Šodien valdība atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Veselības ministrijai (VM) 1,9 miljonu eiro apmērā, lai no jūlija nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos pagarinātā normālā darba laika.
Kā aģentūru LETA informēja VM, 1,5 miljoni eiro tiks piešķirti Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lai par 2017.gada pusgadu segtu izdevumus par pagarinātā normālā darba laika apmaksu ārstniecības personām.
Savukārt 423 000 eiro tiks piešķirti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam par pagarinātā normālā darba laika apmaksu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.
Tāpat paredzēts, ka VM pamatbudžeta bāzes palielināšanai no 2018. līdz 2020.gadam ik gadu būs jāpiešķir 3,8 miljoni eiro, lai nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika pieņemts krīzes laikā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. 8.jūnijā Saeima otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no šī gada 1.jūlija samazināt pagarinātā normālā darba laika apjomu ārstniecības personām.
Grozījumi likumā paredz, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1.
Jau ziņots, ka šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde par spīti pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā, lēma neatteikties no ieceres jūlijā brīdinājuma akcijas veidā pārtraukt strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Šāds lēmums pieņemts, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot LVSADA iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku.
Kā norādīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, protesta akcijā savu dalību patlaban apstiprinājuši 750 veselības aprūpes darbinieki.
