Atsaucību vēža pārbaudēm grūti iekustināt

KAMPAŅA. Veselības nozares institūcijas nāk klajā ar informatīvo kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus izmantot iespējas pārbaudīt veselību, taču daudz vairāk dotu cieša sadarbība ar ģimenes ārstiem, kuri savus pacientus uzrunātu un atgādinātu par pārbaudēm /F64
  • KAMPAŅA. Veselības nozares institūcijas nāk klajā ar informatīvo kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus izmantot iespējas pārbaudīt veselību, taču daudz vairāk dotu cieša sadarbība ar ģimenes ārstiem, kuri savus pacientus uzrunātu un atgādinātu par pārbaudēm /F64
1 / 1

Jaunākie Nacionālā veselības dienesta dati par iedzīvotāju atsaucību vēža skrīningam rāda, ka šogad sievietes uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža pārbaudēm nāk biežāk nekā iepriekšējos gados, taču rekordzema ir atsaucība zarnu vēža profilaktiskajām pārbaudēm.

Šā gada piecos mēnešos tikai pieci procenti iedzīvotāju vecumā, kad šādas pārbaudes ir jāveic, to ir izdarījuši. Atbildīgās valsts iestādes sākušas iedzīvotāju informējošu kampaņu, jau atkārtoti mudinot atsaukties uzaicinājumam veikt pārbaudes savas veselības labā.

Ekrānšāviņš no avīzes

Vēža savlaicīgas atklāšanas programma Latvijā tiek īstenota jau kopš 2009. gada. Tās ietvaros izlases kārtībā Latvijas iedzīvotāji atkarībā no konkrētās slimības mērķa grupas regulāri saņem uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudi, bet zaru vēža pārbaudi var veikt sadarbībā ar ģimenes ārstu. Diemžēl iedzīvotāju aktivitāte ir nepietiekama, un to atspoguļo arī statistikas dati - laikus tiek diagnosticēta vidēji tikai trešā daļa audzēju. Pārējiem vēzis tiek atklāts brīdī, kad ārstēšana vairs nevar sniegt pilnvērtīgu rezultātu. Piemēram, dzemdes kakla vēzis 50,5 procentos gadījumu tiek atklāts vēlīni, lai gan skrīninga pārbaužu ietvaros, ja sieviete vērsusies pie ārsta ļoti laikus, šo saslimšanu var atklāt pat pirmsvēža stadijā. Vēlīni tiek atklāts arī zarnu vēzis - 60 procentos gadījumu, un arī iedzīvotāju atsaucība tieši uz skrīningu te ir viszemākā.

«Skrīnings ir mērķtiecīga agrīnas slimības vai vēža draudu patoloģijas meklēšana veseliem cilvēkiem, kuriem vai nu nav nekādu sūdzību, vai arī tās nav saistītas ar meklējamo slimību,» pārbaužu būtību skaidro onkoloģe Dace Baltiņa. Viņa uzsver, ka pēdējos gados vērojama pozitīva tendence attiecībā uz krūts vēža skrīningu. No 1152 sievietēm, kurām 2015. gadā atklāts krūts ļaundabīgs audzējs, 62,9 procentiem diagnoze noteikta agrīni - 1. vai 2. stadijā. Diemžēl dzemdes kakla vēzis vēlīni (3. un 4. stadijā un bez precizētas stadijas) 2015. gadā diagnosticēts pusei sieviešu. «Novērst slimības ielaistību, mazināt mirstību un būtiski pagarināt dzīvi iespējams, tikai laikus un regulāri veicot vēža skrīningdiagnostiskos izmeklējumus un nekavējoties ar ārsta apmeklēšanu sūdzību un simptomu gadījumos, tā nonākot zaļā koridora apritē,» iedzīvotājiem atgādina onkoloģe.

Ekrānšāviņš no avīzes

Arī ginekoloģe, ultrasonogrāfijas un kolposkopijas speciāliste Jana Žodžika atzīst: lai gan dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas ir viegli diagnosticējamas un ar vienkāršām metodēm ārstējamas, statistika ir kritiska. No 40 Eiropas valstīm Latvijā patlaban ir astotā augstākā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi, savukārt mirstība ar šo slimību ir vēl augstāka - atrodamies piektajā vietā. Valsts apmaksāto dzemdes kakla skrīningu izmanto vien 25 procenti sieviešu. «Tieši tāpēc šīs slimības bieži tiek konstatētas jau 3. vai 4. stadijā, kad ārstēšanas iespējas jau ir ierobežotas,» saka ginekoloģe. Tiesa, šāgada pirmo piecu mēnešu dati iezīmējuši nelielu pozitīvu tendenci - dzemdes kakla skrīningam atsaukušās 29 procenti sieviešu. Dati rāda, ka visaktīvāk šai pārbaudei atsaukušās sievietes Latgalē (42 procenti) un Vidzemē (35 procenti), savukārt zemākā atsaucība ir Rīgā (25 procenti). Iespējams, Rīgā faktiski šīs pārbaudes ir veikušas vairāk sieviešu, jo dara to ārpus valsts organizētās skrīninga programmas. Arī krūts vēža skrīningam visvairāk atsaukušās sievietes Latgalē (43 prVēža saslimšanu atklāšana



Komentāri [8]

 
Marlen
Es pati meklēju vēstuli, zvanīju, rakstīju iesniegumu. Kāpēc tā?
11.jūlijs, 23:05 Atbildēt
SMAGA ATZIŅA
Varbūt nevainojiet cilvēkus par neatsaucību, bet gan meklējiet iemeslus KĀDĒĻ neuzticas onkoloģiskajām profilakses pārbaudēm.1- ja ir izieta apskate, un tajā konstatēta onkoloģiska saslimšana, tad lūdzu arī paši informējiet pacientu par saslimšanu,,,jo vēzis ir viltīgs-- viņš NEKAD NESĀP, un piezogas pamazām pat 2 vai 3 stadijā,,bet cilvēks kas izgājis prof. apskati, pārliecināts ka viss kārtībā, un nesteidzas uzzināt atbildi.. VISPĀR MŪSU VALSTĪ ATTIECĪBĀ PAR ONKOLOĢIJAS profilaksi un ārstēšanu viss ir atstāts pilnīgā pacientu ziņā,, jo informācija ir ļoti ;ļoti skopa. bet diemžēl vēzis kļūst arvien jaunāks un vecāks, un ļoti ļoti agresīvs ...Tā kā straujais un nervozais dzīves ritms dara savu postošo darbu... Cien. mediķi steidzami uzlabojiet savu skrīningu vēža profilaksē....Pati esmu tam izgājusi cauri...bet nu pateicoties tuvinieku lielajam atbalstam , un gudru mediķu darbam, varu teikt ka veiksmīgi ārstējos...
11.jūlijs, 9:53 Atbildēt
ii
cilvēki paliek vecāki un vēzis arī,ko darīt ar kundzi ap 80,kam atbilstošas sūdzības jā var ar diagnostisku mērķi noteikt slēptās asinis,bet ne caur skrīningu,diemžēl vēzis nesaprotka no 50 līdz 74 gadiem,arī krūts vēža skrīningam būtu jābūt nevis līdz 69 gadiem ,bet ilgāk
11.jūlijs, 9:05 Atbildēt
Skatīt visus 8 komentārus >

Veselība Vairāk >

Kaut kas traks!