Alumīnija folija, ko izmantojam produktu cepšanai, grilēšanai vai vienkārši iesaiņošanai, šķiet pārbaudīta vērtība, jo to ražo kopš 1910. gada. Tiesa, tolaik ražotāji diez vai varēja iedomāties, ar kādu vērienu cilvēki nākotnē patērēs foliju dažādām virtuves vajadzībām.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas atzinumu cilvēka ķermenis spēj bez problēmām izvadīt uzņemto alumīniju, ja tā daudzums dienā nepārsniedz 40 miligramu uz vienu ķermeņa masas kilogramu. Piemēram, cilvēks, kurš sver 60 kilogramu, droši drīkst uzņemt 2400 miligramu (2,4 g) alumīnija.
Šis metāls nav tikai folijā. Tā kā alumīnijs veido 8,2% no zemes garozas, tas ir arī pārtikas produktos. Liellopu gaļā, putnu gaļā, cūkgaļā, olās un svaigos augļos ir līdz vienam miligramam alumīnija uz kilogramu; dažādu sugu zivīs var būt no 0,1 līdz pat sešiem miligramiem uz kilogramu, lielākajā daļā svaigo dārzeņu ir viens līdz četri miligrami alumīnija uz kilogramu, bet spinātos - līdz piecām reizēm vairāk. Augsts alumīnija saturs konstatēts tējas lapās, taču tas viss nenonāk tējā - izdzerot litru tējas, organismā nokļūst aptuveni 3,6 miligrami alumīnija, apmēram tikpat ir augļu sulās, bet kafijā - līdz četrām reizēm vairāk. Diezgan liels alumīnija daudzums konstatēts cepamajā pulverī un citās pārtikas piedevās, ko izmanto konditorejā, tāpēc dažā labā konditorejas izstrādājumā ir 400 miligramu alumīnija uz kilogramu. Sierā šis rādītājs ir 300-700 mg/kg, marinētos dārzeņos 40-95 mg/kg. Kopumā šāds daudzums tiek uzskatīts par drošu. Atsevišķos avotos norādīts, ka tendence uzsūkt no apkārtējās vides vairāk alumīnija ir lapu dārzeņiem, tomātiem un citrusaugļiem. Saiņot alumīnija folijā, uzglabāt vai gatavot alumīnija traukos neiesaka skābus un sāļus produktus, piemēram, tomātu mērci vai skābētus kāpostus.
2012. gadā International Journal of Electrochemical Science publicēts pētījums, kura autori analizēja, cik liels alumīnija daudzums nonāk pārtikas produktos no alumīnija folijas. Secinājums: jo augstākā temperatūrā folijā ietītie produkti tiek apstrādāti, jo vairāk alumīnija tajos nokļūst, to ietekmē arī pH līmenis, pievienotā sāls un garšvielu daudzums.
Ja cilvēks regulāri uzņem vairāk alumīnija, nekā atļauj PVO noteiktā norma, tas var negatīvi ietekmēt kaulu, nieru un smadzeņu veselību. Tiem, kuri aizraujas ar grilēšanu, eksperti iesaka labāk izmantot nevis alumīnija foliju, bet nerūsējošā tērauda piederumus vai vecos, labos iesmus.
