nosauca partijas mērķus 13. Saeimas vēlēšanām, raksturojot partiju kā Eiropas vērtībām uzticamu sociāldemokrātisku spēku, norādot, ka tikai Saskaņa ir spējīga realizēt tādas pārmaiņas valstī, pēc kurām alkst Latvijas iedzīvotāji. Par kādām pārmaiņām ir runa, kā Saskaņa vērtē tagadējās koalīcijas virzītās reformas izglītībā un kā Rīgas domes valdošā koalīcija redz sadarbību ar opozīciju – saruna ar Nilu Ušakovu.
 
31.mai
Par «ukraiņu olu lietu», par depozītu sistēmu plastmasas pudelēm un citām videi un tautsaimniecībai aktuālām lietām Neatkarīgās intervija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
 
30.mai
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Neatkarīgajai daļēji atklāj kadru izmaiņas iestādē; sola cīnīties par to, lai KNAB darbinieku algas kļūtu konkurētspējīgas ar algām valsts drošības iestādēs, un apgalvo, ka  tikusi veikta īpaša pārbaude par Donalda Trampa ieraušanu t.s. oligarhu krimināllietā. 
 
29.mai
Sanita Lazdiņa ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, projekta Skola 2030 valodu jomas vecākā eksperte, kas vada latviešu valodas darba grupu.
 
28.mai
Ekonomikas doktors, akciju sabiedrības Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs intervijā Neatkarīgajai apgalvo, ka valstī pastāvošā politiskā sistēma traucē mums dzīvot, un iesaka, kā to mainīt.
 
25.mai
Evas Juhņēvičas izglītība, pieredze un darbaspējas neliek apšaubīt to, ka viņa ir īstais cilvēks īstajā vietā. Tomēr dziesmu un deju svētku norisi ietekmējošie daudzie faktori un lielā sabiedrības uzmanība un gaidas var mest nopietnu izaicinājumu ikvienam profesionālim. Kas ir tie kritiskie punkti, kam jāpievērš uzmanība, kas būs labāk nekā iepriekš, kā mazināt ažiotāžu ap biļešu tirdzniecība un kas paliks pēc svētkiem, Neatkarīgās intervija ar XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.
 
24.mai
Latvijas simtgadei veltītajā vēstures konferencē Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij viens no savdabīgākajiem bija Toma Ķenča referāts ar nosaukumu Iztēlotā Latvija. Toms Ķencis ir filozofs, kultūras kritiķis un Latviešu folkloras krātuves pētnieks. 2012. gadā Tartu universitātes Igauņu un salīdzinošās folkloristikas katedrā aizstāvējis doktora disertāciju Latviešu mitoloģijas kā zinātņu nozares vēsture.  Pēc konferences uzaicināju viņu uz sarunu.
 
24.mai
Izcilais komponists Raimonds Pauls intervijā žurnālam "Pastaiga" atklājis, ka ne vienmēr atpazīst mūziku, ko ir sarakstījis.
 
23.mai
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – kopīgi ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un citiem partneriem 16. maijā rīkoja ikgadējo konferenci Ēnu ekonomika Latvijā, kuras laikā tika secināts, ka kvalitatīvu lēmumu iztrūkums valsts līmenī ir galvenais ēnu ekonomikas balsts. Par šo un par citām Latvijas ekonomikas aktualitātēm uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
 
22.mai
«Esmu putiniskā neoboļševisma režīma pretinieks jau kopš pirmajām Krimas avantūras dienām, esmu publiski uzstājies pret Krimas aneksiju, kā arī pret dienvidaustrumu Ukrainā izraisīto karu, kas ir noziegums gan pret krievu, gan pret ukraiņu tautu,» teic krievu disidents Dmitrijs Savins, kurš 2016. gadā Latvijā ieguva bēgļa statusu, nu dzīvo Liepājā, mācās būt par latviešu patriotu un aktīvi pauž viedokli savā videoblogā.
 
21.mai
Brīdī, kad mēs runājām ar ekonomikas zinātņu doktoru, Banku augstskolas profesoru un Ventspils augstskolas viesprofesoru Ivaru BRĪVERU, viņš vēl bija arī Saeimas deputāts (LRA). Neatkarīgā lūdza Brīvera kungu sniegt aptverošu Latvijas ekonomikas vērtējumu.